Iesaki rakstu: 
Ja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, kura darbībā Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs (KNAB) atklājis interešu konflikta un valsts mantas izšķērdēšanas pazīmes, tiktu atbrīvots no ietekmīgā amata, viņam pienāktos atlaišanas pabalsts sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Spriežot pēc Loginova pērn brīvostā nopelnītā, šāds atlaišanas pabalsts varētu būt ap 60 000 latu liels. Šādu "zelta izpletni" Loginovam 2007. gadā sagatavojusi toreizējo varas partiju kontrolētā Rīgas brīvostas valde, kurā darbojās arī tās pašreizējais vadītājs Andris Ameriks.
Par šādu "zelta izpletni", lai mīkstinātu Loginova piezemēšanos gāšanas gadījumā, 2007. gada 13. novembrī, grozot pārvaldnieka darba līgumu, apstiprinājusi toreizējā Rīgas brīvostas valde, kas sastāvēja no toreizējo varas partiju - Tautas partijas, Latvijas Pirmās partijas, TB/LNNK, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvjiem. Tobrīd brīvostas valdē darbojās divi no pašreizējiem tās valdes locekļiem - tagadējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (tobrīd LPP) un tagadējais Rīgas domes deputāts no Saskaņas centra Mihails Kameņeckis (tobrīd Jaunais centrs).
Lai arī pašlaik izskatās kā dāsns žests Loginovam, šis brīvostas valdē darbojošos politiķu lēmums 2007. gada nogalē, Aigara Kalvīša valdības pēdējās nedēļās drīzāk samazināja brīvostas pārvaldnieka "zelta izpletni", jo līdz tam Loginova atlaišanas pabalsts bija vēl iespaidīgāks. Septiņus gadus iepriekš, 2000. gada 27. oktobrī Loginova darba līgumā iekļauts punkts par atlaišanas pabalstu 36 mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.
Vadoties pēc Loginova brīvostā saņemtās darba samaksas par 2007. gadu (vairāk nekā 131 000 latu), var lēst, ka tobrīd viņa atlaišanas pabalsts būtu sasniedzis 400 000 latu. Visticamāk 2007. gadā no valdības un galvaspilsētas pašvaldības deleģētiem politiķiem sastāvošā Rīgas brīvostas valde lēma par sešas reizes mazāka atlaišanas pabalsta noteikšanu Loginovam, lai to legalizētu vispār. Proti, 2000. gadā rekordlielais atlaišanas pabalsts Loginova darba līgumā bija iekļauts bez brīvostas valdes lēmuma. Kā 2000., tā 2007. gadā Rīgas brīvostas valdi vadīja Andris Ārgalis (TB/LNNK, vēlāk - TP).
Pietiek jau rakstīja, ka, pārkāpjot likumu par valsts un pašvaldības mantas izšķērdēšanas novēršanu, Rīgas brīvostas pārvalde ar 36 saviem darbiniekiem, tostarp pārvaldnieku Loginovu un viņa sievu Irinu Gorbatikovu, ir noslēgusi līgumus, ar kuriem par smieklīgi zemu cenu - 12 līdz 18 latiem mēnesī - izīrējusi tiem brīvostas automašīnas neierobežotai personiskai izmantošanai. Runa pārsvarā ir par jauniem un ļoti dārgiem auto - piemēram, Loginovs un viņa sieva vēl ziemā pārvietojās ar par brīvostas līdzekļiem iegādātiem BMW markas džipiem.
KNAB par brīvostā atklātajiem pārkāpumiem jau 6. jūnijā informējis premjeru, kā arī satiksmes, ekonomikas, finanšu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrus, kuru vadītās ministrijas saskaņā ar likumu deleģē valsts pārstāvjus darbam brīvostu valdēs.
Loginova vadītajā Rīgas brīvostas pārvaldē labi apmaksātu darbu atradusi ne tikai viņa sieva, bet arī meita, znots un māsasdēls. KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstītajā atzinumā, kas ir Pietiek rīcībā, minēts, ka Loginovs kā darba devējs 2000. gadā noslēdzis papildus vienošanos darba līgumos ar vairākām brīvostas amatpersonām, tostarp savu sievu Irinu Gorbatikovu, kura vada brīvostas Ārējo sakaru un administratīvo departamentu. Šīs papildu vienošanās paredz, ka minētajiem darbiniekiem katru gadu pēc brīvostas pārvaldes kārtējā gada pārskata apstiprināšanas tiek izmaksāta prēmija par darba rezultātiem 0,1% apmērā no faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem (neto apgrozījuma).
Tāpat konstatēts, ka visiem brīvostas darbiniekiem laikā no 2010. gada līdz šim brīdim katru mēnesi tiek izmaksātas ikmēneša piemaksas 50% apmērā no pamatalgas. Loginovs pilnvaras attiecībā uz jautājumu izlemšanu par viņa sievu un meitu [Sanitu Odiņecu, kura iepriekš strādājusi par galveno speciālisti Gorbatikovas vadītajā departamentā] deleģējis savam vietniekam, tādējādi, kā uzskata KNAB, "formāli novēršot interešu konfliktu L. Loginova darbībā".
Izvērtējot Loginova, viņa sievas Gorbatikovas un vairāku citu vadošu brīvostas amatpersonu faktiski saņemto atalgojumu, KNAB konstatējis, ka "minētajām amatpersonām dažādās piemaksās kopējie ieņēmumi ir lielāki par darba līgumā noteikto amatalgu". Piemēram, pašam Loginovam 2011. gadā izmaksāta amatalga 37 686,50 lati, bet piemaksās - vēl 18 846,27 lati un prēmijā, kas ir 0,15% no brīvostas faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem, - vēl 43 519,88 lati.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
