Iesaki rakstu: 
Pietiek aizvadītajā nedēļā publiskotās lasītāju fotogrāfijas likušas Saeimas priekšsēdētājas biedrei, Reformu partijas pārstāvei Inesei Lībiņai-Egnerei ne tikai izskaidrot šīs situācijas, bet arī atbildēt uz pagājušā gada decembra vidū uzdotajiem jautājumiem par to, kādā veidā viņai izdevās savus viesus uzņemt Brīvības pieminekļa Goda telpā. Publicējam deputātes skaidrojumus:
„Pirmkārt, fotoattēls lidostā tapis pirms 2 nedēļām, kad atgriezos no komandējuma. Pusnaktī lidostā mani tik tiešām sagaidīja Saeimas autobāzes mašīna. Pretēji rakstā paustajam šoferis spēkratu bija novietojis atbilsoši ceļu satiksmes noteikumiem, mašīna netika novietota invalīdu stāvvietā. Taču izveidot maldīgu attēlu tā, lai izskatītos, ka auto ir novietots zem zīmes, protams, ir visai viegli.
Savukārt ceturtdien, 7.februārī, kad pēc Saeimas sēdes un citu darba pienākumu veikšanas devos kājām savos personīgajos ceļos, pie manis vērsās Latvijas Radio, ar lūgumu sniegt interviju tiešraidē par Saeimā 1.lasījumā atbalstītajiem grozījumiem Krimināllikuma piemērošanas likumā, kas paredz narkotisko un psihotropo vielu sarakstu aizstāt ar jaunāko psihoaktīvo vielu ķīmisko grupu pamatformulām.
Ņemot vērā to, ka I.Čepānes kundzes prombūtnes laikā es veicu arī Juridiskās komisijas vadītājas pienākumus, es, protams, piekritu telefonintervijai un lūdzu dienesta automašīnas šoferim man atbraukt pakaļ, lai paspētu sagatvoties un sniegt informāciju Latvijas Radio.
Informācijai pievienoju arī Saeimas iekšējos Noteikumus par kārtību, kādā Saeimas Prezidija locekļi izmanto Saeimas autobāzes autotransportu, kuru 1.punkts nosaka, ka šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Saeimas Prezidija locekļi izmanto Saeimas autobāzes autotransportu darba (amata) pienākumu pildīšanai. Savukārt šo noteikumu 2.punkts nosaka, ka par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma arī tā lietošana likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu” 5.2 panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos. Minētā likuma 5.2 panta ceturtā daļa nosaka:
„(4) Par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma arī tā lietošana šādos gadījumos:
1) attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas vai darba pienākumu pildīšanu nepieciešams nodrošināt īpašas steidzamības kārtībā, arī tādēļ, lai novērstu ārkārtas situācijas un to sekas, apdraudējumu sabiedrības veselībai vai drošībai;
2) amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu specifika paredz to pildīšanu tādā teritorijā, kuru objektīvu iemeslu dēļ nevar sasniegt ar sabiedrisko transportu vai bez autotransporta izmantošanas;
3) tiek sargāta valsts amatpersonu drošība;
4) amatpersona vai darbinieks tiek nogādāts no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu, ja objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi.”
Atsaucoties uz Jūsu lūgumu atbildēt uz Jūsu jautājumiem par Brīvības pieminekļa Goda telpu, informēju, ka 2012.gada 13.novembrī dotā iespēja man, 11.Saeimas deputātei Danai Reizniecei-Ozolai, 11.Saeimas deputātam Imantam Parādniekam, 11.Saeimas deputātam Valērijam Agešinam un Latvijas Republikas veselības ministrei Ingrīdai Circenei to apmeklēt tika mutvārdos saskaņota ar Rīgas pieminekļu aģentūras direktoru Gunti Gailīti. Plašsaziņas līdzekļos viņš jau ir paudis informāciju par Goda telpas pieejamību.
Turklāt filmēšana bija paredzēta 11.novembra un 18.novembra svētku nedēļās, tādējādi Rīgas pieminekļu aģentūra minēto iniciatīvu atbalstīja, lai TV3 pārraidīto sižetu par Brīvības pieminekli, ielūkojoties tā telpās, būtu iespējams redzēt tūkstošiem Latvijas skatītāju. Manā rīcībā nav informācijas, ka Brīvības pieminekļa Goda telpas izmantošanai būtu izstrādāts cenrādis. Samaksa par šo apmeklējumu mums netika prasīta.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
