Iesaki rakstu: 
Ja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, kura darbībā Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs (KNAB) atklājis interešu konflikta un valsts mantas izšķērdēšanas pazīmes, tiktu atbrīvots no ietekmīgā amata, viņam pienāktos atlaišanas pabalsts sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Spriežot pēc Loginova pērn brīvostā nopelnītā, šāds atlaišanas pabalsts varētu būt ap 60 000 latu liels. Šādu "zelta izpletni" Loginovam 2007. gadā sagatavojusi toreizējo varas partiju kontrolētā Rīgas brīvostas valde, kurā darbojās arī tās pašreizējais vadītājs Andris Ameriks.
Par šādu "zelta izpletni", lai mīkstinātu Loginova piezemēšanos gāšanas gadījumā, 2007. gada 13. novembrī, grozot pārvaldnieka darba līgumu, apstiprinājusi toreizējā Rīgas brīvostas valde, kas sastāvēja no toreizējo varas partiju - Tautas partijas, Latvijas Pirmās partijas, TB/LNNK, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvjiem. Tobrīd brīvostas valdē darbojās divi no pašreizējiem tās valdes locekļiem - tagadējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (tobrīd LPP) un tagadējais Rīgas domes deputāts no Saskaņas centra Mihails Kameņeckis (tobrīd Jaunais centrs).
Lai arī pašlaik izskatās kā dāsns žests Loginovam, šis brīvostas valdē darbojošos politiķu lēmums 2007. gada nogalē, Aigara Kalvīša valdības pēdējās nedēļās drīzāk samazināja brīvostas pārvaldnieka "zelta izpletni", jo līdz tam Loginova atlaišanas pabalsts bija vēl iespaidīgāks. Septiņus gadus iepriekš, 2000. gada 27. oktobrī Loginova darba līgumā iekļauts punkts par atlaišanas pabalstu 36 mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.
Vadoties pēc Loginova brīvostā saņemtās darba samaksas par 2007. gadu (vairāk nekā 131 000 latu), var lēst, ka tobrīd viņa atlaišanas pabalsts būtu sasniedzis 400 000 latu. Visticamāk 2007. gadā no valdības un galvaspilsētas pašvaldības deleģētiem politiķiem sastāvošā Rīgas brīvostas valde lēma par sešas reizes mazāka atlaišanas pabalsta noteikšanu Loginovam, lai to legalizētu vispār. Proti, 2000. gadā rekordlielais atlaišanas pabalsts Loginova darba līgumā bija iekļauts bez brīvostas valdes lēmuma. Kā 2000., tā 2007. gadā Rīgas brīvostas valdi vadīja Andris Ārgalis (TB/LNNK, vēlāk - TP).
Pietiek jau rakstīja, ka, pārkāpjot likumu par valsts un pašvaldības mantas izšķērdēšanas novēršanu, Rīgas brīvostas pārvalde ar 36 saviem darbiniekiem, tostarp pārvaldnieku Loginovu un viņa sievu Irinu Gorbatikovu, ir noslēgusi līgumus, ar kuriem par smieklīgi zemu cenu - 12 līdz 18 latiem mēnesī - izīrējusi tiem brīvostas automašīnas neierobežotai personiskai izmantošanai. Runa pārsvarā ir par jauniem un ļoti dārgiem auto - piemēram, Loginovs un viņa sieva vēl ziemā pārvietojās ar par brīvostas līdzekļiem iegādātiem BMW markas džipiem.
KNAB par brīvostā atklātajiem pārkāpumiem jau 6. jūnijā informējis premjeru, kā arī satiksmes, ekonomikas, finanšu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrus, kuru vadītās ministrijas saskaņā ar likumu deleģē valsts pārstāvjus darbam brīvostu valdēs.
Loginova vadītajā Rīgas brīvostas pārvaldē labi apmaksātu darbu atradusi ne tikai viņa sieva, bet arī meita, znots un māsasdēls. KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstītajā atzinumā, kas ir Pietiek rīcībā, minēts, ka Loginovs kā darba devējs 2000. gadā noslēdzis papildus vienošanos darba līgumos ar vairākām brīvostas amatpersonām, tostarp savu sievu Irinu Gorbatikovu, kura vada brīvostas Ārējo sakaru un administratīvo departamentu. Šīs papildu vienošanās paredz, ka minētajiem darbiniekiem katru gadu pēc brīvostas pārvaldes kārtējā gada pārskata apstiprināšanas tiek izmaksāta prēmija par darba rezultātiem 0,1% apmērā no faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem (neto apgrozījuma).
Tāpat konstatēts, ka visiem brīvostas darbiniekiem laikā no 2010. gada līdz šim brīdim katru mēnesi tiek izmaksātas ikmēneša piemaksas 50% apmērā no pamatalgas. Loginovs pilnvaras attiecībā uz jautājumu izlemšanu par viņa sievu un meitu [Sanitu Odiņecu, kura iepriekš strādājusi par galveno speciālisti Gorbatikovas vadītajā departamentā] deleģējis savam vietniekam, tādējādi, kā uzskata KNAB, "formāli novēršot interešu konfliktu L. Loginova darbībā".
Izvērtējot Loginova, viņa sievas Gorbatikovas un vairāku citu vadošu brīvostas amatpersonu faktiski saņemto atalgojumu, KNAB konstatējis, ka "minētajām amatpersonām dažādās piemaksās kopējie ieņēmumi ir lielāki par darba līgumā noteikto amatalgu". Piemēram, pašam Loginovam 2011. gadā izmaksāta amatalga 37 686,50 lati, bet piemaksās - vēl 18 846,27 lati un prēmijā, kas ir 0,15% no brīvostas faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem, - vēl 43 519,88 lati.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
