LNKC nevēlas sniegt paskaidrojumus par Dziesmu svētku "VIP viesiem", PIETIEK vēršas tiesā
PIETIEK10.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kura tieši amatpersona nosprieda, ka KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, jaunā valsts kontroliere Elita Kļaviņa, tiesībsargs Juris Jansons, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina u.c. ir pelnījuši bezmaksas ielūgumu uz Dziesmu svētkiem kā "Kultūras ministrijas sadarbības partneri" ar "īpašiem nopelniem kultūrā"? Tā kā Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde (attēlā) to nav vēlējusies vai spējusi paskaidrot, pat saņemot oficiālu informācijas pieprasījumu, Pietiek pārstāvim ir nācies vērsties ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Kā Pietiek jau informējis, Dziesmu un deju svētku padome ir oficiāli atbalstījusi to personu sarakstus, kam pienākas bezmaksas ielūgumi (katrs divām personām) uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem, savukārt Melbārdes vadītais Latvijas Nacionālais kultūras centrs šos sarakstus ir oficiāli apstiprinājis.
Šajos sarakstos ir ne tikai pašas Melbārdes un virknes padomes locekļu vārdi un uzvārdi, bet arī virkne citu augstu amatpersonu, tostarp KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, jaunā valsts kontroliere Elita Kļaviņa, tiesībsargs Juris Jansons, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina u.c.
Turklāt atšķirībā no citām amatpersonām (piemēram, esošā un bijušajiem valsts vadītājiem, ministriem, deputātiem utml.) šīs amatpersonas iekļautas oficiāli apstiprinātā saraksta sadaļā "Goda viesi (ieguldījums un īpaši nopelni kultūrā) un KM sadarbības partneri".
Jau aprīļa sākumā Pietiek pieprasīja Dziesmu svētku organizētājiem sniegt paskaidrojumus par šīm un vēl virkni amatpersonu, kurām bezmaksas ielūgumi pienākušies par "ieguldījumu un īpašiem nopelniem kultūrā" vai kā Kultūras ministrijas sadarbības partneriem - kāds tieši ir katras amatpersonas ieguldījums un nopelni kultūrā vai arī kādos sadarbības projektos ar Kultūras ministriju viņi devuši īpašu ieguldījumu.
Sākotnēji Dziesmu svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva teicās esam gatava atbildes par katru amatpersonu sniegt ātri un bez kavēšanās, taču tad izrādījās, ka neviens Dziesmu svētku padomes vai Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvis par šo tēmu vairs nevēlas izteikties. No jebkādiem komentāriem par šo tēmu atteicās arī Dziesmu un deju svētku padomes locekle, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Padomes atbalstītajā un kultūras centra apstiprinātajā sarakstā ir arī cita sadaļa - "Latvijas Nacionālā kultūras centra sadarbības partneri", kuriem tāpat saskaņā ar pieņemto lēmumu pienākas bezmaksas ielūgumi uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem.
Šo personu vidū ir tādas personas kā Pasažieru vilciena valdes loceklis Aigars Štokenbergs, bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Vienotības iepriekšējās vēlēšanu kampaņas vadītājs, kas sarakstā minēts kā "Ainārs Šipšķinskis", Drošības policija un tās priekšnieks Jānis Reiniks, pat bijusī tirdzniecības centra Sky&More mārketinga pārstāve, tagadējā Rimi darbiniece Karīna Jermušs.
Taču Latvijas Melbārde nevēlējās arī ne par vienu no šīm personām paskaidrot, kā tieši ir izpaudusies šīs personas sadarbība un partnerība ar centru pēdējo piecu gadu laikā.
Kā jau informēts, ielūdzamo sarakstu izveidoja Nacionālais kultūras centrs, ko vada Melbārde. Savukārt to apstiprināja Dziesmu un deju svētku padome - tās "vadošie" pārstāvji ir kultūras ministre Jaunzeme-Grende, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, finanšu ministrs Andris Vilks, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa.
Aprīļa sākumā Pietiek pārstāvis vērsās Nacionālajā kultūras centrā ar oficiālu iesniegumu, pieprasot par katru no sarakstā minētajām personām sniegt šādu informāciju: kāda konkrēta amatpersona vai cita persona iesniedza pieteikumu iekļaut konkrēto personu ielūdzamo personu sarakstā; kāds bija pamatojums konkrētās personas iekļaušanai šajā sarakstā; kādas amatpersonas pieņēma lēmumu atbalstīt konkrētās personas iekļaušanu šajā sarakstā un apstiprināt šo sarakstu, bet par katru no personām, kas minētas kā "sadarbības partneri".
Tāpat tika pieprasīts minēt arī katra konkrētā sadarbības projekta nosaukumu, finansiālo apmēru un konkrētās personas lomu un funkcijas šajā projektā.
Taču Melbārde ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildi likumā noteiktajā laikā tā arī nespēja vai nevēlējās sniegt, un nu Pietiek pārstāvis jau ir vērsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā, pieprasot centram sniegt pieprasīto informāciju un atvainoties par savu prettiesisko rīcību.
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
