Iesaki rakstu: 
Mēs esam pārsteidzoša Tauta! Vairāk nekā 30 gadus mūs "drāž" vietvalži, bet katrus četrus gadus mēs ceram, ka šoreiz vēlēšanās izdarītā izvēle visu atrisinās. Ceram, ka "tie kretīni", kuri to dara gadu no gada, pēkšņi pārstās to darīt! Varbūt vienreiz sāksim domāt?
Nepietiek, ka vairāk nekā 700 000 tautiešu esam zaudējuši, iegūstot "neatkarību", - tagad viņi ķersies klāt mūsu bērniem. Visiem, bez izņēmuma. Jo "viņi" nesmādēs lielgabalu gaļai upurēt arī sievietes. Ja jau jāiznīcina TAUTA, tad uz visu banku ies. Pabriks & Co vienkārši izpilda savu saimnieku rīkojumu. Bet ko darīsim MĒS, šo bērnu vecāki?
Jūs man paskaidrojiet, kā tā var būt, ka "valstij", kuru "gatavs" aizsargāt ir teju gandrīz viss mistiskais NATO karaspēks ar savu mistisko 5. pantu un par ko Latvija ik gadu maksā milzīgas naudas no budžeta, pēkšņi un tā pavisam nevainīgi ir jāsāk cilāt runas par obligātu militāro dienestu?
Un uz ko tieši cer "valsts"? Viņi gaida, ka cilvēki, kuri ir piespiedu kārtā izdzīti ekonomiskajā trimdā... un būsim jau godīgi... jūtas Latvijas valsts nodoti... Jūs cerat, ka viņi sūtīs savus bērnus, lai aizsargātu Pavļuta & Co zilās pakaļas? Vai arī cer, ka viņi aizsargās Baltezerā esošās villas?
Vai arī šie astoņpadsmitgadīgie bērni aizsargās savu mammu, kura dzīvo Londonā, vai brāli, kurš dzīvo Norvēģijā, vai omīti, kura, dzīvojot nabadzībā Latvijā ar 189 € pensiju, nespēja nopirkt zāles un nomira priekšlaicīgi, vai tos cilvēkus, kuri Latvijā nespēj parūpēties un pieskatīt savus un līdzcilvēku bērnus peldamies Gaujā, bet varbūt cīnīsies par tiem, kuri lec Daugavā no salu tilta, vai par iespēju apmaksāt komunālos pakalpojumus?
Tieši par ko?
Pavisam nesen vadīju jubileju, pie jubilāres bija atbraukuši bērni un mazbērni no ārzemēm. Tā teikt, vismaz pirms nāves vienu reizi ieraudzīt un aprunāties ar mazbērniņiem. Taču nesanāca. Izrādās, ka neviens no astoņiem mazbērniem NERUNĀ LATVISKI!
Lūk, ko Nacionālā apvienība ir panākusi 30 gadu laikā, cīnoties par krievu valodas aizliegšanu skolās. Cik tipiski latviešiem - no vien grāvja otrā... un Jūs domājat, ka dubultpilsonim Kariņam, Levitam, Pabrikam u.c. tas rūp? Viņiem nospļauties!
Jo viņi izdomās, kā savus bērnus un mazbērnus pasargāt no obligātā militārā dienesta.
Šogad kā nevienu citu gadu politiskās "peripetijas" sit augstu vilni. Kas tik neraujas pie "siles". Es neredzu NEVIENU politisko spēku, kurš ar visu sirdi un dvēseli ietu uz vēlēšanām, krītot un stāvot par savas TAUTAS interesēm un nākotnes iespējām izdzīvot un nenonākt uz indoeiropiešu izzudušo tautu un valodu koka zara, par kuru stāstīs skolās, bet ne latviešu bērniem. Skarbi? Jūs domājat, ka tas ir skarbi? Sagaidīsim 2023. gada februāri un tad parunāsim vēlreiz...
Šobrīd ir viskretīniskākā situācija, kāda vien latviešiem var būt, bet lielākā daļa sauļojas pie jūras un zaļumballēs dejas griež... Jo būs jau labi... Jaunā Saeima atrisinās visus jautājumus, un Domburs LTV raidījumā turpinās tēlot "neatkarīgu" žurnālistu, kurš, saņēmis no Levita ordeni, vaiga sviedros rūpējas par latviešu tautu un tās nākotni.
Lai mani atkal nesāktu zākāt apmaksātā prese, karinot vienu vai otru birku, uzreiz atklāšu, ka es esmu savas TĒVZEMES sargs un mīlu savu TAUTU! Atšķirībā no tiem "superpatriotiem" kā VVF, Levits, Kariņš, Pabriks, Kalniete utt. Es visu savu mūžu esmu pavadījis Latvijā un esmu tai uzticīgs! Atšķirībā no iepriekš minētajiem "patriotiem" esmu apceļojis un pabijis visos Latvijas novados, pilsētās un gandrīz katrā pagastā. Un varu pateikt vienu - Latvijā dzīvo labākā tauta pasaulē... un tā NEŠĶIRO savas ģimenes tautībās, pilsoņos un nepilsoņos, derīgos sistēmai un norakstāmos.
Lai noņemtu vēl pāris lieku pārmetumu savā cilvēkā, vēlreiz un vēlreiz varu apliecināt, ka nepiedalīšos šajās vēlēšanās un neatbalstu un nepārstāvu nevienu politisko spēku, tādēļ arī nekalpoju nevienas partijas (bandas) interesēm!
Zinot aizkulises, varu pačukstēt, ka šīs 14. Saeimas vēlēšanas Latvijā neko nemainīs! Diemžēl! Guliet mierīgi! Vēl nav pienācis tas laiks, bet ļoti ceru, ka pavisam drīz LATVIJAS TAUTAI būs iespēja iestāties par sevi.
Ja kādam vēl ir ilūzijas par Smanu, Lindenblati, Berni, Babri, Pļaviņu, Ulmi, Straumīti, Kornatovsku, Rosļikovu, Berni, Gobzemu, Tamani, Iesavu, Ģirģenu, Petraviču, Stepaņenko, Toču, Šleseru, Danilānu, Lielo, Zivtiņu, Ruku, Smiltēnu, Dombrovski utt. Vēl vienu reizi uz grābekļa varat uzkāpt, nekas traks... un es ceru, ļoti ceru, ka šis būs pēdējais puns Latvijas Tautas pierē!
Domājiet, vērtējiet, ieklausieties savās sirdīs, savā cilvēkā!
Latvija esam mēs visi kopā! Visi ir viens! Kamēr būs 20+ partijas... nemaz neuzdrošinieties cerēt!
Vienu vēlos lūgt Jums katram, kurš lasa šo teikumu! Ja Jums ir un būs iespēja... palīdziet saviem tautiešiem Latvijā! Mūs gaida ļoti, ļoti smags laiks, un, tikai atbalstot vienam otru, mēs spēsim izdzīvot kā Tauta!
Sargāsim sevi un savus bērnus!
P.S. Šis viedoklis ir sapnī nosapņots, un tam nav nekāda sakara ar realitāti!
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
