Iesaki rakstu: 
Jau kādu laiku atpakaļ rakstīju par Krievijas centieniem ar ekonomisko sviru palīdzību panākt Baltkrievijas padošanos Putina iecerētajam kursam. Tas daudziem nepatika. Var saprast, jo daudzi latviešu valodā rakstīto komentāru autori dara visu iespējamo un neiespējamo, lai atbalstītu Kremļa un Putina centienus arī Latvijas informatīvajā telpā.
Atceroties rakstīto par Kremļa piekopto ekonomisko sviru taktiku attiecībā uz Ukrainu un tagad arī uz Baltkrieviju, var prognozēt, ka Putins darīs visu, lai panāktu, ka Baltkrievija piekāptos viņa prasībām. Tomēr, izskatās, ka Baltkrievija jau kādu laiku gatavoja sev B plānu, kurš nav tieši saistīts ar ekonomiku, bet var savā ziņā Putinu iedzīt palielā izmisumā.
Proti, Baltkrievijas Vitebskas apgabalā 2. martā ir sākušās baltkrievu un britu karavīru kopīgas militārās mācības "Ziemas partizāns", kuras ieplānotas līdz 14. martam. Baltkrievijā ieradušies 28 Lielbritānijas 42. jūras kājnieku bataljona karavīri, bet baltkrievu pusi mācībās pārstāv 103. atsevišķās gaisa desanta brigādes miera uzturēšanas rota.1
Mācības pēc skaitliskā sastāva ir ļoti nelielas, lai pat neteiktu vairāk – niecīgas, tomēr tām ir būtiska nozīme vairāku iemeslu dēļ. Tas būtu: Baltkrievija ir Kolektīvās drošības līguma organizācijas (turpmāk - KDLO) dalībvalsts, kurā vēl ietilpst Krievija, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna. Lielbritānija ir Rietumu militārā bloka NATO dalībvalsts.
KDLO līgums tika parakstīts 1992.gada 15.maijā, un tas stājās spēkā 1994. gada 20. aprīlī. Šī līguma 4. pants saturiski ir līdzīgs Ziemeļatlantijas līguma 5. pantam. Nav ne mazāko šaubu, ka KDLO pēc PSRS sabrukšanas tika izveidots, lai Krievijai arī būtu kāda militāra alianse, ko pretstatīt NATO. Faktiski, skatoties Kremļa acīm, KDLO ir veidots kā pretspēks NATO.
Tādējādi Baltkrievija kā KDLO dalībvalsts tagad organizē kopīgas mācības ar Lielbritāniju, kura ir NATO dalībvalsts. Līdz ar to iezīmējas Baltkrievijas centieni tuvoties ne tikai Eiropas Savienībai, bet arī NATO, un tas jau ir trauksmes zvans Putinam.
Otrs, ne mazāk svarīgs aspekts, ir šo mācību norises vieta. Proti, Vitebskas apgabals, kurš robežojas ar Lietuvu, Latviju un… Krieviju. Faktiski sanāk, ka NATO karavīri pašlaik piedalās mācībās ne jau vairs Krievijas durvju priekšā, bet, varētu jau teikt, ka ar vienu kāju Krievijā.
Nelielai atkāpei, pašlaik Baltkrievijā ir divi Krievijas militārie objekti – radiolokācijas stacija “Volga” (Ganceviči, Brestas apgabals), kuras uzdevums ir kontrolēt starpkontinentālo raķešu palaišanu ziemeļrietuma virzienā, un Krievijas Jūras spēku 43. sakaru centrs (Viļeika, Minskas apgabals), kura uzdevums ir nodrošināt sakarus ar atomzemūdenēm Atlantijas, Indijas un daļēji arī Klusajā okeānā.
Jāatzīmē, ka šo abu militāro objektu nomas termiņš izbeidzas 2021.gada 6.jūnijā, un nav ne mazāko šaubu, ka šie objekti Putinam ir ļoti svarīgi no militārā aspekta un viņš būs ļoti ieinteresēts saglabāt šos objektus arī tālāk. Tiesa, te pret viņu var atspēlēties paša īstenotā Baltkrievijas “piespiešanas politika”.
Vēl interesanti, ka, neskatoties uz to, ka Baltkrievija ir KDLO dalībvalsts, tai izdevies izbēgt no vēl kādu Krievijas militāro bāžu izveidošanas, kaut arī šādi centieni ir bijuši un Krievijas aizsardzības ministrs Sergeijs Šoigu jau 2013.gadā paziņoja, ka cer, ka Baltkrievijā 2015.gadā būs aviācijas pulks. Arī Putins 2015.gadā bija uzdevis Aizsardzības un Ārlietu ministrijai veikt visus pasākumus, lai ar Baltkrieviju tiktu veiktas attiecīgas pārrunas un noslēgtu starpvalstu vienošanos.2
Tomēr laikam Lukašenko pārāk labā atmiņā bija 2014. gada februāris, kad Krievija, izmantojot savas militārās bāzes, veica Krimas pussalas sagrābšanu. Tālredzīgi vai ne, bet iespējams, ka šāds Lukašenko lēmumus bija pirmais signāls Putinam, ka Baltkrievija tomēr nevēlas pārāk cieši “draudzēties”.
