LU rektors Muižnieks: lai noskaidrotu, kad darbā pieņemts darbonis Feders un ko viņš paveicis, mums vajag mēnesi laika
PIETIEK25.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenais Gints Feders (attēlā), kurš, kā Pietiek jau informēja, no kādas personas centies izkrāpt vai varbūt pat izkrāpis ievērojamu naudas summu, pretī apsolot “nokārtot” publikācijas portālā pietiek.com, lai ietekmētu "sabiedriskā" Latvijas radio valdes locekļu konkursa iznākumu, ir iekārtots „papilddarbiņā” Latvijas Universitātē, bet, pēc publiskas informācijas spriežot, tur nekādu reālu darbu tur nav veicis. To netieši apliecina Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka oficiāls skaidrojums, norādot – „Jūsu pieprasītajai informācijai ir nepieciešama papildu apstrāde”, tāpēc, lai noskaidrotu, kad darbā pieņemts G. Feders un ko viņš paveicis, augstskolai ar divām nedēļām esot par maz un vajagot mēnesi laika
Lai parādītu, kādi tieši jautājumi Latvijas Universitātes vadībai ir radījuši problēmas ar informācijas apkopošanu, Pietiek šodien atkārtoti publicē tai 7. oktobrī nosūtīto informācijas pieprasījumu:
„Interneta vietnē akademiskaiscentrs.lu.lv ir atrodama informācija, ka Jūsu iestādē kā sabiedrisko attiecību speciālists pieņemts darbā Gints Feders – persona ar publiski zināmu sliktu reputāciju.
Šai sakarā sniedziet šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
1) kad minētais G. Feders ir pieņemts darbā?
2) vai uz šo vakanci bija izsludināts konkurss? Ja jā, norādiet saites uz konkursa sludinājumu? Ja nebija, tad kādu iemeslu dēļ ne un kuras konkrētās Jūsu iestādes amatpersonas pieņēma lēmumu nerīkot konkursu un ar kādu pamatojumu?
3) kura vai kuras Jūsu iestādes amatpersonas pieņēma lēmumu par G. Federa pieņemšanu darbā?
4) kāda bija nepieciešamība pēc sabiedrisko attiecību speciālista tieši akadēmiskā centra programmas vajadzībām? Kas un kad noformulēja šādu nepieciešamību?
5) kādas bija kvalifikācijas prasības, kas tika izvirzītas personai, lai ieņemtu šo amatu? Atbildei pievienojiet attiecīgo lietvedības dokumentu.
6) kādu tieši funkciju veikšanai Jūsu iestādes apakšstruktūrai bija nepieciešams savs sabiedrisko attiecību speciālists? Atbilde pievienojiet amata aprakstu.
7) kāds mēneša atalgojums ir noteikts minētajam G. Federam? Kādas izmaksas papildus ikmēneša atalgojumam un par ko minētais G. Feders ir saņēmis laikā, kopš ir pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu?
8) kādus tieši pienākumus ir veicis G. Feders kopš pieņemšanas darbā? Kas viņam ir izvirzījis sasniedzamos mērķus, un kādi tie ir?
9) kas un kādā veidā ir izvērtējis un izvērtē G. Federa paveikto sabiedrisko attiecību speciālista amatā? Cik bieži šis izvērtējums ir veikts kopš G. Federa stāšanās amatā? Atbildei pievienojiet attiecīgā izvērtējuma kopijas.
10) ar ko Jūsu iestāde skaidro to, ka medijos un interneta resursos man nav izdevies atrast nekādus LU akadēmiskā centra publicitātes materiālus, kuros kā sagatavotājs būtu minēts G. Feders? Lūdzu, atbildei pievienojiet visus publicitātes materiālus un citus dokumentus, kurus darba pienākumu veikšanas ietvaros sagatavojis G. Feders.”
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
