Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2021.gada 14.jūlija Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts un tālāk iesniegts izskatīšanai Saeimā Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts „Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (turpmāk tekstā – likumprojekts).

2021.gada 4.augustā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdza sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 2021.gada 4.augustā un iekļaut tās darba kārtībā minētā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, norādot, ka tā atbalstīja likumprojektu savā 2021.gada 4.augusta sēdē, un lūdzot atzīt to par steidzamu.

2021.gada 4.augustā Saeimas 1.lasījumā likumprojekts tika atbalstīts, un tika noteikts termiņš priekšlikumu sniegšanai līdz 2021.gada 18.augustam.

Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība (turpmāk tekstā – LVIPUFDA) ir iepazinusies ar minēto likumprojektu „Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, līdz ar ko saskaņā ar Arodbiedrību likuma 12.pantu sniedz viedokli par likumprojektu, norādot, ka LVIPUFDA kā darbinieku tiesību un likumisko interešu pārstāve kategoriski iebilst pret šādu grozījumu pieņemšanu.

Minēto LVIPUFDA pamato ar šādiem apsvērumiem.

LVIPUFDA kategoriski iebilst pret jebkādu noteikumu pieņemšanu un iedzīvināšanu, kas, pirmkārt, aizskar personas Satversmē garantētās cilvēktiesības, otrkārt, veicina nepārprotamu un nenovēršamu segregāciju sabiedrībā, cita starpā veicinot arī šobrīd tik aktuālās darba vidē pastāvošās problēmas – mobinga un bosinga – pieaugumu, jo darba devējam grozījumiem apspriežamās tiesību normas piešķir rīcības brīvību gadījumā, kad darbinieks nav ieguvis t.s. sadarbspējīgo sertifikātu. Darba devējam ir gan tiesības pieprasīt minēto sertifikātu, gan arī faktiski pienākums pieprasīt gadījumos, kad tas ietekmē viņa pakalpojumu sniegšanas iespējamību saskaņā ar epidemioloģiskajām prasībām.

Šādas kopumā pretrunīgas un saturiski neskaidras tiesību normas pilnīgi paralizē Darba likumā iedzīvinātos tiesību principus un arī daudzas pašas šī likuma normas, padarot par neaizsargātiem sociāli vājākos darba tiesisko attiecību dalībniekus – darbiniekus.

LVIPUFDA ieskatā, likumprojektā ieteiktais 6.10 pants, kā arī likuma II 1nodaļa nesniedz konkrētu un saprotamu noteikumu izklāstu, kas attiecīgi padara šīs apspriežamās normas par jau sākotnēji neatbilstošām juridiskajai metodei, tiesību aktiem un tiesiskās paļāvības principam. Mēs nemainīgi dzīvojam tiesiskā valstī, un tiesību jaunradei ir jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

2021.gada janvārī Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrībai (turpmāk tekstā – LVIPUFDA) apritēja 101 gads, kopš tā ir dibināta. 1920.gadā pirmais arodbiedrības nosaukums bija Latvijas Valsts darbinieku arodnieciskā biedrība un statūtos norādītais mērķis – apvienot valsts iestāžu darbiniekus Latvijā savu tiesisko, ekonomisko, kulturālo un citu arodniecisko interešu aizstāvēšanai un uzlabošanai. Pirmie LVIPUFDA goda biedri bija arī Aspazija un Rainis.

LVIPUFDAir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Eiropas neatkarīgo arodbiedrību konfederācijas (European Confederation of Independent Trade Unions) dalīborganizācija, kas nodrošina iespējas pārstāvēt un risināt biedru intereses ar Latvijas un Eiropaskolēģu atbalstu. Tāpat LVIPUFDA ir Eiropas arodbiedrību konfederācijas CESI biedrs un valdes locekle, kā arī ICLM (International Confederation of the Labour Movement) dibinātāja un valdes locekle.

Satversmes 106.panta pirmais teikums noteic ikviena tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Tāpat Satversmes 101.pants noteic, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Savukārt Satversmes 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

Satversmes 89.pants noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

Augstākās tiesas judikatūrā ir atzīts ka, Eiropas Savienības tiesību efektivitātes princips dalībvalstīm uzliek pienākumu nodrošināt, lai jebkurš indivīds varētu efektīvi realizēt ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem piešķirtās tiesības (sk. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 8.maija spriedumu lietā Nr.SKC-1482/2013).

Tiesības uz darbu kā atsevišķas cilvēka tiesības tika atzītas jau 1919.gadā, kad Starptautiskā Darba organizācijas statūtu preambulā tika norādīts uz šo tiesību nepārvērtējami būtisko lomu sociālā taisnīguma nodrošināšanā, kas savukārt uzskatāms par mieru garantu pasaulē. Tāpat 1944.gadā tika pieņemts lēmums par ANO dibināšanu, kur kā viena no institūcijām bija paredzēta Ekonomisko un Sociālo lietu padome, kas nodarbotos ar jautājumiem, kas saistīti ar tiesībām uz darbu.

Starptautiskā līmenī cilvēka tiesības uz darbu ir nostiprinātas daudzos dokumentos.

ANO Ģenerālās asamblejas 1948.gada decembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (23.pants).

Tāpat juridiski saistošs starptautisko cilvēktiesību dokuments, kurā ietverta tiesību uz darbu aizsardzība ir ANO Ģenerālās asamblejas 1966.gada decembrī pieņemtais Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (6.pantā tika nostiprinātas cilvēka tiesības uz darbu, kas ietver katra cilvēka tiesības uz to, lai viņam būtu iespēja pelnīt sev iztiku ar darbu, ko viņš brīvi izvēlas un pieņem).

Latvijai saistošs ir arī Eiropas Sociālās hartas II sadaļas 1.pants, saskaņā ar kuru tā ir uzņēmusies efektīvi aizstāvēt strādājošā tiesības pelnīt sev iztiku ar brīvi izvēlētas nodarbošanās palīdzību.

Eiropas Savienības Pamattiesību harta (15.pants, 30.pants un 31.pants).

Darba likumā ir ievērotas gan cilvēka pamattiesības, gan tajā ir pārņemtas Eiropas Savienības direktīvas, kas vērstas uz darbinieku aizsardzību pret dažāda veida diskrimināciju, tajā skaitā tās, kas paredz personu aizsardzību no nelabvēlīgas attieksmes vai negatīvām sekām, kas ir reakcija uz personas sūdzību vai tiesas procesiem, lai panāktu vienādas attieksmes principa nodrošināšanu (sk., piem., Direktīvas 2000/43/EK 9.pantu, Direktīvas 2000/78/EK 11.pantu).

Satversmes tiesa vairākkārt ir atzinusi, ka Satversmes 106. panta pirmais teikums garantē tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu, tostarp arī tiesības saglabāt esošo nodarbošanos un darbavietu. Satversmes 106.panta pirmajā teikumā nostiprinātās pamattiesības aizsargā personu pret visām valsts darbībām, kas ierobežo personas brīvību izvēlēties nodarbošanos (sk., piem., Satversmes tiesas 2017.gada 24.novembra sprieduma 13.1.apakšpunktu).

Ir jābūt mehānismam, kas aizsargā darbiniekus no viņu stāvokļa prettiesiskas pasliktināšanas, proti, izskatāmajā gadījumā ir jāizvairās no likumu normu pieņemšanas, kas veicina pretrunīgu, neskaidru un deklaratīvu noteikumu integrēšanu tiesību aktu vidū.Šādas likumprojekta tiesību normas Darba likuma normu mērķus un jēgu padara par nederīgiem.

Saskaņā ar Darba likuma 9.panta pirmo daļu ir aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.

Savukārt Darba likuma 29.pants noteic atšķirīgas attieksmes aizliegumu darba tiesību jomā, šī panta astotajā daļā nosakot – ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums un aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, darbiniekam papildus citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.

Jēdziens „nelabvēlīgās sekas” aptver darbinieka tiesiskā vai faktiskā stāvokļa jebkāda veida pasliktināšanu, kuru radījis darba devējs, tostarp arī darbinieka atlaišanu, jo tiek būtiski izmainīts darbinieka tiesiskais stāvoklis.

