Loginovs un brīvostas pārvalde pacentušies, lai pieteiktos tikai vajadzīgais velkoņu būvētājs
PIETIEK21.07.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apstiprinājusies kuģošanas nozares pārstāvju Pietiek sniegtā informācija par to, ka Rīgas brīvostas pārvaldes izsludinātajā konkursā par jauna vairākus miljonus vērta velkoņa iegādi uzvarētājs ir sarunāts un zināms iepriekš, bet velkonis jau faktiski uzbūvēts, - kā vienīgais pretendents konkursā pieteicies jau iepriekš nosauktais Krievijas kuģu būvētājs, bet Leonīda Loginova vadītā pārvalde, kā izrādās, ir pacentusies, lai iztiktu bez citiem konkursa dalībniekiem.
Oficiāli gan brīvostas pārvaldes pārstāve Anita Leiškalne apgalvo – pārvalde esot „cerējusi, savus piedāvājumus iesniegs vairāk pretendentu, jo interesi izrādīja Dānijas, Holandes, Polijas, Indijas, kā arī Ventspils kuģu būvētavas”.
Taču, kā izrādās, pārvalde izdarījusi iespējami maz, lai par iespēju piedāvāt jaunu velkoni uzzinātu plašāks pretendentu loks, tā ļaujot ietaupīt brīvostas līdzekļus, - publicitātes ziņā izdarīts absolūtais nepieciešamais minimums.
Līdz ar to Eiropas un pārējās pasaules kuģubūvētājiem – protams, izņemot tos, kurus jau laikus organizējusi pati brīvostas pārvalde - , lai uzzinātu par konkursu, būtu vajadzējis iedomāties aplūkot Latvijas Iepirkumu uzraudzības biroja vai pašas brīvostas pārvaldes mājas lapu. Vienīgais, kas izdarīts papildus, - ievietots paziņojums ES Oficiālā vēstneša pielikumā Tenders Electronic Daily.
Kā jau ziņots, konkursa piedāvājumu termiņš beidzās 19. jūlijā, un saskaņā ar tā nosacījumiem uzvarētājam jāspēj velkoni piedāvāt nieka četros mēnešos pēc līguma parakstīšanas, - kā norāda kuģubūves nomas pārstāvji, šādā termiņā uzbūvēt trīsdesmitmetrīgu kuģi „no nulles” faktiski nav iespējams, tam nepieciešams vismaz divreiz ilgāks termiņš.
Savukārt Rīgas brīvostas pārvalde pirmdien netieši, bet skaidri apstiprināja Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka vairākus miljonus vērtais velkonis, par kura iegādi pārvalde izsludinājusi oficiālu konkursu, faktiski jau ir uzbūvēts Ļeņingradas kuģubūves rūpnīcā Pella – Krievijas vadošajā velkoņu būvētājā. Tieši Pella tad arī ir vienīgais konkursa pretendents.
Brīvostas pārvalde apgalvo, ka iemesls, kāpēc velkonim noteiktas ļoti apjomīgas specifiskas prasības, esot – „lai nodrošinātu drošus navigācijas pakalpojumus ostā un pārvaldei ir pieredze velkoņu pakalpojumu sniegšanā, tāpēc ir noteiktas konkrētās prasības”.
Tiesa, saskaņā ar administratīvās rajona tiesas 21. jūnija lēmumu Brīvostas pārvaldei uzlikts par pienākumu noslēgt pagaidu līgumu par velkoņu pakalpojumu sniegšanu ar uzņēmumu PKL flote. Šādā situācijā vēl viena jauna vairākus miljonus izmaksājoša velkoņa iegāde rada papildu jautājumus.
Tomēr brīvostas pārvalde, kas kategoriski nevēlas slēgt nekādus līgumus ar PKL floti, apgalvo – tā nedrīkstot pieļaut situāciju, ka navigācijas drošības nodrošināšana ir atkarīga no viena pakalpojumu sniedzēja biznesa lēmumiem. Turklāt administratīvās rajona tiesas lēmums jau esot pārsūdzēts.
Rīgas brīvostas pārvaldes meitasfirmas īpašumā jau esošie divi velkoņi Santa un Stella, kas, kā ziņo Pietiek lasītāji, esot nosaukti brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova meitu vārdos, ir izmaksājuši aptuveni 12 miljonus eiro. Tiesa, kā rāda Loginova amatpersonas deklarācija, patiesībā vienu no viņa meitām tiešām sauc Santa, taču otra ir Sanita.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
