Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Lūgums par ekonomiskā bēgļa statusa piešķiršanu

Sabiedrisko organizāciju pārstāvji*
14.12.2017.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar 1995.gada 21.jūnija likumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» tika denacionalizēta 10 321 māja jeb 78 046 dzīvokļi, kas skāra aptuveni 250 000 – 300 000 cilvēku.

Īrnieki, kuri dzīvoja denacionalizētajās mājās, paļāvās, ka viņu intereses būs ievērotas, likumīgi piešķirtais dzīvoklis tiks kompensēts, jo zināja, ka viņu dzīvoklis tiek atdots trešai personai, nav privatizējams.

Darām zināmu, ka šis likums dzīvokļu īrniekus sadalīja atšķirīgās šķirās. Vienai īrnieku grupai, protams, ar citu likumu, piešķīra tiesības īrētos dzīvokļus privatizēt, iegūt īpašumā. Otra īrnieku grupa, kuri uz tāda paša tiesīgi noslēgta īres līguma pamata tika piešķirti īres dzīvokļi, pret pašu gribu nokļuva otrās, diskriminētās šķiras īrnieku grupā, kam privatizācijas tiesības vai kompensāciju valsts liedza.

Izrādījās, ka ar valsts atšķirīgu attieksmi, “likumisku diskrimināciju” šiem īrniekiem aptuveni 90% gadījumu atņem tiesības uz dzīvokļa privatizāciju bez kompensācijas, tanī pat laikā pārkāpjot Satversmi, veselu virkni valsts pieņemto un spēkā esošo likumu un starptautisko tiesību normas, proti, šai īrnieku grupai, kuri dzīvoja 10 321 denacionalizētajā mājā, valsts, laužot noslēgto īres līgumu, viņu dzīvokļus atdeva trešai personai, liedza privatizāciju un bez kompensācijas.

Tas nozīmē, ka bez brīdinājuma un saskaņošanas tika lauzts ar valsti noslēgtais dzīvokļa īres līgums, kas ar likumu pielīdzināts ierakstam zemesgrāmatā, līgums, kas atbilst Civillikuma 1587. pantā un turpmākos pantos noteiktām tiesībām, kur noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Šis likums īrniekiem garantē atlīdzību, jo īres līgums īres noteikumi tik lauzti, krasi pasliktinot īres tiesiskās attiecības, jo tika mainīti visi līguma noteikumi.

Spēka stājušais Civillikuma 3. pants arī nosaka, ka „katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības”. Tas nozīmē, ka lauzt minēto īres līgumu bez kompensācijas un zaudējuma atlīdzināšanas nebija tiesiski.

Tātad minētā īres līguma pārkāpuma gadījumā ir jānodrošina ATLĪDZĪBA.

Pašlaik Ekonomikas ministrija (EM) atkārtoti ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru Kabinetā likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums”, kas ir 2014.gadā Saeimā noraidītā likuma analoga brāķis, kas jau publikācijās nodēvēts kā kārtējais ekonomisko bēgļu akts. Ar šajā likumā iestrādātām represijām paredz pakļaut atlikušo apmēram 60 000 denacionalizēto māju īrniekus ar nepanesamu īres maksu, ar īres līguma termiņu ierobežojumiem, ar vienpusējiem īres maksas noteikumiem un atņemot CL 1229. pantā paredzētās tiesības īrnieka ģimenes locekļiem.

Veidojas bīstams īrnieku tiesību ierobežošanas precedents.

Vairāku sabiedrisko organizāciju pārstāvji uz šo likumprojektu ir izteikuši iebildumus, priekšlikumus un protestu. Denacionalizēto māju īrnieku aizstāvju organizācijas ierosinājumi netiek ņemti vērā. Nav izslēgts, ka tik drastiska likumprojekta virzīšana pieņemšanas procedūrai Ministru kabinetā un Saeimā, varētu būt saistīta ar attiecīgo amatpersonu vai partiju sponsoru iemaksu atstrādāšanai.

