Ļoti svarīgajam un steidzamajam tieslietu sistēmas auditam Bordāna ministrija vēl nav pat sākusi iepirkumu
PIETIEK11.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan jaunais tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir publiski paziņojis, ka svarīgākais pasākums pašlaik esot tieslietu sistēmas audits, kas varētu izmaksāt pat pusmiljonu eiro, izrādās, ka viņa vadītā ministrija vēl pat nav sākusi iepirkumu, lai izvēlētos šī audita veicēju.
Kā skaidro Tieslietu ministrija, pašlaik notiekot „precīza uzdevuma sastādīšana, kā arī analītiskais darbs attiecībā uz ministrijas rīcībā jau esošo, starptautisko ekspertu un Valsts kontroles veiktajos novērtējumos izteikto rekomendāciju ieviešanu”.
Ministrijas skatījumā jau līdz šim brīdim Latvijas sadarbības partneri ir īstenojuši vairākus fundamentālus pētījumus, kas skar tieslietu jomu (OECD, Valsts kontrole, SVF, CEPEJ), kā arī snieguši rekomendācijas.
Tāpēc, kā skaidro ministrija, „šobrīd strādājam pie tā, lai apzinātu gan to, kā veicas ar ieteikumu analīzi un to ieviešanu, gan arī tos sektorus vai procesus, kuri nav līdz galam vēl izvērtēti. Attiecīgi norit darbs gan pie jau esošo iespēju apzināšanas (piemēram, Valsts kontrolei ir liela pieredze un augsta līmeņa eksperti, kas varētu būt efektīvs atbalsts izvērtējuma veikšanai), gan pie iepirkuma dokumentācijas izstrādes tajos jautājumos, kur Valsts kontrole nevar palīdzēt”.
Interesanti, ka, neraugoties uz Bordāna un viņa partijas deklarēto maksimālo atklātību un godīgumu, iepirkumu plānots īstenot nevis atklātā konkursā, bet gan, izmantojot Publisko iepirkumu likumā paredzēto konkursa procedūru ar sarunām divos posmos.
„1.posms – Pieteikumu iesniegšana Kandidātu atlasei. 2.posms – Sākotnējo piedāvājumu iesniegšana un sarunas, galīgo piedāvājumu iesniegšana un izvēle,” ieplānoto procedūru apraksta Tieslietu ministrija.
Kā zināms, jau pirms mēneša Bordāns televīzijā paziņoja, ka profesionālais audits, kas iecerēts izmeklēšanas un tieslietu institūcijās, varētu izmaksāt līdz pusmiljonam eiro.
Tā kā šogad „tiks iesākts, iespējams, pārskatīt tieslietu struktūru budžetu” – „proti, jautājums par prioritātēm”, esot nepieciešama padziļināta izpēte, ko varētu paveikt līdz gada beigām.
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