Visu minēto tiesību normu kontekstā darba tiesisko attiecību izbeigšana likumprojekta 7.2-7.4pantā ir tieša darbiniekam nelabvēlīgu seku radīšana un diskriminācija, radot nevienlīdzīgu attieksmi faktiski vienādos darba apstākļos attiecībā uz darbinieka spējām, zināšanām un pieredzi.Tādējādi darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējais darbs ar šādu tiesību normu tiek nonivelēti ne tikai tiesiski, bet arī praktiski, pazemojot cilvēka cieņu un godu.

Tiesību doktrīnā ir norādīts, ka Satversmes komentējamā [91.] panta otrais teikums, neraugoties uz viegli pārprotamo formulējumu, ir jāinterpretē kā „klasiskais” diskriminācijas aizliegums. Tas aizliedz atšķirīgu attieksmi nevis vispār, bet tikai nedaudzos, stingri definētos gadījumos, kad atšķirība pamatojas uz noteiktiem – aizliegtiem kritērijiem (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 99.lpp.).

Saskaņā ar Darba likuma 29.panta devīto daļu šī panta noteikumi attiecas arī uz atšķirīgas attieksmes aizliegumu atkarībā no darbinieka rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.
Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka no šajā pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu un tiesiskās noteiktības principu (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 19.jūnija sprieduma lietā Nr.2010-02-01 4.punktu).

Atbilstoši tiesiskās paļāvības principam valsts iestādēm savā darbībā jābūt konsekventām attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem un jāievēro tiesiskā paļāvība, kas personām varētu rasties saskaņā ar konkrētu tiesību normu (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 19.marta sprieduma lietā Nr.2001-12-01 secinājumu daļas 3.2.punktu).
Tiesiskās noteiktības princips uzliek valstij pienākumu nodrošināt tiesisko attiecību noteiktību un stabilitāti, kā arī ievērot tiesiskās paļāvības principu, lai veicinātu indivīda uzticību valstij un likumam (sk. Satversmes tiesas 2004.gada 25.oktobra sprieduma lietā Nr.2004-03-01 8.punktu).

Sevišķi prettiesiska,diskriminējoša un neattaisnoti nelabvēlīgas sekas radoša darbiniekam, LVIPUFDA ieskatā, ir likumprojekta 7.4panta ceturtā daļa, kas noteic, ka ja darbinieks (amatpersona) nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu, kas nepieciešams darba (amata, dienesta) pienākumu izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam darbam (ieņemamam amatam), kas saistīts ar epidemioloģiski droša pakalpojuma nodrošināšanu.

Šāda tiesību norma, pirmkārt, ir pretējaSatversmē nostiprinātajām cilvēktiesībām un arī jebkādām darba tiesību normām, kas pieņemtasgan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Nostiprinot pozīciju, ka sadarbspējīgs sertifikāts apliecina darbinieka atbilstību amatam, tiek faktiski iedzīvināts tiesiskais nihilisms Darba likuma normu piemērošanā un arī ignorēts tiesiskā valstī tik būtiskais tiesiskās paļāvības princips, kā arī tiesiskās vienlīdzības princips.

Tiesiskās vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2020.gada 2.novembra sprieduma lietā Nr.2020-14-018.punktu).

Nav atrunāti noteikumi, kā rīkoties arī gadījumos, kad medicīnisku iemeslu dēļ vakcinācija darbiniekam nav ieteicama vai irpatkontrindicēta, tomēr jebkurā gadījumā nevar būt situācija, ka darbinieks, kuram jau pastāv darba tiesiskās attiecības, tās tiek izbeigtas tikai dēļ sertifikāta neesamības, proti, dēļ tā, ka nav veikta vakcinācija, kas valstī ir atzīta kā brīvprātīga medicīniska manipulācija, turklāt attiecībā uz Covid-19 tā ir eksperimentālā stadijā.

Likumprojekta anotācijā ir norādīts pēc būtības cinisks apgalvojums: „Saistībā ar minētajām personas pamattiesībām uzsverams, ka likumprojekts neparedz personām veikt obligātu vakcināciju. Neviena persona nedrīkst tikt pakļauta piespiedu vakcinācijai pretēji tās gribai neatkarīgi no iemesliem, kas veido šādu gribu. (..) Gadījumos, kad persona nevēlas veikt vakcināciju, tai ir tiesības izvēlēties tādu nodarbošanos, kas nav saistīta ar tādiem Covid-19 infekcijas izplatības riskiem, kuru dēļ būtu izvirzīta prasība par sadarbspējīga sertifikāta esamību.”

No likumprojekta kopumā un sevišķi 7.4 panta ceturtās daļas izriet, ka darbiniekam nav citas izvēles, kā vien faktiski piespiedu kārtā veikt vakcināciju, ja viņš nevēlas pazaudēt savu ienākumu avotu.

Sevišķi šādam spiedienam tiek pakļauti darbinieki tādās sociāli jūtīgās jomās kā veselības aprūpe, sociālā aprūpe/ rehabilitācija un izglītība. Par šo darbinieku sociālajām un darba tiesībām un ekonomiskajām interesēm arodbiedrības cīnās sevišķi aktīvi, tādējādi,darbiniekiem pametot darba vietas, šādu prettiesisku tiesību normu pieņemšana radīs, visticamāk, krīzi šajās jomās.

Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā (pieejams – https://www.spkc.gov.lv/lv/visparigi-jautajumi-par-vakcinam) ir atrodams skaidrojums, ka SARS CoV-2 vīruss ir jauns, un pagaidām vēl ir maz datu par imunitāti, kas cilvēkam rodas pēc inficēšanās ar šo vīrusu.

Tāpat pašlaik nav pietiekamu zināšanu par to, cik ilga būs vakcīnas nodrošinātā imunitāte, un to, vai, ilgnoturīgas aizsardzības nodrošināšanai pret Covid-19, periodiski vajadzēs vakcinēties vēlreiz. (..) Ilgtermiņa pētījumu dati par imunoģenētiku un vakcīnu iedarbību sniegs nepieciešamo informāciju, lai pieņemtu lēmumus par turpmākajiem vakcinācijas plāniem. (..) Tā kā visas trīs vakcīnas ir reģistrētas ar nosacījumiem, tad vēl 2 gadus ražotājiem būs jāturpina veikt klīniskos pētījumus, lai iegūtu papildu datus par vakcīnām cilvēkiem dažādās vecuma grupās.

Šāda oficiāla informācija tikai apliecina personu, kuras šobrīd ir nogaidošas attiecībā uz vakcinēšanos vai kuras to nevēlas darīt tādēļ, ka gēnu terapija šobrīd ir eksperimentālās izpētes stadijā, motīvu pamatotību. Tāpat ir vispārzināms, ka pastāv smagu blakņu vai letālu gadījumu risks. To apliecina arī fakts, ka ne tikai Latvijā, bet arī globāli personas pirms vakcīnas devas saņemšanas paraksta dokumentus, ka tās uzņemas pilnu atbildību par lēmumu veikt vakcināciju un vienlaikus atsakās no jebkādām prasījuma tiesībām pret ražotāju u.c. tiesību subjektiem.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2021.gada 27.janvāra rezolūcijā „Covid-19 vakcīnas: ētiski, juridiski un praktiski apsvērumi” 7.3.1.apakšpunktā ir noteikts: nodrošināt pilsoņu informēšanu par to, ka vakcinācija nav obligāta un ka neviens nav politiski, sociāli vai kā citādi spiests sevi vakcinēt, ja viņi to nevēlas darīt paši. Tāpat tajā tiek rekomendēts vakcīnas nepadarīt obligātas, jo nav pierādīts, ka obligātā vakcinācija darbojas(pieejams – https://pace.coe.int/en/files/29004#trace-4) .

Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.330 „Vakcinācijas noteikumi” 22.punktupersonāmir tiesības atteikties no vakcinācijas. Arī tiesībsargs ir paudis viedokli, ka vakcinācija pret Covid-19 nedrīkstētu kļūt par izņēmumu no vispārējās tiesiskās kārtības.

Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 12.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības sasniegt visaugstāko fiziskās un psihiskās veselības līmeni.

