Iesaki rakstu: 
Ivara Beltes vadītā Latvijas Televīzija (LTV) oficiāli paziņojusi, ka nevēlas atklāt savas līgumattiecības ar Rīgas pašvaldību, jo LTV vadība uzskatot, ka, sniedzot pakalpojumus Rīgas domei, LTV nav veikusi valsts pārvaldes funkcijas, kā arī nav pildījusi sabiedrisko pasūtījumu, - šāds ir LTV oficiālais skaidrojums.
Jautājums par LTV finansiālajām un cita veida attiecībām ar Rīgas domi un tās struktūrām aktualizējās pirms mēneša, kad LTV rādītajā raidījumā Zebra bija redzams sižets, kurā pie sniega tīrītāja stūres esošais Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins un blakus sēdošais Rīgas mērs Nils Ušakovs stāstīja par ielu tīrību Rīgā ziemas sezonā.
Dažas dienas vēlāk LTV vadība uz šo sižetu reaģēja, paziņojot par raidījuma Zebra demonstrēšanas pārtraukšanu, jo tajā izvietota Rīgas domes apmaksāta reklāma, kā formālais pamats bijis Rīgas domes un producenta Zebra TV noslēgts iepirkuma līgums.
Taču LTV mēģināja noklusēt to, ka tai ir bijis pašai savs ar Rīgas pašvaldību pagājušā gada 16. februārī noslēgts līgums, kura maksimālā summa ir 12 100 eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Šo līgumu parakstījis Ušakovs un Latvijas Televīzijas pašreizējais vadītājs Belte.
LTV vadītājs nav vēlējies arī atklāt, kādu precīzi summu LTV 2016. gada laikā ir saņēmusi no Rīgas pašvaldības, vienīgi sociālajā tīklā Twitter norādījis, ka "LTV ar RDomi 2016. ir slēgusi tikai un vienīgi rekl līgumus, RD informācija ir izvietota tikai un vienīgi kā reklāma un tikai atb likumam".
Pietiek jau janvāra sākumā publiskoja šo trīs lappuses garo dokumentu, taču, iespējams, LTV ir bijuši arī citi noklusēti līgumi par pakalpojumu sniegšanu ar citām pašvaldības struktūrām.
Lai to noskaidrotu, Pietiek bija nosūtījis oficiālu pieprasījumu Latvijas Televīzijai, pieprasot sniegt informāciju gan par jau noslēgtajiem līgumiem, gan par to, kādas konkrētas aktivitātes LTV pārstāvji ir veikuši, mēģinot noslēgt līdzīgu līgumu 2017. gadā un kuri LTV pārstāvji, kad, kā pilnvarojumā ir veikuši pārrunas ar Rīgas pašvaldības pārstāvjiem saistībā ar šādu nodomu.
Netieši apstiprinot neoficiālo informāciju, ka šādas aktivitātes ir notikušas un ka, iespējams, ir tikuši slēgti vēl citi līgumi, LTV nu ir oficiāli paziņojusi, ka prasīto informāciju sniegt nevēloties.
LTV oficiālais skaidrojums ir – „sniedzot reklāmas pakalpojumus, LTV neveica valsts pārvaldes funkcijas, kā arī nepildīja sabiedrisko pasūtījumu, bet darbojās kā privātpersona (komersants)”, tāpēc arī LTV neesot sabiedrībai jāsniedz nekāda informācija par šiem darījumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
