Loginovs: vēl kādam nodot KNABam sniegto informāciju – tas būs ļoti darbietilpīgi
PIETIEK03.08.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai Rīgas brīvostas pārvalde atklātībai nodotu informāciju par tās pēdējo gadu dzīrēm, darbiniekiem par lētu naudu iznomājot arī luksus klases automašīnas, tai esot nepieciešams „radīt informāciju”, un šī radīšana būšot „darbietilpīga”, - šādu argumentāciju bruģējot ceļu uz izvairīšanos no šīs informācijas publiskošanas, oficiāli izmantojis brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Viņu nav mulsinājis fakts, ka būtiskāko daļu šīs informācijas viņa vadītā iestāde vēl tikai nesen bijusi spiesta sagatavot un sniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Pietiek jau informēja, ka, kā konstatējis KNAB, Rīgas brīvostas pārvaldē ar 36 tās darbiniekiem noslēgti automašīnu nomas līgumi, kas šiem darbiniekiem ļauj neierobežoti izmantot automašīnu personīgajām vajadzībām. Līguma nosacījumi paredz, ka darbinieks maksā par automašīnu nomas maksu 12-18 latus mēnesī atkarībā no automašīnas modeļa, kā arī papildu maksu par patērēto degvielu un 4% no faktiskajām remontu izmaksām. Šīs „Loginova dzīres” ilustrē fakts, ka pat preses sekretārei Anitai Leiškalnei lietošanā nodots BMW X5 auto.
Tāpat konstatēts, ka Loginova vadītajā Rīgas brīvostas pārvaldē labi apmaksātu darbu atradusi ne tikai viņa sieva, bet arī meita, znots un māsasdēls. Turklāt virknei darbinieku katru gadu pēc brīvostas pārvaldes kārtējā gada pārskata apstiprināšanas tiek izmaksāta prēmija par darba rezultātiem 0,1% apmērā no faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem (neto apgrozījuma). Tāpat konstatēts, ka visiem brīvostas darbiniekiem laikā no 2010. gada līdz šim brīdim katru mēnesi tiek izmaksātas ikmēneša piemaksas 50% apmērā no pamatalgas.
Piemēram, pašam Loginovam 2011. gadā izmaksāta amatalga 37 686,50 lati, bet piemaksās - vēl 18 846,27 lati un prēmijā, kas ir 0,15% no brīvostas faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem, - vēl 43 519,88 lati.
Saistībā ar KNAB publiskotajiem faktiem Pietiek oficiāli pieprasīja Loginovam sniegt precīzu informāciju par to, kādām personām ar Rīgas brīvostas pārvaldes lēmumiem laikā no 2003. līdz 2012. gadam ieskaitot iznomātas vai nodotas lietošanā automašīnas, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu, amatu, automašīnas marku, izlaiduma gadu, nomas līguma noteikumus.
Taču, neraugoties uz to, ka būtiskākā daļa šīs informācijas jau nesen sagatavota un nodota KNAB, Loginovs mēģina aizbildināties ar to, ka, lai atbildētu uz šo jautājumu, būšot nepieciešama darbietilpīga informācijas radīšana.
„Sakarā ar to, ka daļa dokumentu, kas satur pieprasīto informāciju, ir arhivēta, un informācijas radīšana atbilstoši pieprasījuma izpildes noteikumiem būs darbietilpīga, lūdzam izvērtēt iespēju samazināt pieprasījuma apjomu, informējot par to Rīgas brīvostas pārvaldi,” oficiālā vēstulē Pietiek lūdz Loginovs.
Ņemot vērā KNAB publiskotās ziņas, Pietiek ir pieprasījis Loginovam sniegt atbildes vēl uz virkni jautājumu, kas varētu sniegt ainu par patiesajiem „Loginova dzīru” apmēriem pēdējos gados:
1) kādu summu 2009., 2010., 2011. gadā (katrā no šiem gadiem) un 2012. gada pirmajā pusgadā izmaksājusi brīvostas pārvaldes amatpersonām iznomāto automašīnu ekspluatācija un remonts? Kas un no kādiem līdzekļiem to apmaksājis?
2) kādas brīvostas amatpersonas (vārds, uzvārds, amats) katrā no minētajiem laika periodiem ar minētajām automašīnām izraisījušas ceļu satiksmes negadījumus? Kas apmaksājis katras cietušās automašīnas remonta izdevumus?
3) cik izmaksājušas KASKO polises katrai no minētajām automašīnām katrā no minētajiem laika periodiem? Kas un no kādiem līdzekļiem tās apmaksājis?
4) cik izmaksājušas OCTA polises katrai no minētajām automašīnām katrā no minētajiem laika periodiem? Kas un no kādiem līdzekļiem tās apmaksājis?
5) kāds ir nobraukums kilometros katrai no minētajām automašīnām katrā no minētajiem laika periodiem?
6) vai brīvostas pārvaldes darbiniece Anita Leiškalne ir saņēmusi kādu rājienu vai cita veida disciplinārsodu no brīvostas pārvaldnieka par savu rīcību, 2011. gada 1. septembrī izraisot satiksmes negadījumu un no notikuma vietas aizbēgot? Ja jā, tad kādu? Ja nē, vai šāda darbinieku rīcība Rīgas brīvostas pārvaldē tiek uzskatīta par pieņemamu un tiek atbalstīta?
Tāpat Loginovam pieprasīts arī nodrošināt iespēju iepazīties ar viņa laika posmā no 2003. gada decembra līdz 2007. gadam ieskaitot izdotajiem rīkojumiem par prēmiju izmaksu no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem sev un saviem radiniekiem.
Par šiem pārējiem pieprasījumiem Loginovs vismaz pagaidām nav paziņojis, ka arī šo atbilžu sagatavošana prasīs darbietilpīgu informācijas radīšanu.
Kā jau ziņots, faktu uzskaitījumu par piemaksu un prēmiju piešķiršanu sev un saviem Rīgas brīvostas pārvaldē strādājošajiem ģimenes locekļiem, ko vairāku gadu garumā veicis Loginovs, KNAB beidz ar informāciju, ka kriminālprocess par šiem nodarījumiem birojā pirms diviem gadiem beigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
2009. gada 8. janvārī KNAB pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu par biroja pārbaudē iepriekš konstatētiem faktiem, ka Loginovs atradies interešu konfliktā, jo laikā no 2002. līdz 2009. gadam ieskaitot pieņēmis lēmumus, kuros pats un viņa ģimenes locekļi bijuši materiāli ieinteresēti. Šis fakts minēts KNAB sniegtajā aktuālajā informācijā par Loginova darbības izvērtējumu, kas jūnijā nosūtīts atbildīgajām amatpersonām, ieskaitot valdības vadītāju. Šis kriminālprocess KNAB uzsākts neilgi pirms tam, kad biroja priekšnieka amatā tika apstiprināts Normunds Vilnītis. Pēc nedaudz vairāk kā gada - 2010. gada 14. jūlijā, laikā, kad biroju vadīja Vilnītis, pieņemts lēmums kriminālprocesu izbeigt, jo "KNAB izmeklētājs konstatēja, ka Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieka L. Loginova darbībās nav saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāvs".
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