Informējam, ka minētais mūsu juristu skatījumā ir nopietns Latvijas Satversmes 91.panta pārkāpums, kas nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas un 96. panta - ka ikvienam ir tiesības uz … mājokļa … neaizskaramību, ka šis likumprojekts neatbilst vairākām citām tiesību normām.

1990. 4.maija Augstākā Padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kuras 8.pantā noteica: „Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām …” Šīs tiesības netiek ievērotas.

Ar pārskatītās Eiropas Sociālās hartas 31. panta 1. punktu, kurā teikts: “Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz dzīvesvietu, Līgumslēdzējas puses apņemas veikt sekojošus pasākumus - nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus, lai iegūtu dzīves vietu.”, kā arī pretrunā ar Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. panta 1. punktu: “Šā pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības uz viņam un viņa ģimenei atbilstošu dzīves līmeni. Tas ir nepieciešamais uzturs, apģērbs un mājoklis, un tiesības nemitīgi uzlabot dzīves apstākļus. Dalībvalstis veiks nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo tiesību īstenošanu, atzīstot, ka šai ziņā svarīga nozīme ir brīvprātīgai starptautiskajai sadarbībai”. Nav šaubu, starptautiskā tiesības Latvijai ir saistošas, bet EM tās neievēro.

Denacionalizēto māju īrnieku prasībā norādījām, ka "īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm (Satversmes 105. pants), proti - atgriežot īpašumu vienai grupai, nevar tikt aizskartas citas grupas iedzīvotāju tiesības uz mājokli bez attiecīga risinājuma un kompensācijas, ko arī tika paredzēts garantēt minētājā AP lēmumā un citās minētajās tiesību normās.

Iepazīstoties ar likumdevēju attieksmi pret šo kategoriju īrniekiem jau vairāk nekā 20 gadu garumā, ir pamats uzskatīt, ka šie īrnieki jau no 1991.gada tiek pasludināti ārpus likuma, ka pret viņiem var vērst jebkuras represijas kā pret vainīgajiem (vai kā tautas ienaidniekiem) par to, ka notika okupācija un ka pēc 1940. gada Latvijas okupācijas tika nacionalizēti īpašumi, ka šie īrnieki būtu nelikumīgi ieņēmuši privātīpašnieku. Teikto pierāda arī EM sagatavotais kārtējais likumprojekts „Dzīvojamo telpu īres likums”.

Tanī pat laikā atrodam, kā jau tika minēts, ka nav nekādu šaubu, ka sākoties denacionalizācijai denacionalizēto māju īrniekiem tika noteiktas garantijas uz dzīvokļa kompensāciju, uz tiesisko paļāvība par valsts godprātīgu rīcību, jo, 1991. gada 30. oktobrī Latvijas Augstākā Padome pieņēma lēmumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību un uzdeva līdz 1991. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām». Turklāt šī lēmuma daļā likumdevējs neizslēdz nevienu denacionalizācijas procesa dalībnieku par tiesībām uz kompensāciju.

Teikto apliecina arī šī likuma 14. pants, kas noteica Ministru kabinetam līdz 1996.gada 31.decembrim noteikt kārtību, kādā fiziskajai personai (personām) bez atlīdzības tiek nodots īpašumā neizīrēts pašvaldības dzīvoklis.

Arī likums «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» 15. panta 1.d. 2.punktā denacionalizēto namu īrniekiem paredz sociālās garantijas, kas noteica tiesības pirmām kārtām saņemt brīvo, neizīrēto dzīvokli izsoles kārtībā.

Ir zināms, ka no Latvijas uz starptautiskā līguma pamata izbrauca Krievijas armijas ģimenes vai citas ģimenes, kuriem kompensēja dzīvokļa vērtību. Izbrīvēto dzīvokļu skaits ir ievērojams, kas, ja šos dzīvokļus piešķirtu denacionalizēto māju īrniekiem, mūsuprāt, daļēji šī īrnieku problēma būtu atrisināta un īpašnieki būtu atbrīvoti no maksātnespējīgiem īrniekiem. Tomēr nav faktu, ka tos piešķīra šiem īrniekiem, kas ir minētā valsts un pašvaldību amatpersonu prettiesiskā attieksme un liela skaita īrnieku diskriminācijas sekas.