Trešais interesantais moments – mācību nosaukums “Ziemas partizāns”. Ar ziemu šogad ir, kā ir, bet vārda “partizāns” izmantošana mācību nosaukumā ir visnotaļ zīmīga. Kā iepriekš tika apskatīts, mācības norisinās apgabalā, kurš robežojas ar Lietuvu, Latviju un Krieviju.
Mācībās piedalās Baltkrievijas un Lielbritānijas armijas karavīri. Kā jau minēju, Lielbritānija ir NATO dalībvalsts, kurā ir arī Lietuva un Latvija. Tātad – iedomātais partizānu karš pret saviem sabiedrotajiem īsti nav iedomājams. Kura valsts paliek? Pareizi!!! Krievija. Ar to jau daudz kas ir pateikts. Domāju, ka arī Putins domā tieši tāpat.
Pilnai kopainai jāatceras, ka 2018.gadā Lukašenko apsolījis kara gadījumā izsniegt ieročus katrai ģimenei un katram pieaugušam baltkrievam, brīdinot, ka nepietiekamas ekonomiskās attīstības rezultātā valsts ir apdraudēta. "Mēs esam frontē. Neizturēsim šos gadus, izgāzīsimies, tātad vajadzēs vai nu kādas valsts sastāvā iet, vai arī pret mums slaucīs kājas. Bet nedod, dievs, vēlreiz izraisīs karu kā Ukrainā,"3 Savukārt jau 2019.gadā intervijā Krievijas radiostacijai "Eho Moskvi" Lukašenko teica: Ja Krievija mēģinās pārkāpt Baltkrievijas suverenitāti, Rietumi un NATO atbilstoši reaģēs.4
Rezumē – ja Putins Baltkrievijai ir licis saprast, ka lētāku energoresursu iegāde var būt tikai gadījumā, ja Baltkrievija piekritīs izveidot savienību ar Krieviju, tad Lukašenko jau skaidri un gaiši ir parādījis, ko nodomājis darīt, ja Putins savu viedokli nemainīs.
Pagaidām izskatās, ka šajā duelī lielākas izredzes uzvarēt ir tieši Lukašenko, jo, bez šaubām, energoresursu iegāde no citām valstīm Baltkrievijai būs dārgāka nekā no Krievijas, bet, novirzoties no Kremlim labvēlīgā kursa, Baltkrievija var cerēt uz ekonomisko atbalstu no Eiropas savienības un ASV, kā arī pats svarīgākais – censties kļūt par NATO dalībvalsti. Ko tas nozīmētu Krievijai? Atliek tik paskatīties kartē, un uzreiz jau viss kļūst skaidrs, nemaz nerunājot par Putinam radīto apkaunojumu.
Visbeidzot – interesanti, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļi par šīm mācībām kautrīgi klusē. Ko tas varētu nozīmēt?
1 https://gorodvitebsk.by/news/03-03-2020/vitebskie_desantniki
2 https://iz.ru/927892/igor-karmazin/belorusskii-front-pochemu-lukashenko-otkazalsia-ot-voennoi-bazy-rossii
3 https://www.delfi.lv/news/arzemes/lukasenko-kara-gadijuma-sola-izsniegt-ierocus-katrai-gimenei.d?id=50472529
4 https://www.delfi.lv/news/arzemes/nato-nepacietis-baltkrievijas-suverenitates-apdraudejumu-spekule-lukasenko.d?id=51753993
Seko mums 
SEPLP padomes locekļi dažādos pasākumos un masu medijos runā par krievu kolonistiem un okupantiem kā par mazākumtautību. Tā tiek saukti cilvēki, kuri ieradušies Latvijā pēc 1940. gada 16. jūnija un viņu pēcteči. Šie cilvēki neadekvāti tiek pielīdzināti vecticībniekiem, kuri sen ir integrējušies, ievēro Satversmes vērtības, dzīvo Latvijā paaudzēm ilgi un pieder Latvijai kopš valsts dibināšanas. Regulāri no SEPLP pārstāvjiem ir nācies dzirdēt, ka krievijas valsts valoda ir mazākumtautību valoda. Tas neatbilst patiesībai un ir diskriminējoši.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
