Iesaki rakstu: 
Leonīda Loginova vadītā Rīgas brīvostas pārvalde cietusi sāpīgu zaudējumu administratīvajā tiesā, - kaut arī tā līdz šim izdarījusi visu iespējamo, lai no brīvostas izspiestu igauņu PKL Flotes velkoņus, tiesa uzdevusi pārvaldei mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas nodrošināt, ka ar AS PKL Flote ir noslēgts līgums ar termiņu uz pieciem gadiem par atļauju uzņēmumam veikt velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā, nepiemērojot brīvās zonas režīmu.
Kā jau ziņots, pēc tam, kad Andra Amerika vadītā Rīgas Brīvostas valde un Loginova vadītā Brīvostas pārvalde pērn faktiski izmeta no ostas velkoņu uzņēmumu PKL Flote, kas konkurēja ar pašas brīvostas īpašumā esošajiem velkoņiem, sākās ilgstošs strīds.
PKL Flote velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā līdz 2010. gada beigām sniedza saskaņā ar noslēgtu līgumu, kuru 2010. gada novembrī Brīvostas valde nolēma nepagarināt. Šis Rīgas Brīvostas pārvaldes lēmums, kuram nebija minēts pat nekāds formāls pamatojums vai argumenti, bija īpašs ar to, ka jau iepriekš Konkurences padome bija atzinusi līdzīgu pārvaldes lēmumu par nelikumīgu un par to noteikusi pārvaldei iespaidīgus sodus.
Kad ar pagājušā gada 21. jūnija Administratīvās rajona tiesas lēmumu PKL Flote atguva tiesības sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā, jo tiesa uzlika Brīvostas pārvaldei par pienākumu noslēgt pagaidu līgumu ar uzņēmumu par velkoņu pakalpojumu sniegšanu, kamēr lieta tiek izskatīta pēc būtības, Loginovs atrada veidu, kā vismaz atlikt nevēlamā līguma slēgšanu ar viņam un Amerikam nevēlamo uzņēmumu.
Šajā laikā Brīvostas pārvalde izmēģināja vēl vienu veidu, kā izvairīties no nepieciešamības atkal ielaist ostā velkoņu uzņēmumu, - tā par Administratīvās rajona tiesas lēmumu vērsās ar blakussūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Loginova vadītā iestāde mēģināja tiesai pierādīt, ka pirmās instances tiesa nepareizi traktējusi Rīgas brīvostas likumu, jo patiesībā tiesa vispār nevarot uzlikt par pienākumu Loginovam slēgt publisko tiesību līgumu, - līdz ar to tiesas lēmums par pagaidu noregulējumu, ar kuru Brīvostas pārvaldei vismaz uz laiku jāatļauj PKL Flotei darbība Rīgas ostā, esot nepareizs.
Tāpat Loginova vadītā iestāde norādījusi – tā, „izmetot” PKL Floti no ostas, neesot pieļāvusi „acīmredzamu vienlīdzības principa (diskriminācijas aizlieguma principa) pārkāpumu, jo šādi līgumi netiek slēgti arī ar citām privātām komercsabiedrībām, jo minēto pakalpojumu nodrošina pati Rīgas brīvostas pārvalde”.
Tomēr arī šis mēģinājums neizdevās – Administratīvā apgabaltiesa kā nepamatotus noraidīja visus Rīgas Brīvostas pārvaldes argumentus un tās blakussūdzību pilnībā noraidījusi.
Iepriekš PKL Flotes direktors Valērijs Ignatovs konflikta cēloņus Pietiek skaidroja šādi: „Mūs nemīl Loginovs, jo mēs apstrīdam savas tiesības uz biznesu, jo mēs tiesājamies. Un, cik mums ar ostu ir ierosinātas prāvas, tās diezgan veiksmīgi virzās. Mēs vairākas lietas esam uzvarējuši. Kad mēs masu informācijas līdzekļiem, mūsu aģentiem, mūsu klientiem sakām, ka esam uzvarējuši kārtējo lietu, mums saka, ka mums to nepiedos, mūs beigās iznīcinās.
Pirmais mēģinājums bija pirms pusgada, kad osta atsūtīja vēstuli, ka mūsu līgums tiek pārtraukts ar 1. jūniju. Tad juristi viņiem bija apskaidrojuši, ka Konkurences padome to neatbalstīs, labāk lai pagaida pusgadu, tad licence beigsies, bet līgumu pagarināt piespiest neviens nevar. Pēc tam atsūtīja vēl vienu vēstuli, kurā minēts, ka tā vēstule, kurā minēts, ka licence tiek atsaukta, tiek atcelta. Un mēs pirms pusgada pieņēmām, ka šāda situācija varētu rasties, ka licenci nepagarinās...”
Saskaņā ar firmas.lv datiem a/s PKL Flote līdzīgās daļās pieder SIA PKL Holding un SIA Ostas flote (kaut precīzs akcionāru saraksts Uzņēmumu reģistrā nav noskaidrojams). Pirmajā no šiem uzņēmumiem 71,5% pieder Igaunijas a/s PKL, bet 28,5% - SIA SM Group, kuras īpašnieki ir četras mazpazīstamas fiziskās personas no Latvijas un tā pati igauņu a/s PKL. Savukārt Ostas flotē divi lielākie īpašnieki ar kopumā 97% kapitāldaļu ir Ventspils tranzītkaros iesaistītās ārzonas kompānijas Beleggingsmaatschappij Geit B.V. un Beleggingsmaatschappij Geit II B.V.
Pietiek šodien publisko pilnu jaunāko administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru Loginova vēlmes izspiest no ostas PKL Floti atzītas par prettiesiskām. Tiesa, gaidāms, ka arī ar to tiesāšanās vēl nebeigsies, - šo spriedumu Brīvostas pārvaldei vēl ir iespējams pārsūdzēt.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
