Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Lupatu deķis - risinājums Latvijas enerģētikai?

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts
20.03.2016.
Komentāri (5)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Diemžēl tieši šāda pieeja līdz šim ir bijusi Latvijas enerģētikas politikas pamatā: kur kaut kas sāk plīst (vai arī - kādam kaut kas sāk plīst…) - tur tiek pielāpīts. Un parasti vajadzīgais ielāps tiek izgriezts uz citu rēķina, bet pēc tam tiek domāts, kā salāpīt šo pašu radīto caurumu no uztaisītā ielāpa.

Uzskatāms piemērs: visiem jau zināmais OIK (obligātā iepirkuma komponente) stāsts – kad no sākuma, lai attīstītu enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem un attīstītu koģenerāciju, tiek īstenota dāsna atbalsta politika un pēc tam tiek meklēti instrumenti, lai slāpētu tā rezultātā radīto elektroenerģijas izmaksu pieaugumu patērētājam – apliekot ar nodokļiem šos elektroenerģijas ražotājus vai pat vispār ierobežojot tās ražošanu jomās, kuras pirms tam Latvijas enerģētikas politikas veidotāji tik centīgi bija atbalstījuši, turklāt neskatoties uz atbildīgo kompetento institūciju (Regulatora) argumentētajiem iebildumiem un aprēķiniem, kas jau pirms vairākiem gadiem deva iespēju paredzēt - kādu iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību radīs šāda enerģētikas politikas īstenošana, dāsni atbalstot atsevišķus elektroenerģijas ražotājus.

Viegli nojaušamu iemeslu dēļ toreiz šos iebildumus enerģētikas politikas veidotāji neņēma vērā. Arī tagad tiem ir visas iespējas uztaisīt kārtējo kādam vajadzīgo ielāpu un pasniegt to kā risinājumu. Un kas par to, ja pēc tam kādam par to nāksies dārgi maksāt – tā jau būs problēma citiem. Un tā tas jau atkal notiek - pēdējais nu jau aizgājušās valdības darbs enerģētikas jomā bija mēģinājums mainīt šos jau tā dāsnos atbalsta instrumentus – padarot tos vēl labvēlīgākus atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem. Jaunais ekonomikas ministrs tos nu ir atsaucis. Bet – tā arī nespējot atbildēt, kā tad tālāk tiks risināta šī atbalsta shēmu problemātika?

Ir skaidrs, ka biznesam, kuram politikas veidotāji nodrošina ikgadēju daudzu miljonu papildu finansējumu caur šiem atbalsta instrumentiem, ir ļoti liela motivācija pēc iespējas saglabāt to un paplašināt tā saņemšanas iespējas. Un tas centīsies ietekmēt politikas veidotājus pieņemt tiem vajadzīgos lēmumus.

Zīmīgi, ka uzreiz pēc minētā EM pagaidu demarša attiecībā uz izmaiņām atbalsta nosacījumos valdības noteikumos atsevišķi deputāti pacentās iesniegt līdzīga rakstura “uzlabojumus” Saeimā izskatāmajā Elektroenerģijas tirgus likumprojektā, pamatojot šo “savu” iniciatīvu ar savām bažām par EM nespēju jau ilgstoši izstrādāt atbilstošu normatīvo regulējumu atjaunojamo energoresursu izmantošanai.

Amizanti - tie bija tieši koalīcijas deputāti, kuri paši ir balsojuši par šādu ekonomikas ministru.

Satraucoši – šādām bažām tik tiešām ir pamats. Jo tik tiešām Latvijai joprojām nav savas Enerģētikas stratēģijas (un izskatās, ka arī nebūs!) – viena vienota kopīga ietvara, kas dotu saprotamu, skaidru ilgtermiņa skatījumu uz nozares tālāko attīstību, tāpat kā nav vienota normatīva regulējuma attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu – savulaik, vēl 9. un 10. Saeimas laikā EM neveiksmīgi mēģināja virzīt likumprojektu par Atjaunojamo enerģiju. Tas būtu bijis solis pareizajā virzienā, jo dotu iespēju nodefinēt skaidrāku ilgtermiņa skatījumu šai enerģētikas jomai. Diemžēl tas pamatoti tika atzīts par ļoti nepilnīgu un pretrunīgu un tālāku virzību neieguva, un kopš tā laika nekādas likumdošanas iniciatīvas, kas veidotu kopīgu ilgtspējīgu ietvaru atjaunojamās enerģijas jomā, Ekonomikas ministrija tā arī vairs nav īstenojusi.

Vai Ekonomikas ministrija uzskata, ka šāds kopīgs normatīvais ietvars atjaunojamās enerģijas jomā Latvijai nav nepieciešams, vai arī Ekonomikas ministrija vienkārši nav spējīga to izstrādāt?

Tik pat pamatots šis jautājums ir arī attiecībā uz visas enerģētikas nozares kopīgo stratēģiju. Jo nav iespējams izstrādāt Latvijas vajadzībām atbilstošu normatīvo regulējumu kādai atsevišķai jomai, piemēram – atjaunojamo energoresursu izmantošanai vai dabasgāzes izmantošanai, ja nav skaidrības (vismaz sajēgas) par visas enerģētikas nozares kopējo ietvaru.

