Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" (LTV) ir izstrādājusi rīcības plānu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām (sk. https://ltv.lsm.lv/satura-veidosana/latvijas-televizijas-ricibas-plans-eiropas-parlamenta-velesanam-08062024).

Plāns ietver aktivitātes, kas saistītas ar politisko spēku tiešu līdzdalību. 2024. gada 2., 4. un 6. jūnijā paredzēti trīs debašu raidījumi, ko pārraidīs LTV1, replay.lv, lsm.lv un atspoguļos LTV Ziņu dienesta sociālo mediju kontos. Vēlēšanu debates ir ierasta un apsveicama prakse, jo vēlētājiem ļauj apzināt partiju un to kandidātu nostāju sabiedrībai svarīgos jautājumos. Šīs debates notiks latviešu valodā (ja kāds no kandidātiem neprot valsts valodu, varēšot runāt citā ES oficiālajā valodā, LTV nodrošināšot tulkojumu). Latviešu valoda kā vienīgā Latvijas Republikā noteiktā valsts valoda ir arī sabiedrības vienotāja un demokrātiskās līdzdalības valoda, tāpēc debašu norise valsts valodā ir pašsaprotama un nediskutējama.

Bet – LTV rīcības plāns paredz debates arī LTV7 un t.s. "mazākumtautību" mediju platformā rus.lsm.lv. Šīs debates notiks 3. ,4. ,5. un 6. jūnijā (tātad četri debašu raidījumi), kas paredzēti krievu valodā: "Debates notiek krievu un ES dalībvalstu oficiālajās valodās. RUS.LSM nodrošinās tulkojumu". Pēc 2012. gadā notikušās tautas nobalsošanas par valsts valodu, turklāt īpaša ģeopolitiska apdraudējuma apstākļos, sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos iecerēta liela mēroga atkāpšanās no valsts valodas politikas pamatnostādnēm.

Šāda iecere ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, īpaši tās ievadu, un Valsts valodas likumu, kā arī neatbilst 2012. gada referendumā paustajai tautas gribai. Var diskutēt, vai krievu valodas lietošana publiskās debatēs ir vai nav arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 panta pārkāpums, bet tas jau ir otršķirīgi. Nepārprotami, ka šāda rīcība krievu valodu faktiski pielīdzina valsts valodai ar tālejošām sekām. Vairums diskusijas dalībnieku būs latvieši, kuriem pašiem savā valstī nāksies piekopt pazemojošo praksi šķietami brīvprātīgi atteikties no valsts valodas un runāt svešvalodā, kas turklāt ir agresorvalsts un vēsturiski – arī Latvijas okupētājvalsts – valoda.

Šim faktam nav sakara ar diskusijas dalībnieku krievu valodas prasmes līmeni. Pat tiem diskusijas dalībniekiem, kam dzimtā valoda ir krievu valoda, visai sabiedrībai paredzētās pārraidēs, īpaši sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos, jārunā valsts valodā – jo viņi ir Latvijas pilsoņi un pārstāv Latvijas valsti. Situāciju nemīkstinātu arī pieļāvums dažiem diskusijas dalībniekiem vēlīgi ļaut runāt latviski un izmantot tulka pakalpojumus. Arī šādi tiks reproducēta nepieļaujamā prakse mazināt latviešu valodas lomu sabiedrībā un uzturēts aplamais pieņēmums par krievu valodas paralēla lietojuma it kā labvēlīgo ietekmi uz sabiedrības saliedētību. Ja tiek uzskatīts par nepieciešamu atspoguļot latviešu valodā notiekošo debašu saturu citās valodās, arī angļu valodā, iespējams veidot īpašus kopsavilkumus vai izmantot sinhronās tulkošanas vai subtitrēšanas iespējas LTV7. Iespējams nodrošināt vienāda satura pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, nevis sniegt atšķirīgu piedāvājumu debašu raidījumos krievu valodā.

Asu nosodījumu LTV iecerei izteicis Valsts valodas centrs, norādot, ka "šāds priekšlikums aplinkus cenšas piešķirt krievu valodas lietojumam un tās statusam Latvijā īpašu vietu un nozīmību, nonākot krasā pretrunā ar valsts valodas politikas pamatnostādnēm. Satversme un Valsts valodas likums skaidri noteic, ka krievu valoda Latvijas Republikas teritorijā ir svešvaloda. Krievu valodas lietošana priekšvēlēšanu aģitācijā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir nepārprotama divvalodības veicināšana un sabiedrības informatīvās telpas šķelšana" (https://www.vvc.gov.lv/lv/jaunums/par-ieceri-noturet-sabiedriskaja-televizija-eiropas-parlamenta-prieksvelesanu-debates-krievu-valoda). Latviešu valodas aģentūra atgādina Nacionālās drošības koncepcijā teikto: "Iekšējās drošības un saliedētas sabiedrības stiprināšanas nolūkā ir jāveicina sabiedrības vairākuma saliedēšana ap kopīgām vērtībām, kuru pamatā ir valsts neatkarība, tās piederība Rietumu pasaulei, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda" un atzīst, ka "debašu rīkošana krievu valodā rada apdraudējumu Latvijas drošībai, pārkāpj Satversmē un Valsts valodas likumā noteikto" (https://valoda.lv/eiropas-parlamenta-prieksvelesanu-debates-latvija-drikst-notikt-tikai-valsts-valoda-latviesu-valoda/).

LTV plānotās debates krievu valodā būtu smagākais valstiskas institūcijas īstenotais Satversmes un Valsts valodas likuma burta un gara pārkāpums kopš 1988. gada, kad latviešu valodai tika noteikts vienīgās valsts valodas statuss. Tas nav ārpus kritikas stāvošs "redakcionāls", bet politisks lēmums, kas ir pretrunā ar valsts valodas politikas pamatnostādnēm.

Pieprasām sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu vadībai atteikties no iecerētajām Eiropas Parlamenta kandidātu debatēm krievu valodā un ar uzraugošo institūciju atbalstu nodrošināt sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pamata!

* Ina Druviete, Janīna Kursīte, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Velta Čebotarenoka, Māra Zālīte, Valdis Zatlers, Maija Kūle, Guntis Zemītis, Jānis Valdmanis, Zigmars Liepiņš, Mirdza Zīvere, Nora Ikstena, Guntars Godiņš, Sarmīte Ēlerte, Rudīte Kalpiņa, Linda Lauze, Dite Liepa, Vija Kluša, Pēteris Stradiņš, Dzintra Geka, Pēteris Vasks, Ilze Rūmniece, Andrejs Veisbergs, Valdis Segliņš, Kārina Pētersone, Viesturs Kairišs, Sanda Rapa, Venta Kocere, Dace Markus.

Attēlā - krievvalodīgo debašu kvēlākais aizstāvis, Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede

Novērtē šo rakstu:

57
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi