Loskutovs: lai Lembergam maksā valsts, es tai neko nemaksāšu un nekompensēšu!
PIETIEK09.01.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, tagadējais Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs negatavojas valstij kompensēt ne santīmu no tiem 3000 latiem, ko tiesa Aivaram Lembergam piesprieda kā morālo kompensāciju no Latvijas valsts saistībā ar 2005. gadā pret Lembergu KNAB sākto un nākamajos gados izgāzušos kriminālprocesu tā sauktajā „Grinberga lietā”.
„Netaisos neko maksāt, jo neesmu veicis prettiesisku rīcību,” – šāda bija Loskutova atbilde uz Pietiek jautājumu, vai šis ētikas jautājumus un amatpersonu atbildību regulāri pieminošās Vienotības pārstāvis rīkosies saskaņā ar Lemberga publiskoto aicinājumu viņam, kā arī bijušajam ģenerālprokuroram Jānim Maizītim un bijušajam ekonomikas ministram Krišjānim Kariņam atmaksāt daļu no Lemberga no valsts līdzekļiem izmaksātās kompensācijas t.s. Grinberga lietā, ko faktiski „savārīja” šīs trīs amatpersonas.
„Grinberga lietas” būtība bija – 2005. gadā toreizējais ekonomikas ministrs Kariņš, vēloties iecelt Ventspils Brīvostas valdē Ojāru Grinbergu, neparko negribēja oficiālajā dokumentā norādīt Grinberga personas kodu, lai būtu iespējams šo personu identificēt. KNAB un pēc tam arī prokuratūra pakļāvās toreizējā Jaunā laika politiskajam spiedienam, sāka kriminālprocesu un lietu aizvirzīja uz tiesu, taču tajā Loskutova vadītais KNAB un pazīstamais prokurors Māris Leja visās trīs instancēs piedzīvoja sakāvi.
„Kas tad patiesībā bija man inkriminētais smagais noziegums? Vienas partijas ministra politisko interešu un iegribu neizpilde – nepakļaušanās politiskās partijas Jaunais laiks līdera, tolaik ekonomikas ministra Kariņa vēlmei,” – tā tagad aicinājumā Maizītim, Kariņam un Loskutovam no saviem līdzekļiem atmaksāt valstij kompensāciju, kas viņu darbību dēļ bijusi jāizmaksā par labu Lembergam, rakstīja atstādinātais Ventspils mērs.
Lembergs šīs trīs amatpersonas aicināja „uzņemties atbildību par kriminālprocesa nepamatotu uzsākšanu un virzību līdz pat pēdējai instancei, uzturot politiski motivētu apsūdzību, uzņemties atbildību un solidāri no saviem personiskajiem līdzekļiem atmaksāt valstij un LR iedzīvotājiem radītos zaudējumus vismaz man izmaksātās kompensācijas apmērā, t.i., 7257 Ls. Izdevumus, kas saistīti ar 3 gadus ilga politiskā procesa uzturēšanu, diemžēl jau ir apmaksājuši LR iedzīvotāji no savām nelielajām pensijām un algām”.
Šīs trīs amatpersonas Lembergs nosaucis šādā statusā – „bijušo LR ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, bijušo KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu, kura vadītā iestāde veica izmeklēšanu šajā lietā, un bijušo partijas Jaunais laiks ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu, šīs politiskās lietas iniciētāju, sekojot labas pārvaldības principam, t.i., principam, kuru procesa virzītājs šajā lietā tik ļoti akcentēja attiecībā pret amatpersonu Aivaru Lembergu, bet pilnībā ignorēja attiecībā pret amatpersonu Krišjāni Kariņu”.
Prokurors Leja apsūdzībā apgalvoja, ka Lembergs esot apzināti veicis pasākumus, lai ostas valdē netiktu iecelts Grinbergs un tādējādi ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli, lai nepieļautu sev personīgi netīkamas personas iecelšanu amatā.
Savukārt Loskotova vadītais KNAB publiski apgalvoja, ka Lembergs esot rīkojies pretēji valsts interesēm, apzināti un mērķtiecīgi neesot pildījis valdības rīkojumu par Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā, aizbildinoties ar nepamatotiem formāliem iemesliem, būtiski apdraudējis valsts intereses ekonomikā, kaitējis pārvaldības kārtībai un aizskāris fiziskās personas - Grinberga likumīgās intereses un tiesības, kā arī nodarījis materiālu kaitējumu.
Lembergs arī esot Ģenerālprokuratūrai apzināti sniedzis nepatiesu ziņojumu par sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma mēģinājumu nolūkā panākt kriminālprocesa sākšanu pret Ventspils pilsētas domes deputātu Grinbergu un toreizējo ekonomikas ministru Kariņu.
Tiesa visās trīs instancēs visas šīs apsūdzības atzina par nepamatotām. „Biju ar mieru no kompensācijas atteikties, par to saņemot Ģenerālprokuratūras atvainošanos. Taču acīmredzot samaksāt nodokļu maksātāju naudu šai institūcijai ir vieglāk nekā atvainoties par tās prettiesisko darbību,” – tā iepriekš publiski paziņojis pats Lembergs.
Savukārt ne Maizītis, ne Kariņš pagaidām nav vēlējušies atbildēt uz Pietiek jautājumu, kā viņi reaģēs uz Lemberga aicinājumu.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
