LTV Miķelsons atbildību par slaveno "mistēriju" mēģina novelt uz citiem medijiem

Kā zināms, pēc tam, kad plašu ievērību guva Latvijas Televīzijas vecgada vakara raidījums – „gadumijas mistērija” Lai dzīvojam, lai svinam!, tikai pēc ilgas tielēšanās LTV atklāja, ka tas kopā izmaksājis 58 tūkstošus latu: „Kopējais atlīdzības fonds - Ls 32 000, iepirktie pakalpojumi - Ls 15 000, iepirktie materiāli - Ls 11 000.”

Sabiedriskās TV skaidrojums, kāpēc tā neatklās, kam un par ko tieši izmaksātas šīs summas, bija: „Tā kā LTV nav saņēmusi atļauju no sadarbības partneriem publicēt konkrēti viņiem izmaksātās summas, LTV var norādīt tikai kopējās izmaksas pa pozīcijām.”

Savukārt LTV pagaidu vadītājs Miķelsons, kurš ir tieši tā persona, kas pēdējos mēnešos par ievērojamu samaksu it kā ir strādājusi pie jaunā sabiedriskā medija koncepcijas organizācijas, finanšu un tehnoloģiju jautājumiem, sākotnēji vispār nevēlējās sniegt nekādus skaidrojumus par lielākoties negatīvi vērtētā vecgada vakara uzveduma izmaksām.

Ņemot vērā šo LTV vadības nostāju, Pietiek tai uzdeva virkni citu jautājumu, pieprasot nosaukt visus Latvijas Televīzijas sadarbības partnerus šī raidījuma veidošanā un paskaidrot, kāpēc LTV nepieciešams saņemt atļauju no sadarbības partneriem publicēt konkrēti viņiem izmaksātās summas. Tāpat tika pieprasīts paskaidrot, kura konkrētā LTV amatpersona ir atbildīga par tieši šādu līgumu parakstīšanu, vai sadarbības partneri uzstājuši uz tieši šādu līgumu nosacījumu un vai LTV vadība jau ir veikusi kādus pasākumus, lai šādas atļaujas tagad saņemtu.

Pēc tam, kad Pietiek Miķelsonu informēja, ka uzdotie jautājumi tiks publiskoti, viņa atbilde skanēja (saglabājam oriģinālo rakstību): „Es ceru, kad šī Jūsu vēstule man nav jāuztver kā draudu vēstule? Jums jau atbildēja, izmaksu struktūru, kuru varam publiskot bez saskaņošanas ar katru konkrēto autoru. Pašlaik LTV radošā komanda apkopo šī raidījuma kļūdas/neveiksmes, un atziņas kā turpmāk rīkoties, lai šādi lieli projekti sadarbībā ar ārējiem producentiem būtu veiksmīgāk realizējami. Šīs atziņas arī publiskosim. Paldies ceru uz sapratini.”

Arī pēc tam, kad Pietiek lūgto informāciju pieprasīja sniegt Informācijas atklātības likuma noteiktajā kārtībā, prettiesiska atteikuma gadījumā redzot nepieciešamību vērsties ar pieteikumu administratīvajā tiesā, Miķelsons, kā izriet no viņa oficiālās vēstules, paliek pie sava – sabiedrībai par to, kā tiek tērēta LTV nauda, vienkārši nav jāzina, jo tā ir „normāla komercdarbības prakse”.

„Tāpēc, ka ar sadarbības partneriem noslēgtais līgums paredz līguma nosacījumu konfidencialitāti,” – šāda bija Miķelsona oficiālā atbilde uz jautājumu, kāpēc LTV nepieciešams saņemt atļauju no sadarbības partneriem publicēt konkrēti viņiem izmaksātās summas.

Savukārt uz jautājumu, kādu iemeslu pēc sabiedriskā LTV parakstījusi šādus līgumus, kura konkrētā LTV amatpersona ir atbildīga par tieši lādu līgumu parakstīšanu, Miķelsona atbilde bija: „Ar sadarbības partneriem noslēgtie līgumi ir standartlīgumi, kādus LTV slēdz ar visiem projektos iesaistītajiem. Līgumu konfidencialitāte ir normāla komercdarbības prakse, tādēļ atsevišķa amatpersona nav uzskatāma par atbildīgu šādu līgumu slēgšanā, ja ar vārdu „atbildīgs" saprotam jelkāda veida kaitējuma nodarīšanu.”

