Ļoti svarīgajam un steidzamajam tieslietu sistēmas auditam Bordāna ministrija vēl nav pat sākusi iepirkumu
PIETIEK11.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan jaunais tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir publiski paziņojis, ka svarīgākais pasākums pašlaik esot tieslietu sistēmas audits, kas varētu izmaksāt pat pusmiljonu eiro, izrādās, ka viņa vadītā ministrija vēl pat nav sākusi iepirkumu, lai izvēlētos šī audita veicēju.
Kā skaidro Tieslietu ministrija, pašlaik notiekot „precīza uzdevuma sastādīšana, kā arī analītiskais darbs attiecībā uz ministrijas rīcībā jau esošo, starptautisko ekspertu un Valsts kontroles veiktajos novērtējumos izteikto rekomendāciju ieviešanu”.
Ministrijas skatījumā jau līdz šim brīdim Latvijas sadarbības partneri ir īstenojuši vairākus fundamentālus pētījumus, kas skar tieslietu jomu (OECD, Valsts kontrole, SVF, CEPEJ), kā arī snieguši rekomendācijas.
Tāpēc, kā skaidro ministrija, „šobrīd strādājam pie tā, lai apzinātu gan to, kā veicas ar ieteikumu analīzi un to ieviešanu, gan arī tos sektorus vai procesus, kuri nav līdz galam vēl izvērtēti. Attiecīgi norit darbs gan pie jau esošo iespēju apzināšanas (piemēram, Valsts kontrolei ir liela pieredze un augsta līmeņa eksperti, kas varētu būt efektīvs atbalsts izvērtējuma veikšanai), gan pie iepirkuma dokumentācijas izstrādes tajos jautājumos, kur Valsts kontrole nevar palīdzēt”.
Interesanti, ka, neraugoties uz Bordāna un viņa partijas deklarēto maksimālo atklātību un godīgumu, iepirkumu plānots īstenot nevis atklātā konkursā, bet gan, izmantojot Publisko iepirkumu likumā paredzēto konkursa procedūru ar sarunām divos posmos.
„1.posms – Pieteikumu iesniegšana Kandidātu atlasei. 2.posms – Sākotnējo piedāvājumu iesniegšana un sarunas, galīgo piedāvājumu iesniegšana un izvēle,” ieplānoto procedūru apraksta Tieslietu ministrija.
Kā zināms, jau pirms mēneša Bordāns televīzijā paziņoja, ka profesionālais audits, kas iecerēts izmeklēšanas un tieslietu institūcijās, varētu izmaksāt līdz pusmiljonam eiro.
Tā kā šogad „tiks iesākts, iespējams, pārskatīt tieslietu struktūru budžetu” – „proti, jautājums par prioritātēm”, esot nepieciešama padziļināta izpēte, ko varētu paveikt līdz gada beigām.
Seko mums 
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
