LU un RPIVA viedoklis par skolotāju izglītības reorganizāciju Latvijā
Indriķis Muižnieks, Daina Voita*10.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2017. gada 3. janvārī ziņu aģentūra LETA informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nolēmusi ar 2017. gada augustu reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), to pievienojot Latvijas Universitātei (LU). Tuvākajā laikā IZM plānotas vairākas sanāksmes par turpmāko rīcību reorganizācijas procesā.
Sakarā ar IZM iecerētajām aktivitātēm vēlamies formulēt vienotu LU un RPIVA kā vadošo pedagogu sagatavošanas institūciju Latvijā vadības viedokli par skolotāju un izglītības darba vadītāju sagatavošanas un profesionālās pilnveides sistēmas sakārtošanu Latvijā.
Pirmkārt, uzskatām, ka augstākajai izglītībai visās izglītības jomās, arī pedagoģijā, jābalstās zinātnē, tā veicinot profesionālu skolotāju un izglītības darba vadītāju kvalitatīvu sagatavošanu. Nākotnes speciālistu kompetencei jāveidojas vairāku zinātņu nozaru sinerģijā.
Otrkārt, uzskatām, ka pedagoģijas studiju attīstībai ir nepieciešams efektīvāk izmantot pieejamos cilvēkresursos un infrastruktūru.
Treškārt, uzskatām, ka kvalitatīva izglītības un pedagoģijas studiju programmu attīstība Latvijā ir panākama ar precīzu situācijas analīzi Latvijas izglītības iestādēs, demogrāfijas prognozēs pamatotu resursu plānošanu un konsolidāciju, vienlaikus nodrošinot izglītības pieejamību reģionos.
LU un RPIVA ir gatavas piedāvāt savus resursus skolotāju izglītības programmu konsolidācijai un specializācijas virzienu attīstībai Rīgā un citos Latvijas reģionos, lai sekmētu jauno speciālistu motivāciju un kvalitāti, kā arī lai veicinātu izglītības izmaksu efektivitāti.
Nepieciešams skaidrs un pārdomāts darbības plāns, lai LU un RPIVA resursi un pieredze skolotāju un izglītības darba vadītāju sagatavošanas un profesionālās pilnveides sistēmas sakārtošanas darbs dotu gaidīto rezultātu, nodrošinot plānoto mērķu sasniegšanu un nezaudējot pozitīvās iestrādes abās augstskolās.
Esam gatavi izveidot darba grupu, lai sagatavotu rīcības plānu iepriekš uzskaitīto mērķu sasniegšanai. Ceram arī uz IZM pārstāvju, kā arī citu pedagogu sagatavojošu augstskolu pārstāvju un sabiedrisko organizāciju konstruktīvu dalību šajā darba grupā.
* Abu augstskolu rektori
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
