Lūdzam Eiropas Komisijai sniegt ziņas par nosacījumiem, ar kādiem “Delnai” piešķirts finansējums „Skanstes tramvaja” uzraudzībai
Aivars Lembergs*19.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) nosūtījusi vēstuli, adresētu Eiropas Komisijas Reģionālās politikas komisārei Korinai Krecu un pārstāvniecības Latvijā vadītājai Innai Šteinbukai, lūdzot sniegt informāciju par projektu “Integritātes pakti – pilsonisks kontroles mehānisms ES fondu aizsardzībai”, kura ietvaros biedrībai “Sabiedrība par atklātību - Delna” (“Delna”) piešķirti līdzekļi 356 731 eiro apmērā Skanstes tramvaja līnijas projekta finansējuma izlietojuma uzraudzībai.
2016.gada 25.novembrī Latvijas plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka ““Delna” saņems 300 000 eiro par Skanstes tramvaja līnijas projekta finansējuma izlietojuma uzraudzību”[1] un ka finansējums šīs uzraudzības veikšanai tiek nodrošināts no Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (turpmāk – DG REGIO) tehniskās palīdzības (tātad Eiropas Savienības fondu) līdzekļiem. LLPA radās interese iepazīties ar šī Eiropas Savienības (ES) fondu piešķīruma nosacījumiem.
LLPA ļoti izbrīnīja apstāklis, ka, neskatoties uz pilotprojekta mērķi – veicināt fondu izlietojuma caurspīdīgumu, šobrīd publiski nav iespējams iepazīties ne ar Integritātes paktu precīzu ieviešanas procedūru, ne ar to uzraudzības mehānismu. Tāpat publiski nav atrodama informācija par pilotprojekta īstenošanas ietvaros veiktās projektu un finansējuma saņēmēju atlases norisi, nosacījumiem, iesniegtajiem pieteikumiem, pamatojošo dokumentāciju, vērtēšanas procesu (t.sk. pieņemto lēmumu pārsūdzības iespējām).
Lai arī gan “Delna”, gan starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” (kuru Latvijā pārstāv “Delna”) pamatvērtības ir - atklātība, atbildīgums – rīcības pamatotība un atskaitīšanās par tās motīviem, godīgums, solidaritāte, drosme, taisnīgums un demokrātija -, tomēr tikai pēc publiskas kritikas[2] “Delna” publicēja līgumu, kas noslēgts starp Rīgas pilsētas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” un “Delna” par projekta “Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstība” uzraudzības veikšanu. Diemžēl vēl aizvien publiski nav pieejams līgums vai vienošanās, kas noslēgts starp “Delna” un “Transaprency International” un/vai DG REGIO par Integritātes pakta un projekta uzraudzības veikšanu, un kurā būtu atspoguļoti piešķirtā fondu finansējuma izlietojuma nosacījumi.
Iepriekš pieminētie apstākļi rada aizdomas, ka ES fondu finansējums nav ticis piešķirts, ievērojot vispārējos publiskā finansējuma izlietojuma, kā arī pašas “Delna” un “Transparency International” pārstāvētos principus.
Lai LLPA varētu pārliecināties par ES fondu tehniskās palīdzības līdzekļu lietderīgu, pamatotu izlietojumu atbilstoši sabiedrības interesēm, kā arī ievērojot godīgumu, atklātību un taisnīgumu, lūdzām Eiropas Komisiju sniegt informāciju par to, kur būtu atrodama iepriekš pieminētā informācija, kura pašu spēkiem nebija publiski atrodama:
1. Pilotprojekta īstenošanas nosacījumi;
2. Pilotprojekta ietvaros veiktās projektu un to uzraudzītāju atlases norises atspoguļojums, nosacījumi, iesniegtie pieteikumi, pamatojošā dokumentācija, vērtēšanas procesa atspoguļojums (t.sk. protokoli, pieņemto lēmumu pārsūdzības iespēja);
3. Veiktās atlases rezultāti – finansējuma saņēmēji, piešķirtā finansējuma apjoms;
4. Projektu uzraudzītājiem izvirzītās kvalifikācijas prasības;
4. Nosacījumi piešķirtā finansējuma saņemšanai un prasības izlietojumam, t.sk. atskaitīšanās kārtība;
5. Integritātes paktu skaidrs, detalizēts ieviešanas un uzraudzības mehānisms.
* Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents
[1] http://www.leta.lv/search/find/?patern=Delna&mode=nonozare,stem&item=133A265C-14BA-59AB-9131-D640CD1BF57E
[2] http://www.ventspils.lv/lat/parvalde/112124-video:-lembergs:-vai-delna-ir-politiska-organizacija-juridiski-nav,-faktiski-ir!-30.11.2016.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
