Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Lūdzam palīdzību

Aivars Ivanovskis, Jeļena Kalnača
09.05.2017.
Komentāri (40)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus.

Mūsu ģimenē auga pieci pirmsskolas vecuma un viens skolas vecuma bērns. Agrāk Sociālais dienests mums palīdzēja daļēji apmaksāt dzīvokļa rēķinu, jo esam trūcīga daudzbērnu ģimene. 2016.gada martā sociālais dienests atteica palīdzību un trūcīgās ģimenes statusu, jo es, Aivars, pirms 10 gadiem esmu mantojis lauku zemes gabalu, ko nevar reģistrēt zemesgrāmatā, jo nav naudas un nav izpratnes, kā lai atrisina šo jautājumu.

Zemesgabalu nevar pārdot vai atdāvināt, jo nav reģistrēts Zemesgrāmatā. Bet, lai to reģistrētu, nepieciešama ļoti liela nauda par uzmērīšanu, zemes nodokļa parādu un citiem maksājumiem. Ir jābrauc uz Latgali, Rēzeknes novadu, bet man nav iespējas aizbraukt un trūkst izpratne, kas un kā jākārto, kur jābrauc un kas var palīdzēt. Visur ir jāmaksā, bet naudas mums nav. Sociālais dienests piedāvāja ar Latgales radiniekiem noslēgt līgumu par zemesgabala īri, un tad varēšot visu nokārtot. Kad sagatavojām šādu līgumu, izrādījās, ka tomēr tā nevarot darīt.

Dzīvojām divistabu dzīvoklī Atpūtas ielā 5, saimnieka mājā, kas ir avārijas stāvoklī. Jeļena pieskata bērnus, bet es strādāju pie mājas saimnieka, atstrādājot īres maksu un parādu. Ar naudu, ko saņemam pabalstos un gadījuma darbos, visam nepietiek. Tādēļ mājas saimnieks sāka atslēgt elektrību.

2017.gada janvārī dzīvoklim bija atslēgta elektrība, nebija ūdens, un nedarbojās kanalizācija. Sociālā dienesta darbiniece mūs pierunāja ievietot bērnus krīzes centrā līdz laikam, kad būs elektrība, ūdens un kanalizācija. Mazos bērnus ievietojām Māras centrā, bet vecākais dēls aizgāja dzīvot pie klasesbiedra. Drīz vien pieslēdza elektrību un ūdeni, saremontēju kanalizāciju, sakārtojām dzīvesvietu, bet bērnus mums vairs neatdeva.

Līdz pat bāriņtiesas sēdei gandrīz katru dienu apciemojām bērnus, vecākos puikas no Māras centra vadājām uz bērnu dārzu, kad bērni bija slimi, dzīvojām ar viņiem slimnīcā. Sākumā teica, ka vēl nedaudz jāpagaida, kaut arī visu bijām izdarījuši. Vēlāk teica, ka bērnus atdos pēc bāriņtiesas sēdes.

19.martā bāriņtiesas sēdē pateica, ka bērnus vēl neatdos, bet pēc kāda laika atdošot. Lēmumu izskaidroja, bet nespējām īsti saprast, jo bija ļoti sarežģīts un nesaprotams. Teica, ka, ja kaut kas nepatīk, varot pārsūdzēt. Uzzināju, ka jāmeklē jurists, kurš varot sagatavot dokumentus, lai pārsūdzētu lēmumu. Arī pirms bāriņtiesas sēdes mums nebija īsti skaidrs, kādēļ noņems bērnus, jo sociālā darbiniece teica, ka esam visu, ko vajadzēja, izdarījuši un bērnus atdos.

Krīzes centrā pateica, ka vairs nedrīkstam bērnus vadāt uz bērnudārzu, jo esot noņemtas tiesības, bet bērnus apciemot vēl varam, ko arī katru dienu darām.

Lielākā Sociālā dienesta palīdzība bija ģimenes asistenta piešķiršana, kurš palīdzēja izprast daudzas lietas, palīdzēja bērnu aprūpē, un mājsaimniecības vadīšanā. Kopā bieži gājām uz Sociālo dienestu, kur asistents centās palīdzēt saņemt trūcīgas daudzbērnu ģimenes statusu, kas ļautu stāties sociālā dzīvokļa rindā, varētu apmaksāt bērnudārzu un varētu saņemt sociālo palīdzību. Diemžēl palīdzība tika atteikta, jo pastāvot iespēja gūt ienākumus no lauku īpašuma.

Ģimenes asistents mums palīdzēja vairākas reizes nedēļā, bet pēc bērnu ievietošanas krīzes centrā noņēma arī asistentu, bet tas taču bija vienīgais cilvēks no sociālā dienesta, kas mums palīdzēja, nevis sodīja un pieprasīja neizpildāmas lietas.

Palīdziet mums, lūdzu!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...