Iesaki rakstu: 
Simboliskie „čekas maisi”, elektroniskā datubāze „Delta”, kurā ir ieraksti par apmēram 80 000 cilvēkiem, ir tas avots, kuru liela daļa no mums vēlētos redzēt izpētītu pirmām kārtām.
Šajās dienās no 15. decembra līdz 17. decembrim notiek LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas rīkotā pirmā starptautiskā zinātniskā konference „Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija”, kurā zinātnieki publiskos izpētes pirmā posma rezultātus.
Elektroniskās datubāzes „Delta” revīzijas rezultātus gan nesagaidīsim, jo Satversmes aizsardzības birojs komisijas pētniekiem joprojām liedz iespēju sabiedrībai vēstīt par biroja rīcībā esošo LPSR VDK dokumentu saturu.
Manuprāt, tas, ka mūsu valsts drošības dienests joprojām aizsargā no zinātniekiem un tādējādi arī no sabiedrības padomju režīma uzturētās represīvās sistēmas dokumentāciju, ir atsevišķu pārdomu vērts jautājums par ētiskajiem (ne)principiem, kas likti tādas attieksmes pamatā.
Šoreiz par to, ka tas nenozīmē, ka mēs neko neuzzināsim par šīs sistēmas darboņiem un viņu darbiem – „čekas” dokumentus zinātnieki meklē un atrod citu Latvijas PSR varas institūciju fondos. Piemēram, Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās Komitejas fondā Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā ir lietas, kurās glabājas iedzīvotāju – tā laika terminoloģijā: darbaļaužu – iesniegumi un sūdzības LK(b)P CK.
Lielākā daļa staļinisma periodā rakstīto iesniegumu ir denunciācijas, tajā skaitā anonīmas. Katru tādu vēstuli LK(b)P CK Sevišķais sektors nosūtīja Valsts Drošības ministrijai (VDM), kuras darbinieki savām metodēm pārbaudīja iesniegumos minētos apgalvojumus, uzrakstīja savu slēdzienu un nosūtīja dokumentus Sevišķā sektora Slepenajai daļai. Šīs daļas darbinieki informēja iesniegumu autorus, faktiski novadot līdz viņiem valsts drošības orgānu darbinieku sagatavoto vēstījumu.
Līdzās LPSR VDM sagatavotajām izziņām, kuras parakstījuši konkrētu tās apakšstruktūru konkrēti vadītāji (viens no iespējamiem veidiem, kā fiksēt darbiniekus visas padomju perioda pagātnes garumā), informatīvi bagātākas ir no VDM atlaisto darbinieku sūdzības Centrālajai komitejai par, viņuprāt, nelikumīgu atlaišanu, kurās viņi uzskaita savu ieguldījumu „politiskā bandītisma” apkarošanā, minot laikposmus un ieņemtos amatus, uzvārdus, vietas un notikumus.
Piemēram, VK(b)P biedrs, LPSR VDM bijušais darbinieks, kapteinis Jegors Buharovs 1949. gada 20. jūlija PSRS Valsts drošības ministram ģenerālpulkvedim Viktoram Abakumovam, VK(b)P CK sekretāram Georgijam Maļenkovam, PSRS MP priekšsēdētāja vietniekam Lavrentijam Berijam adresētā iesniegumā par to, ka ir atlaists no darba, norāda, ka trīs gadus bija LPSR Iekšlietu ministrijas Bandītisma apkarošanas nodaļas priekšnieka vietnieks (1944. gada jūlijs – 1947. gada augusts), uzsverot, ka visu šo laiku viņam „nācās īstenot īstu kaujas dzīvi, visu laiku atrasties mežos”. Viņš rezumē, ka „Padomju armijas karavīriem, kā zināms, karš beidzās 1945. gadā, bet mums tas turpinājās vēl vairākus gadus”.
Šajos iesniegumos tā sauktās darba gaitas bieži ir krāšņi izklāstītas vairāku lapu garumā, radot iespēju gūt priekšstatu ne tikai par represijām, bet arī par konkrētu padomju valsts drošības orgānu darbinieku iesaisti un viņu vērtējumu tam, kas darīts, kā arī par valsts drošības orgānu institucionālo vēsturi. Lai arī epizodiski, proti, par kādu konkrētu laika posmu, sūdzības vēstī arī par darbu ar savervētajiem aģentiem, minot viņu segvārdus, par attiecībām ar konspiratīvo dzīvokļu turētājiem, veidiem, kā cilvēki ir mēģināti piespiest sadarboties utt.
LK(b)P CK ir tikai viena no padomju varas institūcijām, kurā glabājas LPSR VDK dokumenti. Pētnieki atkarībā no savām izvēlētājām tēmām, kopš 2015. gada septembra, kad sāka izpēti, ir analizējuši arī vairāku citu institūciju dokumentus. Pirmais priekšstats par to, ko liecina jau izpētītie LPSR VDK dokumenti, gūstams no referātu nosaukumiem konferences programmā.
Saite: http://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/37250/
* LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pieaicinātā eksperte
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
