Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12. aprīlī, būtu jāatrisinās lielajai ekonompolitikas intrigai: vai Lattelecom (LTC) un Latvijas mobilais telefons (LMT) tiks apvienoti sakaru nozares "superuzņēmumā"? Iespējams, mēs varēsim pārliecināties, ka Latvijas valdībai īstenot savu gribu spēj uzspiest viens pats cilvēks, kurš – atšķirībā no starptautiska telekomunikāciju uzņēmuma, kam mūsu politiķi iedeva demonstratīvu kurvīti, – ir apveltīts ar vajadzīgajiem čomiskiem kontaktiem.

Pret LTC un LMT apvienošanas ideju tiek izteikti dažādi būtiski iebildumi. Jūtot, ka šis plāns kļūst ļoti reāls, aizvadītajā nedēļā to sāka kritizēt ne vairs tādi "kaktu publicisti" kā es, bet gan autoritatīvi nozares pārstāvji, atsakoties no līdzšinējā "klusēšanas zelta".

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls: "Apvienošanās gadījumā Lattelecom būtu pasmags akmens, kas LMT drīzāk traucētu." Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (pārvalda 23% LMT daļu) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta: "Diskusija par apvienošanu ir pārāk šaura ilgtermiņā kvalitatīva lēmuma pieņemšanai." Triatel valdes priekšsēdētājs Viktors Topors (LETA, 7.aprīlis): "Šāda monstra izveide būs neizdevīga pašreizējiem telekomunikāciju operatoriem."

Pirmkārt, "superuzņēmums" varētu novest pie konkurences samazināšanās mobilo sakaru un citu pakalpojumu tirgū, ļaujot tam celt tarifus un cenas. Šāda iespēja satrauc Konkurences padomi, patērētāju tiesību aizstāvjus (protams, arī pašus patērētājus), mobilo sakaru operatorus. Arī LMT, kuras valdes priekšsēdētāja Jura Bindes galvenais arguments pret apvienošanos ar LTC ir vēlme saglabāt patiesu konkurenci: pateicoties triju mobilo sakaru operatoru savstarpējai sacensībai, Latvijā ir ne tikai kvalitatīvi, bet arī lēti pakalpojumi.

Patlaban abu uzņēmumu – LTC un LMT – sasummētais apgrozījums ir 67 procenti no visas nozares ieņēmumiem. Tādēļ, lai darījums atbilstu ES prasībām par konkurences nodrošināšanu, no tiem vajadzētu obligāti "nošņāpt" nost kaut kādas struktūras, lai apgrozījumu padzītu vismaz zem 50 procentiem vai tomēr vel zemāk. Tomēr arī tad lieluzņēmums iegūtu pārmērīgu ietekmi Latvijas telekomunikāciju nozarē – taču, ar "masu" uzveicot savus tagadējos konkurentus, apvienotais LatTC&MT tikai atbrīvotu vietu Latvijā vēl lielākiem spēlētājiem, kas savukārt to pašu nostumtu malā.

Otrkārt, pastāv risks, ka LTC, kuras "drāts" infrastruktūra (un uz tās bāzes piedāvātie pakalpojumi) tehniski un/vai morāli noveco, alkst sagrābt LMT, lai tā ieņēmumus izmantotu tālākai veģetēšanai arī tagadējā "mobilo tehnoloģiju dominances laikmetā". (Iespējams, tieši tāpēc Telia Sonera veica attiecīgo Igaunijas "drāts" un mobilo sakaru uzņēmumu apvienošanu – rūpējoties par savu akciju cenu Stokholmas biržā.)

"Optikai, ko ielicis Lattelecom, amortizācijas termiņš jau beidzies. Tīklā nauda tagad jāiegulda vēlreiz - taču tās ir fantastiskas investīcijas. Jautājums: vai, veicot Lattelecom un LMT kapitalizācijas aprēķinus, kāds to ir skaitījis vai arī tīši noklusējis?" (Agnis Buda, Tvnet/Financenet)

LTC akūto vajadzību iegūt sev LMT atzīst arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs: "Nākotnē bez iešanas mobilajā tirgū uzņēmuma attīstības iespējas ir ierobežotas." Kad Juris Gulbis 7. aprīlī uzstājās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kas tika veltīta abu uzņēmumu apvienošanas lietderības izvērtēšanai, viņš savā WievPoint prezentācijā šo apvienošanu piedāvāja realizēt tieši kā LTC veiktu mobilā sakaru operatora pārņemšanu, iekļaušanu sevī.

Iespējams, tieši LMT "aprīšanas" ambīciju dēļ pēc komisijas sēdes sākās tielēšanās šīs prezentācijas pieejamības dēļ – LTC preses dienests man nosūtīt e-kopiju atteicās, jo "diemžēl šo informāciju apkopotā veidā publiski izpaust nevaram". Arī Saeimas komisija savu prezentācijas kopiju dabūja tikai nākamajā dienā, laipni padaloties ar medijiem. (Gulbja un LMT vadītāja Jura Bindes deputātiem sniegtās prezentācijas ir atrodamas pielikumā.)