Attiecībā uz minēto tiesību aktu ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja ir norādījusi, ka tiesības uz veselības aizsardzību netiek izprastas kā tiesības būt veselam. Šī norma ietver sevī tiesības lemt par savu ķermeni, aizliegumu būt pakļautam medicīniskiem eksperimentiem un tiesības uz veselības aprūpi, kas ļauj sasniegt visaugstāko veselības stāvokli, kā arī aptver citus faktorus, kas ietekmē veselību – pārtiku, vidi, darba apstākļus, informāciju par veselību, veselīgu dzīvesveidu u.c. (pieejams -http://cesr.org/generalcomment14, Paragraph 8.,9.).

Šādiem apsvērumiem jābūt prioritāriem, izlemjot jautājumus uzlikt personām par pienākumu veikt vakcināciju, kā tas praktiski notiks, atbalstot un pieņemot likumprojektu.

Satversmes 116.pantā ir izsmeļoši uzskaitīti leģitīmie mērķi, kuru dēļ ir pieļaujams ierobežot personas pamattiesības: citu cilvēku tiesības, demokrātiska valsts iekārta, sabiedrības drošība, labklājība, tikumība (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 5.marta sprieduma lietā Nr.2002-18-01 secinājumu daļu). Pamatojot ierobežojumu, atbilstoši Satversmes labvēlības starptautisko tiesību priekšā principam jāņem vērā, kādu leģitīmo mērķu dēļ Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas pieļauj attiecīgo pamattiesību ierobežošanu (sk. M. Mits. Satversme Eiropas cilvēktiesību standartu kontekstā. Cilvēktiesību žurnāls, 1999, Nr.9/12, 64.-68.lpp.).

Tiesību ierobežojums demokrātiskā sabiedrībā ir pieļaujams, ja: 1) ierobežojums ir noteikts ar likumu; 2) tam ir leģitīms mērķis; 3) tas ir samērīgs, proti, ar to var sasniegt leģitīmu mērķi, nav saudzējošāki līdzekļi, kā sasniegt leģitīmu mērķu, un sabiedrības ieguvums ir lielāks par personai nodarīto zaudējumu (sk., piem., Satversmes tiesas 2002.gada 20.maija sprieduma lietā Nr.2002-01-03 secinājumu daļu).

Tiesību normas atbilstība minētajiem kritērijiem ir jāizvērtē norādītajā secībā. Ja nav ievērots kaut viens no samērīguma kritērijiem, tiesību norma neatbilst samērīguma principam un Satversmes 105.pantam (sk. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 474.lpp.).

Izskatāmā likumprojekta ietvaros būtiski būtu visupirms apsvērt, vai nav darbinieku saudzējošāki līdzekļi, lai, nodrošinot cilvēka tiesības lemt par savu dzīvību, ķermeni un neiejauktos personīgajā dzīvē, kā arī ievērojot samērīguma, tiesiskās paļāvības un vienlīdzības principus, vienlaikus tiktu veikti pasākumisaslimstības mazināšanai, kas nav tikai vakcinācija.

Tāpat nav pieļaujams, ka tiesiskā mūsdienu valstī klīniski vesels cilvēks tiek prezumēts kā bīstams apkārtējai sabiedrībai un nederīgs darbinieks. Arī šajā kontekstā būtu apsverams, kādu kārtību noteikt un attiecīgi plašāk par to debatēt, nevis ātrā steigā pieņemt noteikumus, kas tik būtiski un negatīvā veidā ietekmēs visu darba tiesību jomu, radot tajā haosu, kā arī, secīgi, tiesu sistēmas pārslodzi.Juridiskajā literatūrā ir pausts konstitucionālo tiesību speciālistu viedoklis – likumdošanas procesu Saeimā regulē Satversme, un tā noteikti neparedz, ka likums tiek pieņemts paviršā, sasteigtā procesā, kam LVIPUFDA pilnīgi pievienojas.

Klīniski vesels cilvēks tiek pilnīgi diskriminēts un nošķirts, ja viņam ir nogaidoša vai noraidoša attieksme pret Covid-19 vakcīnu, tādējādi tiek kritiski pasliktināts viņa stāvoklis, savukārt sociālās garantijas, iestājoties šādam gadījumam, tajā skaitā pabalstu saņemšana, netiek nodrošinātas tādā apjomā, kādā viņa tiesību un likumisko interešu nopietnais aizskārums tiktu kompensēts.

