Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kura tieši amatpersona nosprieda, ka KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, jaunā valsts kontroliere Elita Kļaviņa, tiesībsargs Juris Jansons, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina u.c. ir pelnījuši bezmaksas ielūgumu uz Dziesmu svētkiem kā "Kultūras ministrijas sadarbības partneri" ar "īpašiem nopelniem kultūrā"? Tā kā Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde (attēlā) to nav vēlējusies vai spējusi paskaidrot, pat saņemot oficiālu informācijas pieprasījumu, Pietiek pārstāvim ir nācies vērsties ar pieteikumu administratīvajā tiesā.

Pietiek jau informējis, Dziesmu un deju svētku padome ir oficiāli atbalstījusi to personu sarakstus, kam pienākas bezmaksas ielūgumi (katrs divām personām) uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem, savukārt Melbārdes vadītais Latvijas Nacionālais kultūras centrs šos sarakstus ir oficiāli apstiprinājis.

Šajos sarakstos ir ne tikai pašas Melbārdes un virknes padomes locekļu vārdi un uzvārdi, bet arī virkne citu augstu amatpersonu, tostarp KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, jaunā valsts kontroliere Elita Kļaviņa, tiesībsargs Juris Jansons, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina u.c.

Turklāt atšķirībā no citām amatpersonām (piemēram, esošā un bijušajiem valsts vadītājiem, ministriem, deputātiem utml.) šīs amatpersonas iekļautas oficiāli apstiprinātā saraksta sadaļā "Goda viesi (ieguldījums un īpaši nopelni kultūrā) un KM sadarbības partneri".

Jau aprīļa sākumā Pietiek pieprasīja Dziesmu svētku organizētājiem sniegt paskaidrojumus par šīm un vēl virkni amatpersonu, kurām bezmaksas ielūgumi pienākušies par "ieguldījumu un īpašiem nopelniem kultūrā" vai kā Kultūras ministrijas sadarbības partneriem - kāds tieši ir katras amatpersonas ieguldījums un nopelni kultūrā vai arī kādos sadarbības projektos ar Kultūras ministriju viņi devuši īpašu ieguldījumu.

Sākotnēji Dziesmu svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva teicās esam gatava atbildes par katru amatpersonu sniegt ātri un bez kavēšanās, taču tad izrādījās, ka neviens Dziesmu svētku padomes vai Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvis par šo tēmu vairs nevēlas izteikties. No jebkādiem komentāriem par šo tēmu atteicās arī Dziesmu un deju svētku padomes locekle, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

Padomes atbalstītajā un kultūras centra apstiprinātajā sarakstā ir arī cita sadaļa - "Latvijas Nacionālā kultūras centra sadarbības partneri", kuriem tāpat saskaņā ar pieņemto lēmumu pienākas bezmaksas ielūgumi uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem.

Šo personu vidū ir tādas personas kā Pasažieru vilciena valdes loceklis Aigars Štokenbergs, bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Vienotības iepriekšējās vēlēšanu kampaņas vadītājs, kas sarakstā minēts kā "Ainārs Šipšķinskis", Drošības policija un tās priekšnieks Jānis Reiniks, pat bijusī tirdzniecības centra Sky&More mārketinga pārstāve, tagadējā Rimi darbiniece Karīna Jermušs.

Taču Latvijas Melbārde nevēlējās arī ne par vienu no šīm personām paskaidrot, kā tieši ir izpaudusies šīs personas sadarbība un partnerība ar centru pēdējo piecu gadu laikā.

Kā jau informēts, ielūdzamo sarakstu izveidoja Nacionālais kultūras centrs, ko vada Melbārde. Savukārt to apstiprināja Dziesmu un deju svētku padome - tās "vadošie" pārstāvji ir kultūras ministre Jaunzeme-Grende, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, finanšu ministrs Andris Vilks, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa.

Aprīļa sākumā Pietiek pārstāvis vērsās Nacionālajā kultūras centrā ar oficiālu iesniegumu, pieprasot par katru no sarakstā minētajām personām sniegt šādu informāciju: kāda konkrēta amatpersona vai cita persona iesniedza pieteikumu iekļaut konkrēto personu ielūdzamo personu sarakstā; kāds bija pamatojums konkrētās personas iekļaušanai šajā sarakstā; kādas amatpersonas pieņēma lēmumu atbalstīt konkrētās personas iekļaušanu šajā sarakstā un apstiprināt šo sarakstu, bet par katru no personām, kas minētas kā "sadarbības partneri".

Tāpat tika pieprasīts minēt arī katra konkrētā sadarbības projekta nosaukumu, finansiālo apmēru un konkrētās personas lomu un funkcijas šajā projektā.

Taču Melbārde ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildi likumā noteiktajā laikā tā arī nespēja vai nevēlējās sniegt, un nu Pietiek pārstāvis jau ir vērsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā, pieprasot centram sniegt pieprasīto informāciju un atvainoties par savu prettiesisko rīcību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi