Loginas, Lāces un Co. imigrantu iepludināšanas plāns: uz šo mērgļu fona pat Kampars sāk izskatīties pēc viena lāga Skroderdienu varoņa
Pietiek lasītājs08.05.2024.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Nopirku "Iznireļus", gribēju sākt lasīt šos burvīgos apmelojumus, un te paši iznireļi šodien sagādāja tādu reklāmu grāmatai, ka maz neliekas. Vispār ļoti jancīgi - tikko Jums vai Indriķim Latvietim iznāk grāmatiņa, visi figuranti vai no ādas lien ārā, lai to maksimāli reklamētu. Bet pie lietas - runa ir par to, no kurienes radās tie migrantu 2,2% jeb 40 000 jaunu Muhameda pielūdzēju Latvijā gadā.
Te nu Vladimirs Iļjičs Šuvajevs ar šo savu ierakstu par „progresīvās” Agneses Loginas Kultūras ministrijas imigrantu iepludināšanas plānu un tajā minēto pastāvīgās uzturēšanās atļauju skaita dubultošanu apķēzījās līdz pat pašam Kremlim:
„Ļoti skumji, ka parlamentā ir partija, kas mērķtiecīgi maldina sabiedrību. Minētie mērķi attiecas uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju, ko var iegūt tikai, ja te dzīvots 5 gadus. Palielinājums būs tāpēc, ka 2027. gadā uz to varēs pieteikties šeit dzīvojošie Ukrainas iedzīvotāji.”
Patiesībā minēto skaitli – palielinājumu no 1,1 līdz 2,2 procentiem – bezsmadzeņu Kultūras ministrija kopē no 2020. gada pētījuma, kur šie cipari ir minēti 121. lapā. Nu, un tā divos saliedēšanas plānos tos cītīgi nokopējuši: https://www.km.gov.lv/lv/media/11877/download?attachment
Jā, bet KURŠ TIEŠI tur to fantastisko, latviešu tautai iznīcīgo ciparu ir ierakstījis? Un te ir pats smieklīgākais - to pašrocīgi izdarīja tagadējā Kultūras ministrijas parlamentārā sekretutka, migrantu kontradandiste Agnese Lāce (168. lpp).
Šī maita kopā ar citiem mērgļiem no Providus un Gribu palīdzēt bēgļiem aktīvi šo plānu arī ir komentējušas - no sērijas „pašas pūta, pašas dega”. Jo no plāna izriet tīrā haļava - gan Providus, gan Gribu palīdzēt bēgļiem paši tad pēcāk "konsultē, atbalsta, integrē" tos migrantus.
Tā rezultātā Agnese Lāce kā Gribu palīdzēt bēgļiem valdes locekle pamanījās pacelt kantora apgrozījumu no pārdesmit tūkstošiem līdz virs pusmiljonam gadā, kas lielā mērā tiek izpļeckāts treknās algās pašām pūtējām dedzējām...
Nu un ierēdņi zābaki neies tak lekties ar šīm "jaunās pasaules" cēlājām, labāk luncinās asti un samelos iepriekšējam ministram par plāna saturu. Konkrētā galvenā atbildīgā par šo – valsts sekretāra vietniece Zane Vāgnere un tad vēl divas kazas no Sabiedrības integrācijas departamenta.
Un visbeidzot - jauki vēl atzīmēt, ka Gribu palīdzēt bēgļiem un Providus tagad sēž viena otrai burtiski blakus - Alberta ielas 13 slavenajā sorosītu namā un tik kopā štuko, ko vēl varētu nosaukt no Pūces kundzes... Ar vārdu sakot, uz šo mērgļu fona pat Kampars sāk izskatīties pēc viena lāga Skroderdienu varoņa...
Ā, un aizmirsu piebilst, kāpēc Šuvajevs ir mudaks (viens no variantiem): Lāces pētījums ir ražots 2020. gadā, līdz ar to murgošana par ukraiņiem un pastāvīgās uzturēšanās atļaujām ir Ļeņina cienīgi sifilītiķa murgi...
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
