Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība
01.06.2024.
Komentāri (20)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks – Puķe ir nosūtījis iesniegumu LR Tiesībsarga birojam ar lūgumu tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. pantu ar pieteikumu par personu ar invaliditāti diskriminācijas novēršanu. Raimonds savā iesniegumā min šādus faktus un apsvērumus.

Pirmkārt, 2024. gada 24. maijā sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv ir uzsākta parakstu vākšanas kampaņa par to, lai ikvienai personai ar 1. un 2. grupas invaliditāti tiktu piešķirts asistenta pakalpojums. Par iniciatīvu ir iespējams parakstīties https://manabalss.lv/par-pieejamu-asistenta-pakalpojumu-visam-personam-ar-1-un-2-grupas-invaliditati/show vai https://manabalss.lv/i/3138

Aptuveni nedēļas laikā par šo iniciatīvu ir parakstījušies 273 cilvēki, kas liecina par iniciatīvas aktualitāti sabiedrībā un it īpaši personu ar invaliditāti vidū. Par šo parakstu vākšanas kampaņu iepriekš informēja ziņu aģentūra LETA, kā arī citi plašsaziņas līdzekļi.

Iniciatīvas autors uzskata, ka pašreizējie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka asistenta pakalpojumu saņemšanas kārtību, ir zināmā mērā nepilnīgi un nostāda personas ar invaliditāti, kuras neatbilst šiem noteikumiem, nelabvēlīgākā situācijā nekā pārējās personas ar invaliditāti.

Iesnieguma autora ieskatā Latvijas Republikas Satversme nosaka: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.[1]” Personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti valsts ir noteikusi, ka ir pieejams asistenta pakalpojums. Asistenta pakalpojuma saņemšanu regulē Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumi Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti".[2]

Pēc iesnieguma autora domām - diemžēl iepriekšminētie noteikumi ierobežo to personu ar invaliditāti loku, kas ir tiesīgas saņemt asistenta pakalpojumu.

Raimonds savā iesniegumā skaidro - to personu ar invaliditāti loku, kam valsts ir paredzējusi asistenta pakalpojumu, regulē iepriekš minēto Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumu Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti” 15. punkts.[3] Šis MK noteikumu punkts nosaka to, ka asistenta pakalpojums pienākas personai ar invaliditāti, kurai ir noteikta 1. vai 2. invaliditātes grupa un kura ir:

Persona ar invaliditāti, kurai ir noteikti redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionālie traucējumi;

Persona ar invaliditāti, kurai VDEAVK komisija ir izsniegusi atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai;

Persona ar invaliditāti, kurai ir nieru mazspēja, kuras dēļ nepieciešama regulāra hemodialīzes procedūru saņemšana;

Persona ar invaliditāti, kurai ir konstatēts ļaundabīgs audzējs ceturtajā stadijā, kura dēļ nepieciešams saņemt simptomātisku terapiju;

Persona ar invaliditāti, kurai ir noteikts invaliditātes cēlonis – slimība no bērnības;

Pēc iesnieguma autora domām faktiski iepriekš uzskaitītās personu ar invaliditāti grupas var saņemt asistenta pakalpojumu. Tomēr Latvijā ir arī tādas personas ar invaliditāti, kurām viņu veselības stāvokļa dēļ būtu nepieciešams asistents, bet šīs personas neatbilst nevienam MK noteikumos paredzētajam punktam. Piemēram personas, kam ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte, kuras cēlonis ir hroniska slimība, retas saslimšanas, sirds slimības u.c. iemesli.

Faktiski personas ar invaliditāti, kuras neatbilst iepriekš minētajiem MK noteikumiem un šajos noteikumos paredzētajiem kritērijiem par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, tiek nostādītas nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar personām ar invaliditāti, kurām asistenta pakalpojums pienākas. Kā jau minēju, Latvijas Republikas Satversme nosaka: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.[4]”  Tomēr iepriekš aprakstītajā gadījumā personu ar invaliditāti loks, kam nepienākas asistenta pakalpojums, faktiski tiek diskriminēts no valsts puses.

Iesnieguma autors min arī to, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām[5] 5. pants paredz vienlīdzību un diskriminācijas aizliegumu, kā arī šajā pantā ir minēts, ka:

Dalībvalstis atzīst, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā un saskaņā ar to un ka visiem cilvēkiem bez jebkādas diskriminācijas ir tiesības uz vienlīdzīgu likuma aizsardzību un uz likumā paredzēto priekšrocību vienlīdzīgu izmantošanu.