Manuprāt, LTC cilvēki bija sagatavojuši ne tikai atklāti kareivīgu, bet arī pietiekami iebiedējošu materiālu, kas liktu likumdevējiem noticēt – ja LTC un LMT neapvienosies, Latvijā nozari sagrābs ārzemju sakaru uzņēmumi. Tomēr viens no pretējās pozīcijas – "lai viss paliek pa vecam" – aizstāvjiem kuluāros zobojās, ka Gulbja prezentācija spētu pārliecināt finanšu ekspertus un citus "grāmatvežus" (kas droši vien bija tās patiesā mērķauditorija), nevis rūdītus un no atbildības veikli izvairīties protošus politiķus.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas "Zālamana spriedums" bija ieteikums valdībai atlikt lēmuma pieņemšanu līdz 1. septembrim, piesaistot apvienošanās lietderības izvērtēšanai autoritatīvus neitrālus ekspertus, arī no ārzemēm. Tomēr Māris Kučinskis neizmantoja viņa nesenā frakcijas kolēģa Andra Bērziņa laipni sarūpēto iespēju, paziņojot, ka lēmums nav atliekams. Viņu var saprast – premjeram vajag apliecināt tautai savu apņēmību. Kučinskis nevēlas radīt iespaidu, ka pārņem no savas priekšteces vilcināšanās un muļļāšanās stafeti.

Jaunais Ministru kabinets izmantoja brīnišķīgu PR iespēju parādīt sabiedrībai jaunā kabineta nelokāmi patriotisko nostāju, atsakoties pieļaut valsts ietekmes mazināšanu Latvijas sakaru nozarē. Ir noraidīts TeliaSonera piedāvājums pilnībā vai dominējoši pārņemt LTC un LMT – atpērkot no valsts visas tās kapitāldaļas vai veicot abu uzņēmumu apvienošanu vienā, kurā ziemeļniekiem būtu akciju pārsvars. Tomēr šķiet, ka Telia Sonera tiks vismaz pie "mierinājuma balvas" – sakaru lieluzņēmuma izveides. (Turklāt tad pēkšņi var izrādīties: nesenie apgalvojumi, ka LTC un LMT apvienošanos var paveikt bez valsts vairākuma zaudēšanas, bijuši "nedaudz neprecīzi" un mažoritātais akcionārs turpmāk būs TS...)

Saeimas deputātus Jurim Gulbim nošarmēt neizdevās (sava tiesa "nopelnu" te acīmredzami pienākas arī viņa iespaidīgajam atalgojumam). Taču tā ir maza bēda – par/pret apvienošanu lems valdība. Finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola jau ir paudusi savu konsekventu atbalstu lieluzņēmuma izveidei. Šī konsekvence varbūt kādam šķiet nepietiekami argumentēta, taču tiek apgalvots, ka tās nesagraujamais pamats ir Ozolu un Gulbju ģimeņu ciešās draudzības saites. Šāda "advokāte" noteikti ir spējīga pārliecināt par LMT "aprīšanas" lietderību ne tikai zaļzemnieku ministrus, bet arī citus kabineta locekļus. Iespējams, ka Gulbim valdībā ir vēl labvēļi, kas tik klaji neafišē savas simpātijas.

Tāpēc visiem tiem, kuriem ir iebildumi pret LTC un LMT apvienošanu, atliek tikai cerēt, ka valdībā tomēr šādam risinājumam ir pietiekami spēcīga opozīcija, ko motivē ne tikai dusmas par Gulbja algā saņemtu pusmiljonu. Neskaties uz to, ka ideja par nacionāla sakaru lieluzņēmuma izveidi skan tik politiski pievilcīgi (ja tikai neiedziļinās tehniskās detaļās). Neskatoties uz spiedienu apziņā, ka "tauta gaida darbus".

Galu galā vicepremjeram un šim jautājumam veltītās ministru darba grupas vadītājam Arvilam Ašrādenam un pārējiem "Vienotības" ministriem ir personiska un sāpīga pieredze, pie kā noved sākotnēji ar labiem rezultātiem un pat cēliem nodomiem veikta resursu apvienošana "superstruktūrā". Viņu partija 2010. gadā tapa kā triju organizāciju apvienojums, gūstot izcilus panākumus 10. Saeimas vēlēšanās (33 mandāti). Pēc ārkārtas vēlēšanu forsmažora tā atguvās un 11. Saeimā "aprija" zatleriešu vērtīgāko daļu. Taču kādreiz varenā partija pati cītīgi noraka sev visas iespējas – jaunlaicēnu spice sava komforta vārdā atbrīvojās no iegūtajiem cilvēkresursiem, pašapmierināti "noēdot" pieredzējušus un vērtīgus – vairāk vai mazāk – politiķus (Kristovskis, "iekšējā trimdā" nokļuvusī Kalniete, tāpat Straujuma...), auklējoties ar glaimotājiem un manipulatoriem. Viss tika cītīgi izšķērdēts, un "Vienotība" tagad ir partijas karikatūra.

Esmu pārliecināts, ka Jura Gulbja (un Telia Sonera) uzstājīgā vēlme apvienot divus sakaru uzņēmumus novestu pie līdzīgām sekām: nopietni resursi tiktu izniekoti tāpēc, lai apmierinātu kādas ambīcijas un neilgi radītu izaugsmes ilūziju.

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

21

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

FotoParādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no cilvēkiem, kas pabeiguši privātpersonas maksātnespējas procesu, piedzīt atlīdzību par piedziņas darbu. Neskaidru iemeslu dēļ daži tiesneši jaunatrasto paņēmienu atbalsta, atzīstot, ka tiesu izpildītāju darbs ir tikpat neaizskarams kā uzturlīdzekļi un sodi, radot bezprecedenta tendenci, kas pārkāpj iedzīvotāju tiesības.
Lasīt visu...

15

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

FotoPirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā sistēma sevi ir izsmēlusi, tā ir bankrotējusi. Taču, lai piedalītos politiskajā procesā šobrīd, man būs nepieciešama partija. Tādēļ paziņoju, ka plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju.
Lasīt visu...

6

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

FotoDivu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...