Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā ar izjustu atklātu vēstuli, kas adresēta Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājam Jurim Paideram, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājam Ivo Leitānam, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājam Robertam Putnim un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). Publicējam gan šo vēstuli, gan arī Margēvičas norādīto bankas kontu.

Pret mani par dažādiem sižetiem Latvijas Televīzijas raidījumā De Facto, rakstiem sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un laikrakstā Diena šobrīd tiesvedībā ir trīs civillietas. Visas tās pēc būtības ir savstarpēji saistītas un skar vai nu, Finanšu policijas izmeklēto, tā dēvēto “būvnieku lietu” par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu būvniecības jomā, nodarot kaitējumu valsts budžetam vismaz 11 miljonu eiro apmērā, vai skar, saistībā ar šo lietu 2014. gada vasarā Finanšu policijas īslaicīgi aizturētā, uzņēmēja Māra Martinsona darbību, tostarp viņa pratināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) cita kriminālprocesa ietvaros 2016. gada pavasarī.

Divas prasības iesniedzis uzņēmējs M.Martinsons, trešo – būvfirma SIA Moduls Rīga, kuras valdes priekšsēdētājs līdz 2014. gada 11. septembrim (Lursoft dati) turpināja būt M.Martinsons. SIA Moduls Rīga bija starp uzņēmumiem, kuros 2014. gada vasarā veica kratīšanas tā dēvētajā “būvnieku lietā” par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu būvniecības jomā. Šī būvfirma gadiem uzvarējusi valsts un pašvaldību būviepirkumos, īpaši labi tai veicies Rīgas Domes konkursos.

Divas no civilprasībām atrodas Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā, vēl viena – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā. Katrā no tām tiek prasītas lielas kompensācijas morāla vai personiska kaitējuma atlīdzināšanai. Vienā no tām, kas vērsta gan pret mani, gan Latvijas Televīziju, prasība sasniegusi 83 000 eiro, bet, iespējams, jau atkal papildināta.

Pēdējie jaunumi ir, ka būvfirmas SIA Moduls Rīga prasībā pret Latvijas Televīziju un mani par personiska kaitējuma atlīdzināšanu, šo kaitējuma faktu pamatojusi ar jauniesniegtu argumentāciju, ka negatīvā publicitāte no manas un Latvijas Televīzijas puses uzņēmumam radījusi būtisku apgrozījuma samazinājumu – aptuveni ar 5 miljoniem eiro.  Par to liecinot provizoriskais gada pārskats par 2016. gadu. Ne VID Finanšu policijas izmeklēšanas, kratīšanas, M.Martinsona vienošanās ar prokuratūru par sodu ar citu uzņēmumu saistītā ES fondu izkrāpšanas mēģinājumā vai TV kadri, skriešus pametot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Arī ne tirgus situācija vai, iespējams, biznesa pārstrukturēšana. Vai kādi citi iemesli.

Ar ko šīs lietas ir īpašas, lai es vērstu uz tām žurnālistu organizāciju, mediju uzraugu un sabiedrības uzmanību? Tās uzsāk jaunu praksi tiesvedībās pret medijiem, kas viegli var paralizēt vai pat apturēt gan individuāla žurnālista, gan lielāka medija darbību. Akcentēšu tikai divus aspektus: finansiāls trieciens, kas saistīts ne tik vien ar prasījumu summām, kā vairāk ar meistarīgi uzbūvētām tiesvedības izmaksām, un draudi žurnālistu avotu aizsardzībai.

Pirmkārt, lai gan sākotnēji M.Martinsons un SIA Moduls Rīga vērsās tiesā gan pret mani, gan mediju, kurā tika demonstrēts sižeti par PVN shēmām būvniecības jomā un pratināšanu KNAB, proti, Latvijas Televīziju (De Facto), vēlāk šī taktika tika mainīta, aizejot no principa, ka par saturu atbild ne tikai žurnālists, bet arī medijs, kas konkrētajā gadījumā ne tikai redakcionāli, bet arī konsultējoties ar advokātu izvērtēja katru sižetu pirms pārraidīšanas ēterā. Redzot, ka Latvijas Televīzija nodrošina juridisku aizstāvību, algo advokātu gan savai, gan arī manai pārstāvībai, tika mainīta taktika. Tika iesniegta jauna prasība tiesā, kurā atlīdzība par morāla kaitējumu nodarīšanu ar De Facto sižetu jau tika vērsta tikai pret mani kā žurnālisti, nevēršoties pret Latvijas Televīziju. Līdz ar to juridiskās pārstāvības nodrošināšana tika pārlikta uz maniem pleciem un finanšu iespējām.

Otrkārt, tiesā jau iesniegtās prasības, kuras vērstas gan pret mani, gan Latvijas Televīziju tika regulāri papildinātas ar jauniem un jauniem prasības pieteikumu grozījumiem, kā arī rakstveida pierādījumiem, bet tajos vairs netika izvirzītas pretenzijas pret Latvijas Televīziju, tikai mani kā žurnālisti.

Vēl vairāk, prasības, kurās figurēju gan es, gan Latvijas Televīzija, tika papildinātas ar jauniem grozījumiem, kuros pretenzijas pret mani tika vērstas jau par publikācijām pavisam citos medijos, konkrēti, rakstiem laikrakstā Diena, turklāt jau atkal, saskaņā ar jauno taktiku, nevēršoties pret Dienu – mediju, kurā raksti publicēti.

Lai argumentētu tiesai, ka mani De Facto veidotie sižeti bijuši “apzināti tendenciozi un skatītāju maldinoši” SIA Moduls Rīga advokāts Lauris Leja (viņš pārstāv arī M. Martinsonu, bet vienā no šo tiesvedību sēdēm L.Leju aizstāja bijušais NEPLP jurists Kristaps Kretainis) prasības pieteikums tika papildināts ar manu ierakstu Twitter: “Organizētās noziedzības jaunā taktika – vērsties pret žurnālistu tiesā par “personisku kaitējumu” – ir augstākais apbalvojums manam darbam.” Šo ierakstu būvfirma attiecinājusi uz sevi. Atgādināšu, ka ar SIA Moduls Rīga un tās amatpersonām saistītos objektos 2014. gada vasarā notika Finanšu policijas kratīšanas, bet pavisam lietas ietvaros divu dienu laikā dažādās pilsētās notika vairāki desmiti kratīšanu, kas liecināja par izmeklētāju triecienu organizētam tīklam. Savukārt lietas vadošais izmeklētājs lūdza Moduls Rīga uzlikt visa veida pārreģistrācijas aizliegumus, kas īslaicīgi arī tika izpildīts.

Šāda civilprasību “saskaldīšana” nozīmē, ka pat, ja, konkrētā tiesvedības sadaļā neierauti, mediji principiālu vai altruistisku mērķu dēļ medijiem jau tā grūtajā finanšu situācijā rastu iespēju nodrošināt man juridisku pārstāvību šajās epizodēs, tiesas zālē uz šo brīdi sēdētu jau trīs advokāti – mans, Latvijas Televīzijas un laikraksta Diena. Pēdējo reizi tik kuplu un līdz ar to arī dārgu pārstāvību tiesā es novēroju kādā uzņēmuma un bankas strīdā par miljonus vērtiem aktīviem.

Ir izdomāta jauna formula, kā panākt žurnālista vai vesela medija izputināšanu, pat bez uzvaroša sprieduma, kas liek atlīdzināt desmitiem tūkstošu eiro kā morālu kompensāciju. Žurnālists un medijs būs paralizēti un finansiāli sagrauti jau pirms tam – tikai ar dārgajām tiesvedībām vien. Šis, protams, ir arī iedarbīgs līdzeklis, kā panākt, lai mediji, bailēs no nepanesami dārgām tiesvedībām, publicētu tikai preses relīzes par kāda kriminālprocesa izbeigšanu, izvairītos no analīzes un secinājumiem, izvairītos no tiesībsargājošo iestāžu “pieskatīšanas”. Esi bezzobains, raksti tikai to, ko vari pierādīt tiesā. Bet, ja tev nav naudas tiesām, tad neraksti vispār, jo, izrādās, kā rāda mans piemērs, tev nav jāpieļauj faktu kļūda vai jāizplata melīga informācija, lai riskētu nonākt uzreiz vairākās tiesās prāvās ar tūkstošiem lielām kompensācijas prasībām.

