Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad Andra Amerika vadītā Rīgas Brīvostas valde un Leonīda Loginova vadītā Brīvostas pārvalde faktiski izmeta no ostas velkoņu uzņēmumu PKL Flote, kas konkurēja ar pašas brīvostas īpašumā esošajiem velkoņiem, kompānijai izdevās strīdā par šiem lēmumiem uzvarēt administratīvajā tiesā. Taču nu Loginovs, kā Pietiek jau prognozēja, atradis veidu, kā attālināt līguma slēgšanu ar viņam un Amerikam nevēlamo uzņēmumu

AS PKL Flote velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā līdz pagājušā gada beigām sniedza saskaņā ar noslēgtu līgumu, kuru pagājušā gada novembrī Brīvostas valde nolēma nepagarināt, - tas faktiski nozīmēja, ka uzņēmumam tālāka darbība brīvostas teritorijā vairs nav atļauta. Šis Rīgas Brīvostas pārvaldes lēmums, kuram nebija minēts pat nekāds formāls pamatojums vai argumenti, bija īpašs ar to, ka jau iepriekš Konkurences padome ir atzinusi līdzīgu pārvaldes lēmumu par nelikumīgu un par to noteikusi pārvaldei iespaidīgus sodus.

Šie lēmumi Brīvostas pārvaldei nebija šķituši saistoši, un rezultātā saskaņā ar Brīvostas valdes lēmumu šogad tiesības sniegt velkoņu pakalpojumus brīvostā līdz šim bija tikai pašas pārvaldes meitasuzņēmumam Rīgas Brīvostas flote, kuras vienīgais valdes loceklis ir tas pats brīvostas pārvaldnieks Loginovs. Ar 21. jūnija Administratīvās rajona tiesas lēmumu PKL Flote atguva tiesības sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā: tiesa uzlika Brīvostas pārvaldei par pienākumu noslēgt pagaidu līgumu ar uzņēmumu par velkoņu pakalpojumu sniegšanu. Tomēr, kā Pietiek jau prognozēja, Loginovs atradis veidu, kā vismaz atlikt nevēlamā līguma slēgšanu ar viņam un Amerikam nevēlamo uzņēmumu.

Tā kā administratīvās rajona tiesas lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanu, PKL Flote bija vērsusies pie Rīgas brīvostas pārvaldes ar lūgumu tai bez kavēšanās pildīt tiesas lēmumu. Tuvākā Rīgas brīvostas valdes sēde pēc šī iesnieguma nodošanas bija paredzēta jau 30. jūnijā, un tātad līdz šim laikam Loginovam bija jāizlemj – pildīt tiesas lēmumu vai atrast jaunus argumentus velkoņu uzņēmuma neielaišanai ostā.

Kā rāda Pietiek rīcībā esoša Loginova vēstule, ko viņš PKL Flotei paspējis nosūtīt dienu pirms brīvostas valdes sēdes, ir atrasts veids, kā līguma slēgšanu ar uzņēmumu atlikt vēl vismaz līdz septembra beigām. Ostas pārvaldnieks norāda, ka tiesas lēmumā taču teikts – pagaidu līgums ar PKL Floti „par licencētas komercdarbības veikšanu (velkoņu pakalpojumu sniegšanu) Rīgas brīvostas teritorijā, nepiemērojot brīvās zonas režīmu”, taču jānoslēdz triju mēnešu laikā – un brīvostas valde arī nesteigšoties.

„Ņemot vērā to, ka ar Administratīvās rajona tiesas 21.06.2011. lēmumu lietā Nr.A420414011 RBP uzliktais pienākums - noslēgt ar AS PKL Flote pagaidu līgumu par licencētas komercdarbības veikšanu (velkoņu pakalpojumu sniegšanu) Rīgas brīvostas teritorijā, nepiemērojot brīvās zonas režīmu, ir izpildāms triju mēnešu laikā, t.i. līdz 21.09.2011. RBP tiesas noteiktajā termiņā veiks attiecīgas darbības tiesas nolēmuma izpildei, par ko Jūs tiksiet informēti,” uzņēmumam paziņojis Loginovs.

Ostas pārvaldnieku nav uztraucis administratīvās tiesas atzinums, ka vienīgais redzamais iemesls, kādēļ Rīgas brīvosta ir liegusi PKL Flotei turpināt sniegt velkoņu pakalpojumus, ir brīvostas vēlme darboties bez konkurentiem, lai nodrošinātu sev 100% tirgus daļu, taču šādu nolūku likums neaizsargā. Loginovs vienīgi norādījis, ka brīvostas pārvalde uzskata administratīvās rajona tiesas lēmumu par nepareizu un nepamatotu, līdz ar ko tas arī pārsūdzēts.

PKL Flote savukārt, uzzinājusi par Loginova lēmumu, norāda – šī vilkšana tikai palielina uzņēmuma zaudējumu apjomu, kuri, protams, tikšot piedzīti no brīvostas. Uzņēmums norāda arī uz Konkurences padomes uzliktajiem sodiem Brīvostas pārvaldei: „Interesanti, kura no ostas amatpersonām uzņemsies atbildību par to?”

Iepriekš PKL Flotes direktors Valērijs Ignatovs konflikta cēloņus Pietiek skaidroja šādi: „Mūs nemīl Loginovs, jo mēs apstrīdam savas tiesības uz biznesu, jo mēs tiesājamies. Un, cik mums ar ostu ir ierosinātas prāvas, tās diezgan veiksmīgi virzās. Mēs vairākas lietas esam uzvarējuši. Kad mēs masu informācijas līdzekļiem, mūsu aģentiem, mūsu klientiem sakām, ka esam uzvarējuši kārtējo lietu, mums saka, ka mums to nepiedos, mūs beigās iznīcinās. Pirmais mēģinājums bija pirms pusgada, kad osta atsūtīja vēstuli, ka mūsu līgums tiek pārtraukts ar 1.jūniju. Tad juristi viņiem bija apskaidrojuši, ka Konkurences padome to neatbalstīs, labāk lai pagaida pusgadu, tad licence beigsies, bet līgumu pagarināt piespiest neviens nevar. Pēc tam atsūtīja vēl vienu vēstuli, kurā minēts, ka tā vēstule, kurā minēts, ka licence tiek atsaukta, tiek atcelta. Un mēs pirms pusgada pieņēmām, ka šāda situācija varētu rasties, ka licenci nepagarinās...”

Saskaņā ar firmas.lv datiem a/s PKL Flote līdzīgās daļās pieder SIA PKL Holding un SIA Ostas flote (kaut precīzs akcionāru saraksts Uzņēmumu reģistrā nav noskaidrojams). Pirmajā no šiem uzņēmumiem 71,5% pieder Igaunijas a/s PKL, bet 28,5% - SIA SM Group, kuras īpašnieki ir četras mazpazīstamas fiziskās personas no Latvijas un tā pati igauņu a/s PKL. Savukārt Ostas flotē divi lielākie īpašnieki ar kopumā 97% kapitāldaļu ir Ventspils tranzītkaros iesaistītās ārzonas kompānijas Beleggingsmaatschappij Geit B.V. un Beleggingsmaatschappij Geit II B.V.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...