„Luminor” vadības pārstāvis izplata "neveiksmīgu joku" par gatavošanos nākamajai krīzei
PIETIEK02.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Luminor bankas vadības pārstāvis nesenā komentārā profesionālajā sociālajā tīklā LinkedIn ir devis atklātus mājienus par šīs kredītiestādes gatavošanos nākamajai krīzei, un, lai gan banka pēc tam ir oficiāli nosaukusi šos izteikumus par neveiksmīgu joku, šis „joks” izklausās gana nopietni.
Šis notikums sākās ar Luminor mājas lapā izvietotu sludinājumu angļu valodā, kurš aicināja pieteikties uz vakanto amatu ar nosaukumu „Vecākais attiecību menedžeris (Baltijas korporatīvās restrukturizēšanas vienība” un cita starpā izskaidroja, ka cilvēkam, kurš ieņems šo posteni, nepieciešamas nozīmīgas diplomāta spējas, lai varētu kontaktēties ar aizņēmējiem augsta stresa situācijās.
Kā kontaktpersona sludinājumā bija minēts Darjus Krizinausks, - viņa norādītais amats bija „nolīgšanas menedžeris”, un arī papildu informāciju varot sniegt tieši šis Luminor vadības pārstāvis.
Šo papildu informāciju Krizinausks bija sniedzis profesionālajā sociālajā tīklā LinkedIn, norādot: „Iegūstiet prasmes un starptautiskus kontaktus trīs Baltijas valstīs, kas radīs jums nopietnas priekšrocības, kad trāpīs nākamā krīze. Šis amats nav piemērots tiem, kuri ir pārliecināti, ka Baltija turpinās strauji augt nākamos desmit gadus. Šis amats varētu nebūtu piemērots tiem, kuri domā, ka klientam vienmēr ir taisnība.”
Saņemot jautājumus par Krizinauska izteikumiem, Luminor pārstāve vispirms izlikās, ka nav skaidrs, par ko tieši runa, un lūdza „atsūtīt linku, par kurām tieši prognozēm iet runa”. Savukārt pēc tam bankas oficiālais skaidrojums skanēja šādi:
„Minētā persona ir mūsu darbinieks, konkrētais ieraksts sociālajā tīklā LinkedIn izvērties kā neveiksmīgs joks viņa personiskajā profilā. Ja vēlaties, varam sniegt bankas komentārus par ekonomiskās attīstības prognozēm.”
Pietiek jau ir pieminējis, ka pērn iznākušajā romānā „Vara” cita starpā pieminēta kāda „pilnīgi izdomāta” amerikāņu kapitāla rokās nonākusi Dumidor banka, kuras interešu lokā, kā var noprast, ietilpst jaunas finanšu krīzes veicināšana Latvijā, kas varētu palīdzēt tai īstenot savus ekspansijas plānus.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