Tāpat likumā „Par dzīvojamo telpu īri” Pārejas noteikumu 14. pantā bija noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.martam izstrādā un līdz 2005.gada 1.jūlijam ievieš valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kuri šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kas ir pierādījums tam, ka valsts ar šiem aktiem atzina, ka īrniekiem atņemtie īres dzīvokļi ir jākompensē.

To pierāda arī likums par pašvaldību palīdzību, ka vienai īrnieku daļai tika izmaksāta dzīvokļa kompensācija 10 000 latu apmērā un uz katru ģimenes locekli vēl 3000 latu, kas jau tuvojās dzīvokļa kompensācijai, bet valsts un pašvaldības šo kompensāciju pārtrauca.

Diemžēl kompensāciju risinājums sasniedza labi, ja 1-3% no denacionalizēto īrnieku skaita, kaut vairākuma šo īrnieku ienākumi maz atšķīrās no par maznodrošinātajiem atzītiem īrniekiem.

No vienas puses valsts vara atzīst nepieciešamību kompensēt denacionalizēto īrnieku dzīvokļus un atbrīvot namīpašniekus no maksātnespējīgiem īrniekiem, realizējot pilnas rīcības tiesības uz īpašuma izmantošanu, bet no otras puses no jauna pret šiem īrniekiem vērš „likumisko diskrimināciju”, viņu tiesisko nodrošinājumu atstājot likteņa varā vai lielīpašnieku patvaļai.

Tostarp jāpiebilst, ka valsts ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri” daudzie grozījumi pēc 1993.gada ir ar varas morālās degradācijas pazīmēm, prettautiski, apkaunojoši, ko publikācijās nereti apzīmēja kā „likumus, kas krāsojas asins krāsā”.

Praktiski ar denacionalizācijas likuma realizāciju netieši tika ieviests sava veida pilsoņu karš starp īrniekiem un īpašniekiem. Īpašnieki uzsāka tiesības terorizēt īrniekus ar draudu vēstulēm par izlikšanu un īres maksas paaugstināšanu, ar pakalpojumu nesniegšanu, ar lietošanas tiesību ierobežošanu u.c. Dažviet īpašnieki uzliek vienu pasta kasti un pats īrniekiem izsniedz vai piesavina pasta korespondenci, bez vajadzības un bez brīdinājuma lauž dzīvokļa sienas, griestus, liedz lietot pagalmu, palīgtelpas u.c.

Īrnieki un mūsu vairākas sabiedriskās organizācijas kopā valsts varas iestādēm ir iesnieguši desmitiem tūkstošu sūdzību, iesniegumu un lūgumu un piketu rezolūciju, bet vara ir pilnīgi infantila, ne tikai neaizstāv īrniekus, bet joprojām sašaurina vai aizskar īrnieku pamattiesības. Savulaik pat grozīja likumu „Par dzīvojamo telpu īri” un noteica paaugstinātu īres maksu, ko Satversmes tiesas atzina par neatbilstošu Satversmei.

Izveidojās sistēma masveida mājokļu atņemšana, deportācija uz ielas saistībā ar maksātnespēju par īri un pakalpojumiem ar ilgstošu bezdarbu, mazu algu vai mazu pensiju, nenodrošinātību ģimenēs ar bērniem, slimība un nespēja strādāt utt.

Proti, Latvijas tiesās ierosinātas lietas par īrnieku ģimeņu izlikšanu no dzīvokļiem 1995. - 2004.gadā pret 61 955 ģimenēm vai 185 865 cilvēkiem (ja katrā ģimenē vidēji 3 cilvēki, tad 61 955 x 3 = 185 865).

