Loginovam un Amerikam jāizdomā jauni iemesli, kāpēc neielaist ostā nevēlamu uzņēmumu

Kā Pietiek jau informējis, AS PKL Flote velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā sniedza saskaņā ar līgumu, kas bija noslēgts uz laiku līdz pagājušā gada beigām. Taču pagājušā gada novembrī Brīvostas valde nolēma līguma termiņu ar PKL Floti nepagarināt, kas faktiski nozīmēja, ka uzņēmumam tālāka darbība brīvostas teritorijā vairs nav atļauta. Savukārt bez šāda līguma pastāvēšanas uzņēmums nav tiesīgs veikt jebkādu komercdarbību Rīgas brīvostā.

Šis Rīgas Brīvostas pārvaldes lēmums, kuram nebija minēts pat nekāds formāls pamatojums vai argumenti, bija īpašs ar to, ka jau iepriekš Konkurences padome ir atzinusi līdzīgu pārvaldes lēmumu par nelikumīgu un par to noteikusi pārvaldei iespaidīgus sodus. 2009. gada pavasarī Konkurences padome Brīvostas pārvaldes darbībā konstatēja gan velkoņu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju, gan nepamatotu priekšrocību sev kā velkoņu pakalpojumu tirgus dalībniekam radīšanu, gan nepamatotu prasību izvirzīšanu, nosakot velkoņu pakalpojumu sniegšanas kārtību, gan kavēšanos dot atļauju PKL Flotes velkoņiem uzsākt velkoņu pakalpojumu sniegšanu.

Līdz ar to Brīvostas pārvaldei tika uzdots nodot velkoņu pakalpojumu sniegšanu citai juridiskai personai, kā arī samaksāt 45 tūkstošu latu sodu. Savukārt, kad noskaidrojās, ka Loginova vadītā iestāde lēmumu nav pildījusi, tai tika uzlikts vēl 10 tūkstošu latu sods, savukārt Brīvostas pārvaldes sūdzību tiesa pagājušā gada novembrī noraidīja. Taču šie spriedumi Brīvostas pārvaldei nebija šķituši saistoši, un rezultātā saskaņā ar Brīvostas valdes lēmumu šogad tiesības sniegt velkoņu pakalpojumus brīvostā līdz šim bija tikai pašas pārvaldes meitasuzņēmumam Rīgas Brīvostas flote, kuras vienīgais valdes loceklis ir tas pats brīvostas pārvaldnieks Loginovs.

PKL Flotes sūdzēšanās premjeram Valdim Dombrovskim nekādus rezultātus tai nedeva, - Ministru prezidents četriem valdības locekļiem, kuru vadīto ministriju pārstāvji darbojas Rīgas Brīvostas valdē, vienīgi nosūtīja rezolūciju, lūdzot „sniegt atbildi AS PKL Flote vadībai atbilstoši kompetencei”. Taču, piemēram, Arta Kampara vadītā Ekonomikas ministrija uz tai adresēto PKL Flotes sūdzību vienkārši atrakstījās, norādot, ka „iestājas par godīgas un vienlīdzīgas konkurences principu ievērošanu uzņēmējdarbībā, tai skaitā godīgu un vienlīdzīgu nosacījumu nodrošināšanu visiem komersantiem, kas sniedz vai ir gatavi sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas Brīvostas teritorijā”.

Taču nu PKL Flote ar 21. jūnija Administratīvās rajona tiesas lēmumu ir atguvusi tiesības sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā: tiesa uzlikusi Brīvostas pārvaldei par pienākumu noslēgt pagaidu līgumu ar uzņēmumu par velkoņu pakalpojumu sniegšanu. Šāds līgums būs spēkā uz laiku, kamēr strīds starp pusēm administratīvajās tiesās netiks galīgi izšķirts pēc būtības.

Tiesa konstatējusi, ka Brīvostas valdes lēmuma rezultātā PKL Flotei dīkstāves dēļ Rīgas ostā 2011. gada piecos mēnešos jau ir radušies zaudējumi vairāk nekā 600 tūkstošu latu apmērā. Turklāt tiesa arī norādījusi, ka vienīgais redzamais iemesls, kādēļ Rīgas brīvosta ir liegusi PKL Flotei turpināt sniegt velkoņu pakalpojumus, ir brīvostas vēlme darboties bez konkurentiem, lai nodrošinātu sev 100% tirgus daļu, taču šādu nolūku likums neaizsargā.

Šis ir pirmais PKL Flotes nozīmīgais panākums tiesās: iepriekš gan administratīvā rajona tiesa, gan administratīvā apgabaltiesa atteicās ierosināt lietu pēc uzņēmuma pieteikuma, uzskatot, ka administratīvās tiesas nav tiesīgas pārskatīt Rīgas Brīvostas pārvaldes lēmumus. Tomēr Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šā gada maijā šos lēmumus atcēla.

„Šis Augstākās tiesas lēmums ir būtisks pagrieziens, jo būtībā atceļ līdz šim praktizēto kārtību, kad aiz slēgtām durvīm pieņemtos lēmumus par komercdarbības veikšanu brīvostās komersanti nevarēja apstrīdēt tiesās un tiem nebija nekāda pamatojuma. Tas radīja iespējas ostu pārvaldēm pieņemt arī nepamatotus lēmumus, jo to tiesiskumu nebija iespēju pārbaudīt un atlika vien samierināties, ka kādā ostas pakalpojumu nozarē izveidojas monopols, liedzot tirgū iekļūt konkurentiem ar ostas pārvaldes atrunu, ka „pakalpojums ostā jau tiek nodrošināts”,” šo lēmumu komentē pati PKL Flote.

Tā kā administratīvās rajona tiesas lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanu, PKL Flote jau ir vērsusies pie Rīgas brīvostas pārvaldes ar lūgumu tai bez kavēšanās pildīt tiesas lēmumu. Tuvākā Rīgas brīvostas valdes sēde paredzēta jau 30. jūnijā: tātad līdz šim laikam tai jāizlemj – pildīt tiesas lēmumu vai atrast jaunus argumentus velkoņu uzņēmuma neielaišanai ostā.

Novērtē šo rakstu: