LTV raidījuma „DeFacto” redaktors un vadītājs mēģina izmeloties, lai izvairītos no nepieciešamības intervēt un uzklausīt Lato Lapsu VID pasūtījuma lietu sižetam
PIETIEK02.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Sabiedriskās” Latvijas Televīzijas raidījums „DeFacto”, kā jau to Lato Lapsa bija apsolījis, būs spiests šosvētdien tomēr pārraidīt sižetu saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta pasūtījuma lietu skandālu, ko aizsāka laikraksta „Diena” pirms divām nedēļām publicētā intervija ar virsrakstu „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”. Taču, lai pats Lato Lapsa neizjauktu vēlamo sižeta izklāstu ar saviem skaidrojumiem, „DeFacto” redaktors un vadītājs Matīss Arnicāns mēģina izmeloties, lai izvairītos no nepieciešamības intervēt Lato Lapsu. Publicējam Lato Lapsas iesniegumu, kas adresēts visai Latvijas Televīzijas vadībai un kurā situācija detalizēti aprakstīta:
„VSIA Latvijas Televīzija
VSIA Latvijas Televīzija galvenajai redaktorei
VSIA Latvijas Televīzija Ziņu dienestam
VSIA Latvijas Televīzija Ziņu dienesta raidījumam „de facto”
no Lato Lapsas,
elektroniskā pasta adrese – [email protected]
Labdien.
2023. gada 2. martā jau pēc darba laika beigām, pulksten 18.26 esmu saņēmis šādu elektroniskā pasta vēstuli no LTV darbinieka Matīsa Arnicāna, kas sevi sauc „LTV Ziņu dienesta raidījuma "de facto" redaktors un vadītājs”.
Šajā vēstulē teikts:
„Labdien!
Sižeta vajadzībām būtu nepieciešams Jūsu komentārs saistībā ar Initas Lūres interviju avīzei “Diena” ar nosaukumu “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”.
Inita Lūre intervijā mums minēja, ka viņu sniegt interviju avīzei “Diena” aicināja kāds žurnālists, ko viņa neminēja vārdā. Savukārt “Diena” galvenais redaktors Gatis Madžiņš sacīja, ka intervija laikrakstam tika piedāvāta. Vai Jūs bijāt tas, kurš piedāvāja laikrakstam interviju ar Initu Lūri?
Vai Jūs arī intervējāt Initu Lūri? Ja nē, tad kā varat izskaidrot to, ka apkārt cirkulē ļoti līdzīgs minētās intervijas variants, kura autors esat norādīts Jūs.
Pielikumā pievienoju fragmentu no intervijas versijas, kas pāris nedēļas klejo apkārt.
Vai Jūs rakstījāt šo interviju?
Paldies jau iepriekš.”
Šim tekstam ir pievienots attēls PNG formātā ar teksta fragmentu.
Uz šo vēstuli es 2023. gada 2. martā jau pulksten 18:43 sniedzu šādu atbildi:
„Labdien,
labprāt atbildēšu uz Jūsu jautājumiem. Esmu rīt diezgan brīvs, tā ka varat, iepriekš piesakoties, atbraukt uz manām mājām, lai veiktu ierakstu.
Lato Lapsa”
Uz šo manu piedāvājumu LTV darbinieks Matīss Arnicāns 2023. gada 2. martā pulksten 19:13 sniedza šādu atbildi:
„Jums vakar piedāvāju iespēju atbildēt uz jautājumiem klātienē, atteicāties, gaidīsim rakstiskas atbildes līdz rītdienas pēcpusdienai.”
Es esmu publiskojis videoierakstu (saite - https://www.youtube.com/watch?v=1ocTI46XLNs&t=1217s), no kura nepārprotami izriet, ka LTV darbinieks M. Arnicāns melo.
Videoieraksts skaidri apliecina, ka es neesmu atteicies atbildēt uz sabiedriskā medija jautājumiem klātienē.
Videoieraksts skaidri apliecina, ka es esmu lūdzis LTV darbiniekam M. Arnicānam, kuram ir ienācis prātā izmantot manu klātesamību, lai man uzdotu kādus man nezināmus jautājumus, pirms atbilžu sniegšanas klātienē iesūtīt man uzdodamos jautājumus.
Videoieraksts arī skaidri apliecina, ka M. Arnicāns nekādus iebildumus pret šo manu lūgumu nav izteicis. Tieši pretēji, mans lūgums viņam ir šķitis loģisks un apmierināms, ko apliecina tas, ka viņš lūdz man nosaukt viņam manu elektroniskā pasta adresi.
Tas, ka LTV darbnieks M. Arnicāns, savu nostāju argumentējot ar savu melīgo versiju, ka es esot atteicies no atbilžu sniegšanas klātienē (šīs versijas melīgumu apliecina videoierakstā fiksētais), cenšas liegt man iespēju sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem formā, kādā tie tiek uzdoti citām personām, kuras ir minējis pats M. Arnicāns, manā ieskatā nepārprotami liecina par augstākā mērā neētisku, neprofesionālu sabiedriskā medija darbinieka rīcību, kas neatbilst sabiedriskā medija rīcības un ētikas kodeksam un rada pamatotas aizdomas par šādas rīcības iemesliem.
Ar šo es atkārtoti izsaku gatavību un vēlmi sniegt atbildes sabiedriskajam medijam uz tā uzdotajiem jautājumiem videoierakstā tāpat, kā tas ir nodrošināts citām personām sabiedriskā medija gatavotā sižeta ietvaros, vai tiešajā ēterā, un ceru, ka sabiedriskais medijs man šo iespēju nodrošinās, stingri ievērojot savus pienākumus, ētikas un profesionālās normas.
Tā kā LTV darbinieks M. Arnicāns, mēģinot liegt man iespēju sniegt atbildes uz viņa uzdotajiem jautājumiem ar melīgu pamatojumu, acīmredzami ir pārkāpis profesionālās normas, rekomendēju jautājumu uzdošanai man nozīmēt citu LTV darbinieku, kura darbība nemestu šaubu ēnu uz attiecīgo sižetu un visu sabiedrisko mediju. Taču, ja sabiedriskais medijs uzskata, ka tā redakcionālā neatkarība dod tam tiesības nozīmēt jautājumu uzdošanai šo pašu darbinieku, es pret to neiebilstu.
Tātad – atkārtoju: esmu gatavs sniegt atbildes uz man LTV darbinieka uzdotajiem jautājumiem videoierakstā vai tiešajā ēterā jebkurā laikā, par to savstarpēji vienojoties. Ceru, ka sabiedriskais medijs apliecinās savu gatavību ievērot profesionālās un ētikas normas.
Lato Lapsa
Rīgā 2023. gada 2. martā”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
