LU rektora amata kandidāts – nevis godprātīgs pētnieks, bet sīks krāpnieks, sliņķis un nevīža?
Pietiek lasītājs15.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Universitātes (LU) rektora amata kandidāts Gundars Bērziņš, kurš pašlaik amatu savienošanas kārtībā ir gan LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un profesors, gan AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs, pirms vairākiem gadiem ir aizstāvējis promocijas darbu doktora grāda iegūšanai vadībzinātnes nozarē „Stratēģiskās vadīšanas sistēma radošo nozaru organizācijās”. Šis „darbs” ir tik pārpilns ar dīvainībām un paviršībām, ka smieklīgākās un absurdākās no tām atļaušos aprakstīt Pietiek lasītājiem.
Piemērs 1.
Promocijas darbs, 35.lpp.
Čārlzs Darvins izteica ļoti precīzu apgalvojumu par sugu evolūciju, kuru var attiecināt uz organizācijām mūsdienās:
"Tās nav stiprākās vai visgudrākās sugas, kuras izdzīvo; tās ir tās, kuras vislabāk piemērojas pārmaiņām” (Darwin).
Atsauce promocijas darbā:
DARWIN, C. Brain Quote. Available from internet: http://www.brainyquote.com/quotes/authors/c/charles_darwin.html%3E.
Brian Quote atrodamais citāts: “It is not the strongest of the species that survives, nor the most intelligent that survives. It is the one that is most adaptable to change.”
Interneta aforismu vietnes BrainyQoute izmantošana promocijas darba atsaucēm jau pati par sevi izraisa šaubas par akadēmisko kvalitāti, vēl jo vairāk tāpēc, ka minētais citāts vismaz kopš 2009. gada ir pazīstams kā viltojums.
https://pandasthumb.org/archives/2009/09/survival-of-the-1.html
the source is the writings of Leon C. Megginson, Professor of Management and Marketing at Louisiana State University at Baton Rouge. The quote started out as a paraphrase.
Yes, change is the basic law of nature. But the changes wrought by the passage of time affects [sic] individuals and institutions in different ways. According to Darwin’s Origin of Species, it is not the most intellectual of the species that survives; it is not the strongest that survives; but the species that survives is the one that is able best to adapt and adjust to the changing environment in which it finds itself. Applying this theoretical concept to us as individuals, we can state that the civilization that is able to survive is the one that is able to adapt to the changing physical, social, political, moral, and spiritual environment in which it finds itself.
(p. 4 of: Megginson, L. C. (1963). “Lessons from Europe for American Business.” Southwestern Social Science Quarterly, 44(1): 3-13.)
Ja autors gribēja citēt Darvinu, varēja gan palasīt Sugu izcelšanās oriģinālu.
Piemērs 2.
Promocijas darbs, 19.lpp.
Par līderi šajā jomā, kā arī pierādījumu informācijas svarīgumam konkurētspējas radīšanai var izmantot Google kompāniju un tās sniegtos pakalpojumus, kura, piedāvājot bezmaksas meklētājprogrammas, e-pastu, kartes, interneta pārlūkus, ir radījusi automātiski ģenerētu, uz konkrēta patērētāja profilu balstītu pakalpojumu biznesa modeli reklāmas devējiem(Witham 2002). Šajā modelī jebkurš interneta lietotājs, veicot meklēšanu Google meklēšanas programmā, automātiski saņem netiešu reklāmu par pakalpojumiem, kuri varētu viņu interesēt, balstoties uz šī lietotāja iepriekš veiktajiem meklējumiem un netiešu e-pasta sūtījumu atslēgvārdu analīzi.
Atsauce promocijas darbā:
150. WITHAM, S. Festive : The art and design of promotional mailing. Edtion ed. Hove: RotoVision, 2002. 207 s. p. ISBN 2880467381.
Minētā literatūras norāde ir dažādu firmu pa pastu sūtāma korporatīvo dāvanu attēlu albums, Google tur nav pieminēta.
Piemērs 3.
Promocijas darbs, 26.lpp.
Radošās nozares var identificēt kā atsevišķu nozaru grupu (Keane 2005).
Atsauce promocijas darbā:
76. KEANE, R. Worlds apart? Finance and investment in creative industries in the People’s Republic of China and Latin America. ScienceDirect, 2005, 1-5.
Šādi citēta atsauce vispār nav atrodama zinātniskās informācijas avotos. Iespējams, ka domāta
Keane, M.A., Ryan, M.D., Cunningham, S.D.(2005) Worlds apart? Finance and investment in creative industries in the People’s Republic of China and Latin America. Telematics and Informatics, 22(4):pp. 309-331
Ja tā, tad šajā rakstā netiek diskutēta radošo nozaru definēšanas problēmas. Tikai pateikts, ka “The concept of creative industries—now widely adopted in developed countries— has been recently introduced into development agendas in both regions.”
Promocijas darbs tādejādi vai nu atsaucas uz kādu citu darbu, kas nav iekļauts literatūras sarakstā, tā falsificējot datus, vai arī piedēvē Keane et al. publikācijai ar nosaukumu, kāds minēts darbā, tur neesošus datus..
Piemērs 4.
Promocijas darbs, 26.lpp.
Tas, kas uzņēmumiem bija piemērots pagājušajā gadsimtā, neder 21.gadsimtā, jo 20.gadsimtā uzsvars tika likts uz materiālo vērtību radīšanu. Netiek apgalvots, ka ražošana neattīstīsies vispār, tomēr īpatsvars sliecas par labu pakalpojumiem un uzņēmumiem ar nepieciešamo intelektuālo īpašumu 60,8% (Volkova 2007b) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju Eiropas Savienībā 2006.gadā bija nodarbināti pakalpojumu sektorā.
Atsauce (Volkova 2007b) promocijas darbā nav, tās vietā ir
VOLKOVA, T. Kas ir radošā industrija un cik tā aktuāla Latvijā. Komersanta vēstnesis, 2007, 13, 69.,
on-line versija http://www.kvestnesis.lv/?menu=DOC&id=155022 , kas gan nav T. Volkovas zinātniska publikācija, bet viņas uzstāšanās atstāstījums kādā seminārā. Tajā nav datu par procentiem cilvēku, kas būtu nodarbināti pakalpojumu sektorā 2006. gadā.
Promocijas darbs tādejādi atsaucas uz vienīgajā literatūras sarakstā esošajā, ar T.Volkovas vārdu saistāmajā atsaucē neesošiem datiem.
Piemērs 5.
Promocijas darbs, 26./27.lpp.
Radošās nozares var definēt: ""Radošās nozares" ir vispārējs apzīmējums tām aktivitātēm, kas sakņojas individuālajā radošumā, prasmēs, talantā, ar vērtības potenciālu, kas darba vietu radīšanai izmanto intelektuālo īpašumu, – galvenokārt: reklāma, arhitektūra, māksla, senlietas, rokdarbi, dizains, modes dizains, kino, interaktīva izklaides programmatūra, mūzika, tēlotājmāksla, izdevējdarbība, datorprogrammu dizains, TV un radio" (Townley. et al. 2009). Attīstoties informācijas apmaiņas tehnoloģijām, arvien grūtāk izmantot "autortiesību nozaru" apzīmējumu ar mākslu saistītām nozarēm, atdalot tās no radošajām nozarēm, kuras tradicionāli tika saistītas ar "pielietojamību" (Townley.et al. 2009).
Atsauce promocijas darbā:
TOWNLEY., BEECH., MCKINLAY. Managing in the creative industries: Managing the motley crew. Human Relations, 2009, 5-9. http://hum.sagepub.com/cgi/content/abstract/62/7/939
Šādi citēta atsauce vispār nav atrodama zinātniskās informācijas avotos. Iespējams, ka domāta
Townley, B., Beech, N., McKinlay, A. Managing in the creative industries: Managing the motley crew.
Human Relations, 2009, 62(7): 939–962. DOI: 10.1177/0018726709335542
Šajā darbā atrodama definīcija
The ‘creative industries’ is the collective noun for ‘those activities which have their origin in individual creativity, skill and talent and which have a potential for wealth and job creation through the generation and exploitation of intellectual property’, namely: advertising, architecture, art and antiques, crafts, design, designer fashion, film, interactive leisure software, music, performing arts, publishing, software design, TV and radio”
kura gan nav raksta autoru dota, bet gan dota ar tālāku atsauci:
Department for Culture, Media and Sport (DCMS). Creative industries mapping document. London: DCMS, 1998.
Tāpat arī citētais otrais promocijas darba teikums, kurā dota atsauce uz šo pašu literatūras avotu, pirmkārt, dod neprecīzu interpretāciju un, otrkārt, ir pastarpināti citēta
Notwithstanding the DCMS definition, many commentators continue to distinguish between the arts; cultural industries (as copyrightable); and creative industries (having a utilitarian functionality) (Hesmondhalgh & Pratt, 2005).
Hesmondhalgh, D. & Pratt, A.C. Cultural industries and cultural policy. International Journal of Cultural Policy, 2005, 11, 1–13.
Promocijas darbs tādejādi atsaucas uz neeksistējošiem autoru Townley, B., Beech, N., McKinlay, pētījumiem, kurus ir veikuši pavisam citi zinātnieki.
Minētie un vēl citi piemēri, parādot citu autoru pētījuma rezultātus, datu viltošanu vai safabricēšanu, kā arī atsaukšanās uz neeksistējošiem darbiem, datiem, pētījumiem, ir atrodami Gundara Bērziņa promocijas darbā un ir pietiekams iemesls, lai veiktu padziļinātu izpēti, jo viņa gatavotais promocijas darbs neatbilst akadēmiskajai ētikai un akadēmiskā godīguma principiem.
Un tagad - informācija par tiesību aktiem, kuru normas, iespējams, tiek pārkāptas, piešķirot zinātnisko grādu par Gundara Bērziņa promocijas darbu.
Krimināllikums
177.pants. Krāpšana
(1) Par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana)
Ja Gundara Bērziņa doktora diplomu var uzskatīt par mantu, tad to var uzskatīt par iegūtu ar viltu vai ļaunprātīgi izmantojot promocijas padomes un recenzentu uzticēšanos
Civillikums
1459. Viltus ir otras personas prettiesīgs maldinājums, lai viņu piedabūtu izdarīt viņas interesēm pretēju darbību vai atturēties no tās.
1461. Tas, kas ar viltu piedabūts noslēgt darījumu, var prasīt, lai to atceļ. Bet ja viltus bijis par iemeslu tikai dažiem darījuma noteikumiem, tad pieviltam ir tikai tiesība prasīt zaudējumu atlīdzību.
Ja Gundara Bērziņa ieņemamos amatus (profesors, dekāns, padomes priekšsēdētājs) vai iegūtos nosaukumus/kvalifikācijas (zinātņu doktors, profesors, korespondētājloceklis) var uzskatīt kā rezultātu darbībām, kuras atbilstošās institūcijas ir veikušas, noslēdzot līgumus vai izsniedzot diplomus, kuru priekšnosacījums ir zinātņu doktora diploms, kas iegūstams par atbilstoši akadēmiskajai ētikai un akadēmiskā godīguma principiem izpildītu promocijas darbu, tad var uzskatīt, ka GB šos amatus, nosaukumus un kvalifikācijas ir ieguvis ar viltu, jo viņa promocijas darbs neatbilst akadēmiskajai ētikai un akadēmiskā godīguma principiem.
Ministru kabineta 2005.gada noteikumi Nr.1001 Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji
VI. Promocijas darba vērtēšana
15. (Promocijas) Padome mēneša laikā pēc promocijas darba saņemšanas lemj par tā pieņemšanu publiskai aizstāvēšanai. Promocijas darbu pieņem publiskai aizstāvēšanai, ja tas atbilst šādiem kritērijiem:
….
15.7. darbs nav viltojums vai plaģiāts vai nav izdarīts cits zinātniskās ētikas pārkāpums.
Noteikumi par promocijas padomēm un promociju LU.
