Luksus mersedesi atkal modē – gan Kalvītim junioram, gan citiem
B. Rulle, PIETIEK20.10.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pie greznas Mercedes Benz automašīnas ticis ekspremjera, bijušās Tautas partijas līdera Aigara Kalvīša deviņpadsmitgadīgais dēls Kārlis – 7.oktobrī viņš CSSD piereģistrējis Mercedes Benz S550. Šāda jauna auto vērtība ir ap 90 000 eiro, taču Kalvītis juniors šo auto nav iegādājies Latvijā, un viņa Mercedes nav jauns.
Kā Pietiek paskaidroja ekspremjers, viņa dēls, kurš spēlē hokeju Rīgas Dinamo junioru klubā, mašīnu sev atvedis no Amerikas Savienotajām Valstīm, kur šovasar pabeidzis studijas koledžā. Auto esot 2007.gada izlaiduma, un Kārlis to esot iegādājies ASV. Mašīna bijusi sadauzīta, tāpēc tās cena neesot bijusi dārga, - auto apdrošināšanas vērtība esot 35 000 eiro, atzina Kalvītis.
Taču ekspremjera dēls nebūt nav vienīgais, kas pēdējos pāris mēnešos, krīzei spītējot, iegādājies luksus klases mersedesu. Kā rāda CSDD dati, septembrī un oktobra pirmajā pusē Latvijā reģistrēti vismaz pieci 2009.-2010. gada izlaiduma luksus mersedesi.
Kas tad bijuši laimīgie pircēji? Visi kā viens – gauži mazpazīstami uzņēmumi. Tā SIA Žievalti iegādājusies 2010. gada izlaiduma Mercedes Benz G 350, SIA GK Trans – 2010. gada izlaiduma Mercedes Benz GLK 220, SIA Tuf – 2009. gada izlaiduma Mercedes Benz GL 320, SIA SVL Logistics Lat – 2010. gada izlaiduma Mercedes Benz G55 AMG un SIA Eska V – 2009. gada izlaiduma Mercedes Benz GLK 350.
Tikpat mazpazīstami ir arī šo uzņēmumu īpašnieki – kā rāda Lursoft datu bāze, SIA Žievalti vienīgā īpašniece ir 1944. gadā dzimusī Maruta Līce, SIA GK Trans – virkne Latvijas, Polijas, Zviedrijas un Igaunijas iedzīvotāju, SIA Tuf – Sofija un Sergejs Fomenko, kā arī Jeļena Tumanova, SIA SVL Logistics Lat – Krievijas pilsonis Leonīds Ščerbatjuks un SIA Eska V – 1976. gadā dzimušais Vitālijs Sedihs.
Taču vēl interesantāki ir atsevišķu luksusmersedesu pircēju pagājušā gada saimnieciskās darbības rezultāti: dažiem viss apgrozījums bijis knapi pāris mersedesu vērtībā, taču visus pārspēj uzņēmums Eska V, kura apgrozījums pērn saskaņā ar Lursoft datiem bijis... 2680 latu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