Saskaņā ar Satversmes 109.pantu ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka darbinieka tiesības tikt aizsargātam pret darba devēja īstenotu diskrimināciju (diskriminācijas aizliegums) un pret darba devēja radītajām nelabvēlīgajām sekām (nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegums) ir atvasinātas no Latvijas Republikas Satversmes 91.pantā atklātā vienlīdzības principa, kas darba tiesisko attiecību jomā konkretizēts Darba likuma 7.pantā (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 14.novembra spriedumu lietā Nr.C31407814, SKC 762/2017).

Augstākā tiesa ir arī konstatējusi, ka gan diskriminācijas aizliegums, gan nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegums ir pakārtots aizliegumam darba devējam rīkoties pretēji likumam (..) Vispārīgais nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegums pamatots tiesību sistēmu caurvijošā domā, ka atļauta darbība bauda likuma aizsardzību, turpretim neatļauta darbība netiek tiesiski aizsargāta (sk.turpat).

Tātad faktiski arī no Augstākās tiesas judikatūras izriet, ka grozījumu 7.2 – 7.4panta ceturtā daļa ir antikonstitucionālas un pretējas Darba likumā nostiprinātajiem darba tiesību principiem, kuriem faktiski ir pārnacionāls raksturs, jo Darba likums satur ES tiesības un principus.

Satversmes 93.pants noteic, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.

Savukārt Satversmes 96.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Satversmes 99.panta pirmais teikums noteic, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.

Tāpat Satversmes 111.pantā ir nostiprinātas indivīda tiesības uz to, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.

Satversmē noteiktās pamattiesības veido savstarpēji līdzsvarotu sistēmu, un tās nav aplūkojamas atrauti cita no citas, līdz ar to atsevišķām personām garantētās pamattiesības prasa respektēt arī citām personām noteiktās pamattiesības (sk.sk. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 762. lpp.)

Pamattiesību ierobežojumu mērķis ir atrast taisnīgu un saprātīgu līdzsvaru starp atsevišķas personas pamattiesībām, no vienas puses, un citām konstitucionālajām vērtībām, no otras puses (sk.Turpat, 763.lpp.).

Ievērojot iepriekš minēto, LVIPUFDA norāda, ka tā ir par personu brīvprātīgu vakcināciju. Tāpat LVIPUFDA iestājas par personu tiesību ievērošanu, samērojot personas tiesības izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, kā arī pildīt valsts dienestu, tiesības uz dzīvību, veselību, privātās dzīves neaizskaramību, domas, apziņas brīvību, kā arī valsts pienākumu aizsargāt personas pamattiesību ievērošanu un veselību, tajā skaitā garantējot ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.

LVIPUFDA uzskata, ka ikvienai personai ir jānodrošina ne tikai deklaratīvas brīvības, bet atbilstoši Satversmei un starptautiskajiem dokumentiem jāpieņem likumi, kas patiešām iedzīvina un nostiprina visus šos fundamentālos noteikumus. Jo īpaši svarīgi tas ir darba tiesību jomā, kas skar gan sociālo, gan ekonomisko aspektu.

Ievērojot visu iepriekš minēto, LVIPUFDA lūdz Saeimas deputātus neatbalstīt izskatāmo likumprojektu, jo tas ir antikonstitucionāls, satur neskaidras, pretrunīgas normas, kā arī nesamērīgi pasliktina darbinieku stāvokli apstākļos, kad valstij ir jāaizsargā personas tiesības uz darbu un veselību, kad vakcīnas ir eksperimentālas un neviens par to iedarbību katrā individuālā gadījumā neuzņemas nekādu juridisko vai pat morālo atbildību.

* Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs un galvenā juriste

Novērtē šo rakstu:

55
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...

21

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

FotoPirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Lasīt visu...

21

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

FotoIerobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Lasīt visu...

6

Hunta, sargies buntavnieka!

FotoSāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Lasīt visu...

18

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

FotoAr apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Lasīt visu...

21

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

FotoArvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap...

Foto

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek...

Foto

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas...

Foto

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts...

Foto

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc...

Foto

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

Labas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts...

Foto

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir...

Foto

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās...

Foto

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus...

Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....