Dalībvalstis aizliedz jebkādu diskrimināciju invaliditātes dēļ un garantē personām ar invaliditāti vienlīdzīgu un efektīvu tiesisko aizsardzību pret diskrimināciju jebkāda iemesla dēļ.

Lai veicinātu vienlīdzību un novērstu diskrimināciju, dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek veikti saprātīgi pielāgojumi.

Īpašos pasākumus, kas ir nepieciešami, lai paātrinātu vai sasniegtu personu ar invaliditāti faktisku vienlīdzību, neuzskata par diskrimināciju šīs konvencijas nozīmē.

Iepriekš pieminētās ANO konvencijas 5. pants paredz: “Lai veicinātu vienlīdzību un novērstu diskrimināciju, dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek veikti saprātīgi pielāgojumi.” Diemžēl praksē šis Konvencijas punkts Latvijā netiek ievērots, jo iepriekšminētie MK noteikumi neparedz nodrošināt asistenta pakalpojumu visām personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti. Šāda rīcība no likumdevēja puses noved pie situācijas, ka daļa personu ar invaliditāti nevar integrēties sabiedrībā (nedz aktīvi piedalīties darba tirgū, nedz apmeklēt kultūras un izklaides pasākumus,) un tādējādi ir sociāli atstumti no pārējās sabiedrības.

Arī ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 19. panta b apakšpunkts nosaka: “Personām ar invaliditāti ir pieejami dažādi mājās un dzīvesvietā sniegtie pakalpojumi un citi sociālā atbalsta pasākumi, tostarp personīgā palīdzība, kas nepieciešama, lai dzīvotu un iekļautos sabiedrībā un lai nepieļautu izolēšanu vai nošķiršanu no sabiedrības.”

Diemžēl Latvijā likumdevējs personām ar invaliditāti šo palīdzību nodrošina tikai noteiktam personu ar invaliditāti lokam (kas jau tika minēti šā dokumenta 3.2. punktā ), turpretī personas ar invaliditāti, kas neatbilst MK noteikumu noteiktajiem kritērijiem, paliek izolētas no pārējās sabiedrības asistenta pakalpojuma nepieejamības dēļ.

Raimonds iesniegumā min arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas[6]  26. pantu, kas nosaka: “Savienība atzīst un ievēro invalīdu tiesības izmantot pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu viņu neatkarību, sociālo un profesionālo integrāciju un dalību sabiedrības dzīvē.”

Diemžēl Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts šo ES pamattiesību hartas pantu ir spējusi realizēt tikai daļēji, jo Latvijas Republika nenodrošina vienlīdzīgas iespējas visām personām ar invaliditāti

Nobeidzot savu iesniegumu, tā autors vērš arī uzmanību uz to, ka no 2021. gada Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) pārtrauca sniegt atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību[7]. Tas bija saistīts ar to, ka 2021. gada 1. jūlijā stājas spēkā jauna kārtība asistenta pakalpojuma pieprasīšanā un piešķiršanā. Pašlaik asistenta pakalpojumu personai ar I vai II invaliditātes grupu ir tiesības saņemt, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veikto asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, nevis uz VDEĀVK izsniegtu atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, kā tas ir bijis līdz šim.

Šādas normatīvo aktu izmaiņas drīzāk negatīvi ietekmē asistenta pakalpojuma saņemšanu, jo, kā zināms, sociālā dienesta darbiniekam nav medicīniskās izglītības, un līdz ar to iesnieguma autors uzskata, ka persona bez medicīniskās izglītības nevar vērtēt, vai personai ar invaliditāti ir vai nav nepieciešams asistenta pakalpojums.

Pēc iesnieguma autora domām, pareizāka bija vecā kārtība, kas pastāvēja līdz 2021. gada 1. jūlijam, jo VDEAVK (pretēji sociālo dienestu darbiniekiem) strādā cilvēki ar medicīnisko izglītību, kas pavisam noteikti ir kompetentāki attiecībā uz cilvēka veselības jautājumiem.


[1] Latvijas Republikas Satversme, 91. pants. https://likumi.lv/ta/id/57980#p91

[2] Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumi Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti". https://likumi.lv/ta/id/323301

[3] Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumi Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti", 15. punkts. https://likumi.lv/ta/id/323301#p15

[4] Latvijas Republikas Satversme, 91. pants. https://likumi.lv/ta/id/57980#p91

[5] https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1630

[6] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12012P/TXT

[7] https://www.vdeavk.gov.lv/lv/jaunums/no-2021gada-1julija-vdeavk-partrauc-sniegt-atzinumu-par-asistenta-pakalpojuma-nepieciesamibu?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

Novērtē šo rakstu:

17
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...