Apstiprināti ar LU 12.04.2006.rīkojumu Nr.1/95
V Promocijas darba vērtēšana
25. (Promocijas) Padome pēc rīkojuma par tās sastāvu izdošanas, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no brīža, kad AD promocijas darbu nodevis padomei, lemj par promocijas darba pieņemšanu publiskai aizstāvēšanai, atklātā sēdē apspriežot, vai tas atbilst Noteikumos Nr. 1001 izvirzītajiem kritērijiem. Pretendentam ir tiesības piedalīties padomes sēdē.
Noteikumi par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē. Apstiprināts ar 25.02.2013. Senāta lēmumu Nr. 287
1.7. Par akadēmiskā godīguma principu pārkāpumiem zinātniskajā darbībā it īpaši ir uzskatāma šāda rīcība:
1.7.1. eksperimenta vai pētījuma rezultātu un datu viltošana vai safabricēšana;
1.7.2. atsaukšanās uz neeksistējošiem darbiem, datiem, pētījumiem.
Latvijas Universitātes akadēmiskās ētikas kodekss.
Apstiprināts ar 27.10.2008. Senāta lēmumu Nr. 170
2.2. Godprātība un taisnīgums
Princips raksturo krietnu, argumentētu, savstarpējā uzticamībā balstītu rīcību, kas attur no interešu konflikta, maldināšanas, savtīguma, vērtējuma neobjektivitātes, plaģiātisma.
3.1.2.1. Zinātniskā darbība ir balstīta uz intelektuālu godīgumu un veicama iespējami augstā kvalitātē, rūpējoties par nozares un zinātnes attīstību kopumā un sniedzot ieguldījumu sabiedrības labklājībā. Veicot zinātnisko darbību, pētāmo parādību analizē daudzpusīgi un plašākās kopsakarībās, nepieļaujot tendenciozitāti un selektīvu interpretāciju.
Viltus / krāpšanās Gundara Bērziņa promocijas darbā izpaužas kā citu autoru pētījuma rezultātu un datu viltošana vai safabricēšana, kā arī atsaukšanās uz neeksistējošiem darbiem, datiem, pētījumiem.
Gundara Bērziņa darbā var identificēt godprātības trūkumu, kas izpaužas kā maldināšanas, vērtējuma neobjektivitātes, citu autoru darbu atlases tendenciozitātes un selektīvas interpretācijas pazīmes.
Iespējams, ka darbs kopumā izpildīts savtīgu motīvu vadīts, lai iegūtu ESF finansiālo atbalstu un turpmāk arī akadēmiskus amatus un titulus. Autortiesības uz promocijas darbu, pēc kura aizstāvēšanas piešķir doktora grādu, pieder tā autoram. Var uzskatīt, ka iesniedzot savu darbu aizstāvēšanai Gundars Bērziņš ir apkrāpis LU Ekonomikas un vadībzinātnes fakultātes promocijas padomi, kura nav identificējusi zinātniskās ētikas (kas ir akadēmiskās ētikas daļa) pārkāpumus.
Promocijas darba literatūras apskata sastādīšanas kvalitāte ir zem katras kritikas, tā neatbilst nevienam no LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, ne arī Latvijā spēkā esošajiem standartam LVS ISO 690:2010 “Informācija un dokumentācija. Vadlīnijas bibliogrāfiskām norādēm un atsaucēm informāciju resursos”. Tāpat promocijas darbā, kas paredzēts zinātniskā grāda iegūšanai nebūtu pieļaujami tādi informācijas avoti kā pamatstudijās izmantojamas mācību grāmatas, populārzinātniskas grāmatas, populāri raksti vai reklāmas raksti, ziņu portālos publicēti jaunumi, aforismi no interneta vietnēm. Izmantotās literatūras saraksta un tā sastādīšanas kvalitāte raksturo autora paviršību un nekompetenci, bet diez vai var būt tiesiskas pretenzijas celšanas pamats.
Rīt Pietiek publicēs Gundara Bērziņa paskaidrojumus saistībā ar viņam izteiktajiem pārmetumiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