Nekādas darbības, lai būtu iespējams šīs izmaksas publiskot, LTV neesot veikusi arī pēc plašajām negatīvajām atsauksmēm, ko izpelnījās „mistērija”, jo „to nav ieprasījušas LTV uzraugošās institūcijas”. Uz jautājumu, vai tiešam LTV sadarbības partneri ir kategoriski uzstājuši uz LTV tēriņu konfidencialitāti un, ja kā, tad kuri tieši tie bijuši, Miķelsons uzskatīja par prātīgāku neatbildēt.

Kā zināms, LTV deklarē, ka tās misija esot "uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, veidojot jēgpilnu programmu saturu, kas informē, iesaista, izglīto un iedvesmo", mērķis - "kalpot Latvijas sabiedrības interesēm", vīzija - "visas sabiedrības slāņos respektabla televīzija ar daudzveidīgu programmu, kas balstās uz modernām tehnoloģijām un pieejama dažādos uztveršanas veidos, bet "radošais gars" - "LTV – līdere nacionālo oriģinālseriālu radīšanā, svētku raidījumu veidošanā un jauno talantu atbalstīšanā".

Taču īpaši interesanta bija Miķelsona atbilde uz pieprasījumu nosaukt „visus Latvijas Televīzijas sadarbības partnerus šī raidījuma veidošanā”. LTV pagaidu vadītāja uzskaitītais saraksts bija šāds: Nacionālā pasākumu aģentūra, TV Kino Serviss SIA, Dreģe Olga, Rīgas Satiksme RP SIA, Egliens Mārtiņš, Tanders.lv, Freidenfelds Andris, Palladium Rīga SIA, Grasbergs Gundars, Smiltiņi-1 ZS, Gribusts Normunds, Kurzemes radio, Grūbe Anita, Latvijas Radio, Judina Dace, ART DEPARTMENT SIA, Kerēvica Ieva, Dekorācijas.lv SIA, Ķesteris Ģirts, Maijons SIA, Lepers Rihards, PeRmuzik biedrība, Lūriņa-Egliena Dita, Svētku aģentūra SIA, Manjakovs Mārcis, Juris Millers, Matvējevs Niks, Žurnāls Santa, Mennika Agne, Rimpeks, Misāne Grasberga Inga, GaCo SIA, Patmalniece Elita, TV Kino Serviss SIA, Rešetins Intars, Lauku avīze SIA, Robežnieks Artis, BLACK CAT ENTERTAINMENT SIA, Subatnieks Lauris, Izdevniecība Dienas Žurnāli, Tatarinova Karīna, Radio SWH AS, Tumakovs Deniss, FANDANGO SIA, Vazdika Raimonda, Radio Skonto SIA, Virkava Gunta, Latvijas Radio VSIA, Jansone Maija, Izdevniecība Dienas Žurnāli, Burkovska Indra, Botmane Madara, IM Grims SIA, Iveta Vaivode, Palladium Rīga SIA, Aģentūra Lilita SIA un ART Recording Studio SIA.

Kā redzams no saraksta, Miķelsons pie prasītajiem „visiem Latvijas Televīzijas sadarbības partneriem šī raidījuma veidošanā” veikli pieskaitījis arī virkni citu mediju, kuru pārstāvji gan kategoriski apgalvo – nekādas saistības ar bēdīgi slavenās mistērijas veidošanu tiem nav bijis.

„Man nekas tāds nav zināms, turklāt Lauku Avīze taču ir AS, nevis SIA, kā minēts sarakstā, vai ne,” atbildēja Latvijas Avīzes galvenā redaktore Linda Rasa.

„Kā man tikko pastāstīja, vienīgā saistība varētu būt tāda, ka Latvijas Radio ēterā ir skanējusi minētā pasākuma pašreklāma. Taču to nekādā ziņā nevar uzskatīt par Radio piedalīšanos veidošanā, jo tas noticis saskaņā ar maiņas darījuma līgumu, kura ietvaros Radio un TV ir piešķīris viens otram zināmu ētera laiku savu raidījumu reklamēšanai pēc pašu ieskatiem. Gada laikā šī līguma ietvaros Radio skanējušas dažādu LTV raidījumu pašreklāmas,” paskaidroja Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis. Līdzīgu pieļāvumu izteica arī Dienas žurnālu vadītāja Inga Gorbunova.

Pietiek pagaidām nav izdevies no Miķelsona noskaidrot, kādu iemeslu dēļ viņam bijis vajadzīgs izmeloties un mēģināt daļu atbildības par izgāzušos raidījumu novelt uz citiem medijiem.

Novērtē šo rakstu: