LU rektors Muižnieks: lai noskaidrotu, kad darbā pieņemts darbonis Feders un ko viņš paveicis, mums vajag mēnesi laika
PIETIEK25.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenais Gints Feders (attēlā), kurš, kā Pietiek jau informēja, no kādas personas centies izkrāpt vai varbūt pat izkrāpis ievērojamu naudas summu, pretī apsolot “nokārtot” publikācijas portālā pietiek.com, lai ietekmētu "sabiedriskā" Latvijas radio valdes locekļu konkursa iznākumu, ir iekārtots „papilddarbiņā” Latvijas Universitātē, bet, pēc publiskas informācijas spriežot, tur nekādu reālu darbu tur nav veicis. To netieši apliecina Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka oficiāls skaidrojums, norādot – „Jūsu pieprasītajai informācijai ir nepieciešama papildu apstrāde”, tāpēc, lai noskaidrotu, kad darbā pieņemts G. Feders un ko viņš paveicis, augstskolai ar divām nedēļām esot par maz un vajagot mēnesi laika
Lai parādītu, kādi tieši jautājumi Latvijas Universitātes vadībai ir radījuši problēmas ar informācijas apkopošanu, Pietiek šodien atkārtoti publicē tai 7. oktobrī nosūtīto informācijas pieprasījumu:
„Interneta vietnē akademiskaiscentrs.lu.lv ir atrodama informācija, ka Jūsu iestādē kā sabiedrisko attiecību speciālists pieņemts darbā Gints Feders – persona ar publiski zināmu sliktu reputāciju.
Šai sakarā sniedziet šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
1) kad minētais G. Feders ir pieņemts darbā?
2) vai uz šo vakanci bija izsludināts konkurss? Ja jā, norādiet saites uz konkursa sludinājumu? Ja nebija, tad kādu iemeslu dēļ ne un kuras konkrētās Jūsu iestādes amatpersonas pieņēma lēmumu nerīkot konkursu un ar kādu pamatojumu?
3) kura vai kuras Jūsu iestādes amatpersonas pieņēma lēmumu par G. Federa pieņemšanu darbā?
4) kāda bija nepieciešamība pēc sabiedrisko attiecību speciālista tieši akadēmiskā centra programmas vajadzībām? Kas un kad noformulēja šādu nepieciešamību?
5) kādas bija kvalifikācijas prasības, kas tika izvirzītas personai, lai ieņemtu šo amatu? Atbildei pievienojiet attiecīgo lietvedības dokumentu.
6) kādu tieši funkciju veikšanai Jūsu iestādes apakšstruktūrai bija nepieciešams savs sabiedrisko attiecību speciālists? Atbilde pievienojiet amata aprakstu.
7) kāds mēneša atalgojums ir noteikts minētajam G. Federam? Kādas izmaksas papildus ikmēneša atalgojumam un par ko minētais G. Feders ir saņēmis laikā, kopš ir pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu?
8) kādus tieši pienākumus ir veicis G. Feders kopš pieņemšanas darbā? Kas viņam ir izvirzījis sasniedzamos mērķus, un kādi tie ir?
9) kas un kādā veidā ir izvērtējis un izvērtē G. Federa paveikto sabiedrisko attiecību speciālista amatā? Cik bieži šis izvērtējums ir veikts kopš G. Federa stāšanās amatā? Atbildei pievienojiet attiecīgā izvērtējuma kopijas.
10) ar ko Jūsu iestāde skaidro to, ka medijos un interneta resursos man nav izdevies atrast nekādus LU akadēmiskā centra publicitātes materiālus, kuros kā sagatavotājs būtu minēts G. Feders? Lūdzu, atbildei pievienojiet visus publicitātes materiālus un citus dokumentus, kurus darba pienākumu veikšanas ietvaros sagatavojis G. Feders.”
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