Rezultātā EM pat ar vislabākajiem nodomiem turpinās maldīties kā muļķis starp trim priedēm.

Reāls piemērs: viens no izaicinājumiem enerģētikas jomā būs izšķiršanās vai Latvijas valstij iegādāties vai neiegādāties kādu daļu no Latvijas gāzes infrastruktūras?

Karstasinīgie un ar “Gazprom” bubuli sabaidītie prāti jau sacenšas retorikā par tēmu: “Inčukalns – mūsu! “. Lai gan pamatots tas tiek ar rūpēm par nacionālo drošību (nenoliedzami – trumpja arguments!), racionāla pamata šādiem centieniem ir maz, lai neteiktu vairāk…

Kāpēc? Vispirms jau būtu jābūt skaidrai atbildei uz to, kāda vispār ir paredzēta loma dabasgāzei Latvijas enerģētikā? Ja jau mūsu politika ir pēc iespējas atteikties no tās (kā tas tiek karstasinīgi publiski pausts gandrīz pie katras iespējas), tad pamatots ir jautājums, kāpēc valstij ir jāsteidz izpirkt no esošajiem akcionāriem nākotnē varbūt pavisam nevajadzīgu infrastruktūru? Ja nu vienīgais, lai uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina kārtējo reizi glābtu kāda biznesa intereses…

Ja Latvijas stratēģija ir pēc iespējas mazināt savu atkarību no dabasgāzes - kas ir alternatīvas, kādas tās ir, to izvērtējums? Ja tie ir pašu atjaunojamie energoresursi – tad kur ir atbilstošs to izvērtējums un rīcības plāns (ar finansējumu) tā izmantošanai?

Varbūt tad tos simtus miljonus, kurus kāds ir gatavs samaksāt esošajiem Latvijas gāzes akcionāriem, lai izglābtu tos no sarūkoša biznesa, labāk būtu ieguldīt Latvijas atjaunojamo energoresursu apguvē – finansējot savu zinātni, inženierus, tehnoloģiju attīstību? Bet nepieciešamo drošības līmeni dabasgāzes apgādē nodrošināt ar tam atbilstošu tirgus modeli un sakārtotu likumdošanu (galu galā – kam tad mēs īstenojām tirgus liberalizāciju?), un spēcīgu pārraugošo institūciju – stiprinot regulatora neatkarību un kapacitāti. Tas izmaksās tūkstošiem reižu mazāk nekā centieni iegādāties infrastruktūru, kura tāpat paliks un darbosies Latvijā neatkarīgi no tā, kam tā piederēs.

Redzot, kāda ir valsts kompetence šajā jomā, varbūt tomēr prātīgāk un Latvijas interesēm atbilstošāk būtu pacensties (dot iespēju) piesaistīt šai infrastruktūrai stratēģisko investoru ar atbilstošu kompetenci un spēju sekmīgi to uzturēt un attīstīt ilgtermiņā? Kādēl arī šeit mums vajag kārtējo finanšu investoru, kurš šo biznesu aplūko kā slaucamo govi? (Bet slauks jau mūs!)

Nav iespējams atrisināt problēmu, turpinot rīkoties tāpat, kā tā tika radīta.

Turpinot ierasto praksi – cenšoties pieņemt lēmumus, šauri vadoties no atsevišķu biznesa interešu uzstādījumiem, bez kopēja, skaidri saprotama ietvara visai nozarei, esošā nesakārtotība enerģētikā turpināsies, radot aizvien lielākas pretrunas. Diemžēl šo kopīgo ietvaru nozarei, kas būtu par pamatu tālākiem lēmumiem – primāriem un pēc tam arī sekundāriem likumdošanas aktiem, kuri sakārtotu jau konkrētu problemātiku, Ekonomikas ministrija tā arī nav spējusi un joprojām nevēlas nodefinēt, atsaucoties uz virkni visādu dokumentu, kurus par derīgiem rīcībspējīgai darbībai būtu spējīgs atzīt tikai varbūt kāds enerģētiķis-teorētiķis vai no enerģētikas patālu stāvošs cilvēks.

Šāda situācija savukārt novedīs pie tām pašām pieļautajām kļūdām (kas kādam būs ļoti izdevīgas) – šauru interešu motivētiem, savstarpēji pretrunīgiem lēmumiem, kas neizbēgami deformēs enerģētikas nozari un tās tālāku efektīvu un ilgtspējīgu attīstību, līdz ar to radot nelabvēlīgu ietekmi uz visu tautsaimniecību un sabiedrību kopumā.

Var, protams, turpināt attaisnot notiekošās nejēdzības enerģētikā( un ne tikai…) ar ļauno spēku pretdarbību (piemēram: vareno “Gazprom” lobiju), kādēļ tik neiespējami grūti ir pieņemt Latvijas ilgtspējīgas attīstības interesēm atbilstošus lēmumus, un turpināt pašaizliedzīgi spītīgi neatzīt aizvien acīmredzamāko – ka tieši varas mazspēja, nekompetence un bezatbildība ar tās rīcības radītajām sekām ir vislielākais drauds mūsu enerģētiskajai drošībai, nākotnei un ne tikai tai...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...