Iesaki rakstu: 
AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana. Laikā, kad valsts enerģētiskā neatkarība, kā arī alternatīvās enerģijas ražošana ir deklarēta kā prioritārs uzdevums, ir radīta situācija, kurā visas cerības tiek liktas uz tiem projektiem, kurus attīstītāji gluži vienkārši formāli paspēja pieteikt, kamēr citi potenciālie atjaunīgo energoresursu (AER) projekti, kuru investīcijas mērāmas simtos miljonu eiro, šobrīd "nolikti uz bremzēm". Kādi ir šīs izveidojušās situācijas riski nākotnē?
Šobrīd daudzi zaļās enerģijas spēkstaciju attīstītāji ir iesnieguši AER projektu pieteikumus pieslēguma izbūvei pārvades sistēmai, tomēr tehnisko noteikumu izsniegšana jaunu projektu pieslēgumiem ir pārtraukta tīkla jaudu nepieejamības dēļ. Daudzi vērienīgi projekti ir palikuši "ārpus borta". Vai, domājot par Latvijas elektroenerģijas tirgus nākotni, ir pareizi balstīties uz situāciju šodien?
Par elektroenerģijas jaudām
Teorētiski jau tagad Latvijā uzstādītās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas pārsniedz patēriņu. Pie šī brīža uzstādītajiem aptuveni 2500 megavatiem (MW) Latvijā dienā elektroenerģijas patēriņš reti kad sasniedz 1400 MW.
Tomēr uzstādītā jauda megavatos (MW) nenozīmē arī elektrības izstrādi megavatstundās (MWh) tādā pašā apmērā. Elektrības ražošanu ietekmē dažādi faktori. Pirmkārt, pieejamais resurss – cik daudz ir ūdens upē un vai diena ir saulaina. Tā kā Latvijā lielākās uzstādītās jaudas ir hidroelektrostacijās, jo īpaši vietējā elektroenerģijas ražošana ir atkarīga no ūdens pieteces daudzuma Daugavā.
Vērtīgi pieminēt, ka atšķirībā no vairumā projektētiem HES pasaulē, kas paredz liela daudzuma ūdens uzkrāšanu un elektrības izstrādi, kad tā ir nepieciešama, Latvijas reljefs ir nosacīti plakans un hidroelektrostacijas pārsvarā darbojas atbilstoši ūdens pietecei – cik ūdens pietecēja, tik saražoja elektrību. Tāpēc Daugavas elektrostacijas uz pilnu jaudu ir spējīgas darboties vien palu laikā, attiecīgi Latvijai pārējā laikā kļūstot par elektrības importētāju.
Piemēram, 31. jūlijā Latvijas elektroenerģijas pieprasījums bija 760 MW apjomā, kas teorētiski būtu apmierināms ar 2500 MW uzstādītām ģenerējošām jaudām, bet vietējā ģenerācija faktiski nenotika – tā sasniedza vien 76 MW. Savukārt elektroenerģijas cena tajā pašā dienā bija trīs reizes augstāka nekā Skandināvijā.
Lai noteiktu, vai tīklā ir vai nav pieejamas jaudas, jāņem vērā dažādu ģenerējošo jaudu iespēja ražot un to ražošanas vienlaicīgums. Šādiem mērķiem tiek plaši izmantotas jaudu plūsmu simulēšanas programmatūras. Visticamāk, AST to pielieto, lai nodrošinātu tīkla drošu un nepārtrauktu darbību, tomēr šādiem programmatūras aprēķiniem ir arī jābūt par pamatu, lai noteiktu, vai tīkls tehniski spēs uzņemt un pārvadīt jauno AER elektrostaciju saražoto enerģiju.
Vai maksāsim par sasteigtiem lēmumiem?
Latvijā šobrīd ir viens no mazākajiem elektroenerģijas patēriņiem Eiropā uz cilvēku. Augot iedzīvotāju labklājībai, aizvien aktīvāk izmantojot dažādas elektroierīces un tirgū straujāk ienākot elektroauto, pieaugs arī elektrības patēriņš un attiecīgi pieprasījums.
Tāpēc loģisks ir jautājums, cik liels ir jaunu AER projektu potenciāls un vai to ieviešana ir jāregulē ar normatīvajiem aktiem, apturot pieslēgumu nodrošināšanu, nezinot, vai projektu attīstītāji, kuri saņēmuši tīkla pieslēgumu, patiešām solīto var izpildīt.
Saprotams, ka energosistēmā pastāv dažādi tehniski ierobežojumi, kuru ievērošana jānostiprina normatīvajos aktos, tomēr ir diskutējami, vai ir jārada arī komerciāla rakstura regulējums. Vai likumdevējam jāiejaucas vai jāļauj, lai tirgus regulē projektu attīstību, faktiski nodrošinot apstākļus, kur izdzīvo spēcīgākie, asas konkurences apstākļos esot spiesti piedāvāt zemāko elektroenerģijas cenu?
Kā zināms no tirgus ekonomikas pamatprincipiem, cenu nosaka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība. Ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenas kāpj, savukārt, piedāvājumam pārsniedzot pieprasījumu, cenas krīt. Jo energosistēmā būs pieslēgts vairāk jaunu ģenerējošo jaudu, jo labāk vairosies elektroenerģijas piedāvājums, spiežot elektroenerģijas cenu uz leju. Tieši tāpēc likumdevēja uzdevums ir veidot vidi, kur projekti var savstarpēji sacensties, veicinot izvirzīto klimata un enerģētikas plāna mērķu sasniegšanu, vienlaikus izdarot spiedienu uz elektroenerģijas cenu.
Diemžēl šajos apstākļos, kad ar tīkla jaudas pieejamības argumentu ir ierobežots jaunu AER projektu potenciāls, ne tikai ir noslēgts konkurences loks, kas ļaus uzturēt zemu piedāvājumu (lasiet – augstu cenu), bet diemžēl ir izveidota laba augsne pieslēgumu saņēmušo projektu "papīru tirgum" – videi, kur attīstītāji savus šobrīd tik vērtīgos pieslēgumus pārvades sistēmai varēs piedāvāt pārdot citiem attīstītājiem. Tas ir bīstams ceļš energoatkarības un augstu elektroenerģijas cenu virzienā. To nedrīkst pieļaut.
* SIA “Eolus” valdes locekle
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