Trešais, medijiem par dārgām tiesvedībām ne mazāk sāpīgais aspekts, ko izjūtu šajās masveida, savstarpēji saistītajās tiesvedībās, ir avotu aizsardzības problēma. Arī līdz šim žurnālisti bijuši negribīgi liecināt tiesībsargājošās iestādēs vai tiesas priekšā, baidoties, ka jautājumi var aiziet tiktāl, ka skars viņu avotu identitātes, kuru sargāšana ir ne tikai žurnālista tiesības, bet pienākums. Manā situācijā, kur tiesa gaida argumentāciju uz nebeidzamajiem prasību pieteikumu grozījumiem, avotu atklāšana tiek padarīta par “uzvari vai zaudē” priekšnosacījumu. Paskaidrošu: lai atspēkotu prasītāja pretenzijas, faktiski tiek prasīts pierādīt ne tikai faktoloģiski ar publiski pieejamu informāciju pierādāmus sižetu un rakstu ziņas elementus, bet arī no pavisam oficiāliem avotiem uz anonimitātes noteikumiem iegūtas ziņas, kas kalpojušas par pamatu analītiskās žurnālistikas ceļā izdarītiem secinājumiem. Neviens formāli neprasa, kas ir tavi avoti, bet, ja negribi zaudēt tiesu, pierādīt savu analīzes ķēdi un secinājumus pēc būtības vari, sākot ieskicēt avotus. Manā gadījumā izvēle ir skaidra, es to nedarīšu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiski apgalvo, ka Finanšu policijas izmeklēšana “būvnieku lietā” turpinās, lieta sadalīta vairākos kriminālprocesos, par kuriem man un ne tikai man ir bažas, ka varētu tikt mīkstināti panti, daļa izbeigta vai “ielikta atvilktnē”.  Īpaši sākoties politiķu spiedienam par rotācijām VID rindās, kas citu starpā tiešām skāra arī operatīvos darbiniekus, bez kuriem šīs konkrētās lietas nebūtu. Apstākļos, kad nav pārliecības par lietu virzību, atbildīgi mediji un žurnālisti nedrīkst gaidīt VID paziņojumu par to vai citu lēmumu, procesi jāapraksta un jāanalizē vēl pirms gala iznākuma, nebaidoties tos ietekmēt. Ne reizi vien no tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām esmu dzirdējusi, cik grūti ir uzsākt, bet vēl grūtāk – pabeigt izmeklēšanas pret politiski ietekmīgām personām, uzņēmējiem, kas ziedo partijām vai ar politiķiem saistītiem projektiem. Izmeklētāji uz anonimitātes nosacījumiem ir atzinuši, ka mediju atbalsts, neļaujot kādu personāžu vārdiem nozust aizmirstībā, ir tiesībsargājošajām iestādēm tik vajadzīgais spiediens, uz ko atsaukties, lai turpinātu politiski jutīgas izmeklēšanas, kad no politiķiem un amatpersonām tiek saņemti mājieni ieslēgt atpakaļgaitu.

M.Martinsons savulaik ziedojis Jaunajam laikam, nu ziedo Nacionālās apvienības politiķa Riharda Kola vadītai biedrībai, atpūtas braucienos dodas kopā ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku (Gods kalpot Rīgai), bet viņa sponsorētas izstādes atklāšanu, kā varam redzēt dzeltenajos žurnālos, apmeklē premjers Māris Kučinskis (ZZS) (fakts, par kuru premjers man pēc tam taisnojās klausulē, to norakstot uz nejaušību: “Es nezināju, ka viņš tur būs!”). Šis ir politiskās ietekmes un pazīšanās spektrs, kas neļauj apšaubīt žurnālista pastiprināto uzmanību konkrētam uzņēmējam, gluži otrādi – uzliek to par sabiedrisku pienākumu. Bez jau minētās aizturēšanas Finanšu policijas izmeklētajā lietā un pratināšanas KNAB, M.Martinsonam tikušas izvirzītas kriminālapsūdzības un viņš atzinis vainu ES fondu līdzekļu izkrāpšanas mēģinājumā – šo vienošanos ar prokuroru apstiprinājusi tiesa. Ar M.Martinsonu saistīti uzņēmumi gadu gaitā ziedojuši ar politiķiem saistītām biedrībām, ar viņu un viņa ģimeni saistīti uzņēmumi piedalījušies lielos valsts un pašvaldības iepirkumos.

Manis aprakstītā situācija dod drosmi darīt arī to, ko līdz šim neesmu uzdrošinājusies: publiski atzīt, ka profesionāla žurnālistika ir dārga un ārštata žurnālistam grūti finansējama, bet, nonākot masīvas, mērķtiecīgas tiesvedības akacī, ir neiespējami sev nodrošināt profesionālu juridisku pārstāvību tiesās. Pat tiesvedības epizodēs, kurās man pagaidām ir Latvijas Televīzijas algots advokāts, daļa argumentācijas žurnālistam jāgatavo pašam, restaurējot savulaik izmeklētās, saistītās uzņēmumu ķēdes, aktualizējot datus, kam nepieciešams izmantot Lursoft maksas datubāzi. Par to, ka šo laiku varētu izmantot žurnālistikai, par to saņemot honorārus, pat neminēšu.

Tādēļ, vienlaikus ar šo atklāto vēstuli, lūdzu ne tikai diskutēt par mediju vides gatavību šādām tiesvedības taktikām un iespējamiem risinājumiem, kā no tā aizsargāt medijus un ārštata žurnālistus, kuru īpatsvars Latvijas mediju vidē nav mazs, bet arī, ja iespējams, finansiāli atbalstīt manu juridisko pārstāvību minētajās tiesvedībās:

Swedbank LV93HABA0551000959516

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...