Pēc valsts statistikas datiem Rīgu vien dzīvokļu un sociālās drošības apdraudējuma dēļ ir atstājuši un izbraukuši uz pastāvīgu dzīvi uz ārzemēm 175 214 cilvēku, tajā skaitā jaunākā paaudze no 20 – 49 gadiem izbraukuši no Rīgas 71 355 cilvēki.

Šis kārtējais Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts „Dzīvojamo telpu īres likums”, kas jau iesniegts Ministru kabinetā apstiprināšanai un Ekonomikas ministrijas atbilde, ka mūsu priekšlikumi par kompensācijā īrniekiem netiek ņemti vērā, likumprojekts tikšot virzīts uz Saeimu pieņemšanai, rada nopietnas bažas, ka denacionalizēto namu īrnieki, ievērojot, ka Latvijā starp šiem īrniekiem ap 90 vai vairāk procentu ir ģimenes ar bērniem, mazatalgotas ģimenes un daļa pensionāru, Latvijā veidojas kritiska sociālās drošības situācija. Pat jau šodien šis likumprojekts no lielo namīpašnieku puses tiek likts darbā, to citē vai piesauc kā pamatojumu.

Sakarā ar teikto mēs, īrnieku aizstāvības sabiedriskās organizāciju daudzu tūkstošu darbaspējīgu ģimeņu vārdā, kuri tiek atstāti ārpus likuma un apdraudēta viņu dzīve zem jumta, vēršamies pie starptautiskās sabiedrības, pie sadraudzības valstīm ar lūgumu šo Latvijas iedzīvotāju daļu, kura konkrēti vērsīsies ar personīgu lūgumu, šiem Latvijas pilsoņiem atzīt ekonomiskā bēgļa statusu, izsakot atbalstu konkrētajā valstī nodrošināt viņus ar darba un dzīves vietu.

Latvijas valsts varas augstākajām amatpersonām lūdzam atbalstīt Latvijas pilsoņu repatriāciju uz ārvalstīm jo mēs apzināmies, ka Latvijai kā nabadzīgākajai Eiropas valstij, kā nodokļu nemaksātāju pārpilnības valstij, jau 27 gadu garumā nav līdzekļu taisnīga risinājuma nodrošināšanai, nedz politiskās gribas to risināt.

* Cilvēktiesību Līgu Starptautiskās Federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja, Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācija, Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības „AUSMA”, Latvijas Īrnieku apvienība 

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kariņa valdībai inficēšanās ar COVID-19 darba pienākumu pildīšanas laikā nav nelaimes gadījums darbā

FotoLatvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par valdības lēmumu neatzīt darba pienākumu pildīšanas laikā notikušu inficēšanos ar COVID-19 par nelaimes gadījumu darbā.
Lasīt visu...

21

CSDD krīzes laikā gremdē autoskolas

FotoKamēr Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sevi pozicionē kā tehnoloģiski progresīvu iestādi un ievieš e-pakalpojumus, tās pārraudzībā esošās autoskolas ir vienīgās izglītības iestādes valstī, kurām "Covid-19" krīzes laikā tiek liegts izmantot mūsdienīgus risinājumus - tālmācības platformas topošo autovadītāju apmācībai. Jau tuvākajā laikā tas var rezultēties ar smagu krīzi gan autoskolu, gan arī pasažieru un kravu pārvadājumu nozarē.
Lasīt visu...

12

Ticēt, cerēt un... vilties

FotoValdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.Grūti pateikt, cik daudzi noticēja šai pasakai, bet vīlās gan daudzi, pievienojoties to skeptiķu pulkam, kuri jau sākotnēji solījumu palīdzēt tulkoja kā palīdzēšanu tikai savējiem, pietuvinātiem.
Lasīt visu...

21

Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu

FotoKopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Lasīt visu...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

Daudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas...

Foto

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

Viņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt...

Foto

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

Simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju...

Foto

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

Iespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko...

Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...