Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan Latvijas Televīzija (LTV) 2015. gadu Ivara Beltes vadībā beidza ar 1,19 miljonu eiro zaudējumiem, tas LTV valdes priekšsēdētājam nav bijis šķērslis pērn tikt pie rekordienākumiem – vairāk nekā 57 tūkstošiem eiro jeb vidēji 4700 eiro mēnesī. Pats Belte nekādus paskaidrojumus par savu „trekno gadu” sniegt nevēlas.

Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu deklarāciju datu bāzes informācija, 2015. gadā Belte LTV vadītāja postenī kopā saņēma 46 082 eiro jeb vidēji 3840 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas).

Savukārt pērn, neraugoties uz LTV sliktajiem darbības rezultātiem gadu iepriekš, Belte ir piedzīvojis īstu „trekno gadu”: viņa vidējais ikmēneša atalgojums ir pieaudzis par gandrīz tūkstoš eiro, sasniedzot 4764 eiro. Kopā Belte pērn algā LTV ir saņēmis jau 57 175 eiro – par 11 093 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Pats Belte pagaidām nav vēlējies sniegt nekādus skaidrojumus par savu „trekno gadu” un pamatojumu straujajam atalgojuma palielinājumam. Klusē arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kas oficiāli skaitās Beltes darba devējs, - tā tikai norāda uz jaunu LTV vadības algas palielinājumu šogad. Savukārt no LTV komunikācijas direktores Daces Jansones atbildes izrietēja, ka LTV vadība uz šo jautājumu atbildēt nevēlas.

Pietiek jau informēja, ka, kamēr Latvijas radio darbinieki ir mēģinājuši iztikt ar savām krīzes gados samazinātajām algām, LTV vadībai un „krējumam” pērn nav bijis retums arī četrciparu prēmijas, naudas balvas un piemaksas, - par to, ka šī neoficiālā informācija varētu atbilst patiesībai, liecina LTV vadības lēmums slēpt pērn televīzijas valdes locekļu un „priekšnieku” saņemtās papildu piemaksas.

LTV vadība jau kopš februāra beigām cenšas izvairīties no sabiedriskās televīzijas vadības un „krējuma” papildienākumu atklāšanas. Tad, atklātībā nākot aizvien jaunām neskaidrībām saistībā ar sabiedrisko mediju finansējumu un tā izlietojumu, Pietiek pārstāvis vērsās LTV ar oficiālu informācijas pieprasījumu:

VSIA Latvijas Televīzija tika pieprasīts atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām par uzņēmuma valdes un administrācijas darbiniekiem (Ivars Belte, Sergejs Ņesterovs, Ivars Priede, Inga Doveika, Jana Semjonova, Iveta Elksne, Iveta Lepeško, Nora Zeibote, Dace Jansone, Aelita Švītiņa, Arnis Šeibe) sniegt ziņas – kādas prēmijas, piemaksas un naudas balvas un par ko katrs no viņiem ir LTV saņēmis 2016. gada laikā.

Taču pēc ilgākām pārdomām LTV valdes loceklis Sergejs Ņesterovs oficiālā atbildē paziņoja, ka viņš nesaprotot, kāda tieši informācija no Latvijas Televīzijas tiek prasīta.

„Iepazīstoties ar Jūsu informācijas pieprasījumu, konstējām [tā tekstā], ka Jūsu vēstules pirmajā un otrajā rindkopā izteiktais informācijas pieprasījums pēc būtības ir vienāds (skatīt pielikumā pievienoto Jūsu vēstules kopiju). Līdz ar to, nav skaidrs, tieši kādu informāciju Jūs esat vēlējies iegūt. Ņemot vērā iepriekšminēto, lūdzam Jūs precizēt, kādu tieši informāciju Jūs vēlaties saņemt?” rakstīja LTV valdes loceklis.

Pēc tam LTV tika nosūtīts jauns informācijas pieprasījums, kas atkal bija adresēts LTV valdes priekšsēdētājam Beltem un kurā, atkārtoti uzskaitot pieprasīto informāciju par LTV vadības pērn saņemtajām papildu piemaksām, bija norādīts: „Valsts kapitālsabiedrībās, kurās valda labas pārvaldības principi, lēmumi par ārpuskārtas izmaksām parasti netiek pieņemti vienā dienā ar konkrētās izmaksas veikšanu. Pieņemot, ka atsevišķos gadījumos šādi principi tiek ievēroti arī VSIA Latvijas Televīzija, informācijas pieprasījumā ir pieprasīts par katru izmaksu minēt gan piešķiršanas, gan izmaksas datumu.”

Jaunais informācijas pieprasījums LTV vadībai nu ir bijis pietiekami saprotams, lai tā paziņotu par savu lēmumu informāciju par savām un LTV „krējuma” pagājušā gada prēmijām, naudas balvām un piemaksām neatklāt. Pietiek jau ir publicējis jauno LTV vadības skaidrojumu, ko sabiedriskās televīzijas vārdā parakstījis Belte.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

FotoMūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Lasīt visu...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi