Iesaki rakstu: 
Saeimas frakcijai KPV LV - Edgara Kronberga, Saldus novada domes deputāta (KPV LV), 13.Saeimas deputāta kandidāta KPV LV saraksta Kurzemes apgabalā iesniegums.
2019.gada janvāra beigās-februāra sākumā sakarā ar Latvijas valdības apstiprināšanu deviņi no desmit ministriem, kas bija ievēlēti Saeimā kā deputāti, atbilstoši Latvijā pieņemtajai praksei uz ministra pienākumu pildīšanas laiku nolika deputāta mandātus.
Šāda prakse Latvijā paredzēta, lai ministri varētu pilnībā nodoties ministra darbam un lai ministru vietā apstiprinātie deputāti varētu pilnvērtīgi strādāt Saeimas plenārsēdēs, frakcijās, komisijās un apakškomisijās.
Saeimas mandāta nolikšanu uz laiku realizējuši arī abi Saeimas frakcijas KPV LV deputāti, kas tikuši apstiprināti par ministriem.
Vienīgā ministre, kas nav nolikusi deputāta mandātu uz laiku, ir KPV LV pārstāvošā labklājības ministre, uz kuras ministra pilnvaru laiku deputāta mandāts atbilstoši Saeimas vēlēšanu rezultātiem tiktu apstiprināts man, Edgaram Kronbergam.
Atteikums man darboties Saeimā tika pamatots ar 2019.gada budžeta apstiprināšanas nepieciešamību, vasaras brīvlaika tuvumu un vēlāk arī ar to, ka vēl nav noticis KPV LV partijas kongress un ievelēta jaunā valde. Publiski izskanējis, ka mana Saeimas deputāta mandāta apstiprināšanas bremzēšana saistīta ar KPV LV frakcijas viedokli.
Sakarā ar mana Saeimas deputāta mandāta apstiprināšanas aizkavēšanu, es atšķirībā no tiem tautas uzticību saņēmušajiem deputātiem, kuru mandāti uz laiku jau apstiprināti, nevaru pilnvērtīgi pildīt vēlētājiem dotos solījumus. Tādējādi KPV LV frakcija netiek pārstāvēta komisijās pietiekamā apmērā, un nākamais KPV LV kandidāts uz Saldus novada domes deputāta vietu, kurš vēlētos aktīvi iesaistīties KPV LV darbā, nevar uzsākt darbu Saldus novada domē.
Gadījumā, ja mans Saeimas deputāta mandāts tiktu apstiprināts, kā KPV LV pārstāvis atbilstoši savai pieredzei un izglītībai, kā arī frakcijas vajadzībām vēlētos strādāt tādās komisijās kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, Sociālo un darba lietu komisija, kā arī Vides un klimata apakškomisija, Mājokļa jautājumu apakškomisija, Nodokļu politikas apakškomisija u.c. pēc vajadzības.
Lūdzu frakciju KPV LV izskatīt šo jautājumu frakcijas sēdē un pieņemt lēmumu ar aicinājumu labklājības ministrei Ramonai Petrāvičai 2020.gada maijā nolikt Saeimas deputāta mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku.
Ar cieņu Edgars Kronbergs
ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
