Loginovs un brīvostas pārvalde pacentušies, lai pieteiktos tikai vajadzīgais velkoņu būvētājs
PIETIEK21.07.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apstiprinājusies kuģošanas nozares pārstāvju Pietiek sniegtā informācija par to, ka Rīgas brīvostas pārvaldes izsludinātajā konkursā par jauna vairākus miljonus vērta velkoņa iegādi uzvarētājs ir sarunāts un zināms iepriekš, bet velkonis jau faktiski uzbūvēts, - kā vienīgais pretendents konkursā pieteicies jau iepriekš nosauktais Krievijas kuģu būvētājs, bet Leonīda Loginova vadītā pārvalde, kā izrādās, ir pacentusies, lai iztiktu bez citiem konkursa dalībniekiem.
Oficiāli gan brīvostas pārvaldes pārstāve Anita Leiškalne apgalvo – pārvalde esot „cerējusi, savus piedāvājumus iesniegs vairāk pretendentu, jo interesi izrādīja Dānijas, Holandes, Polijas, Indijas, kā arī Ventspils kuģu būvētavas”.
Taču, kā izrādās, pārvalde izdarījusi iespējami maz, lai par iespēju piedāvāt jaunu velkoni uzzinātu plašāks pretendentu loks, tā ļaujot ietaupīt brīvostas līdzekļus, - publicitātes ziņā izdarīts absolūtais nepieciešamais minimums.
Līdz ar to Eiropas un pārējās pasaules kuģubūvētājiem – protams, izņemot tos, kurus jau laikus organizējusi pati brīvostas pārvalde - , lai uzzinātu par konkursu, būtu vajadzējis iedomāties aplūkot Latvijas Iepirkumu uzraudzības biroja vai pašas brīvostas pārvaldes mājas lapu. Vienīgais, kas izdarīts papildus, - ievietots paziņojums ES Oficiālā vēstneša pielikumā Tenders Electronic Daily.
Kā jau ziņots, konkursa piedāvājumu termiņš beidzās 19. jūlijā, un saskaņā ar tā nosacījumiem uzvarētājam jāspēj velkoni piedāvāt nieka četros mēnešos pēc līguma parakstīšanas, - kā norāda kuģubūves nomas pārstāvji, šādā termiņā uzbūvēt trīsdesmitmetrīgu kuģi „no nulles” faktiski nav iespējams, tam nepieciešams vismaz divreiz ilgāks termiņš.
Savukārt Rīgas brīvostas pārvalde pirmdien netieši, bet skaidri apstiprināja Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka vairākus miljonus vērtais velkonis, par kura iegādi pārvalde izsludinājusi oficiālu konkursu, faktiski jau ir uzbūvēts Ļeņingradas kuģubūves rūpnīcā Pella – Krievijas vadošajā velkoņu būvētājā. Tieši Pella tad arī ir vienīgais konkursa pretendents.
Brīvostas pārvalde apgalvo, ka iemesls, kāpēc velkonim noteiktas ļoti apjomīgas specifiskas prasības, esot – „lai nodrošinātu drošus navigācijas pakalpojumus ostā un pārvaldei ir pieredze velkoņu pakalpojumu sniegšanā, tāpēc ir noteiktas konkrētās prasības”.
Tiesa, saskaņā ar administratīvās rajona tiesas 21. jūnija lēmumu Brīvostas pārvaldei uzlikts par pienākumu noslēgt pagaidu līgumu par velkoņu pakalpojumu sniegšanu ar uzņēmumu PKL flote. Šādā situācijā vēl viena jauna vairākus miljonus izmaksājoša velkoņa iegāde rada papildu jautājumus.
Tomēr brīvostas pārvalde, kas kategoriski nevēlas slēgt nekādus līgumus ar PKL floti, apgalvo – tā nedrīkstot pieļaut situāciju, ka navigācijas drošības nodrošināšana ir atkarīga no viena pakalpojumu sniedzēja biznesa lēmumiem. Turklāt administratīvās rajona tiesas lēmums jau esot pārsūdzēts.
Rīgas brīvostas pārvaldes meitasfirmas īpašumā jau esošie divi velkoņi Santa un Stella, kas, kā ziņo Pietiek lasītāji, esot nosaukti brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova meitu vārdos, ir izmaksājuši aptuveni 12 miljonus eiro. Tiesa, kā rāda Loginova amatpersonas deklarācija, patiesībā vienu no viņa meitām tiešām sauc Santa, taču otra ir Sanita.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
