Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un "Telia Company", ir apsprieduši jautājumus par "Tet" un LMT nākotnes perspektīvām. Pirmā reakcija uz šo ziņu bija: "Atkal!"

Diskusijas par to, vai, ko un kā darīt ar vieniem no valstij vērtīgākajiem un vienlaikus sarežģītākajiem aktīviem, nerimst jau gadus padsmit. Bet es vēlos uz šo tēmu paskatīties no mazliet cita aspekta – kontekstā ar tikpat intensīvi publiskajā telpā uzturētu tēmu kā "sabiedriskie mediji".

LMT un "Tet" sen jau vairs nav telekomunikāciju uzņēmumi. To biznesa būtiska daļa ir mediju satura ražošana un izplatīšana. Mana prognoze ir – šī biznesa virziena īpatsvars abiem tikai pieaugs.

Atgādināšu: gan LMT, gan "Tet" ir kapitālsabiedrības ar būtisku valsts kapitāla daļu, un, kas ir īpaši svarīgi, Latvijas puses pārsvaru abu uzņēmumu padomēs un valdēs. Tātad – abi šie telekomunikāciju, piedodiet, mediju uzņēmumi ir vai vismaz var tikt salīdzināti ar VSIA "Latvijas Televīzija" un Latvijas Radio.

Būtiska nianse: LMT un "Tet" gan paši ražo, gan izplata saturu atšķirībā no Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kanāliem, kuru gatavoto saturu izplata tas pats "Tet" vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).

Tātad īsais kopsavilkums: Latvijas valsts dažādos veidos ir dalībniece vismaz 4–5 mediju satura ražošanas un izplatīšanas uzņēmumos. Dīvainā kārtā neviens līdz šim pat nav domājis plašāk un skatījies, kā labāk pārvaldīt Latvijas valsts īpašumā vai kontrolē esošos plašsaziņas līdzekļus, un spējis piedāvāt savu redzējumu, kā šos aktīvus labāk strukturēt un vadīt. Mūsdienīgi runājot, iziet ārā no saviem stereotipiem, šaurās domāšanas (domāt tikai par NEPLP vai LTV, vai LR) jeb domāt "out of the box". Ārpus ierastajiem rāmjiem, tā teikt.

Vai tiešam vienīgais, uz ko ir spējīgi "valstsvīri", ir vienkārši pārdot valstij piederošus aktīvus ar pavisam vienkāršu vai ļoti komplicētu shēmu palīdzību (kā, piemēram, tas notika ar "Citadeli", "Liepājas Metalurgu" u. c.). Jo nav pat tik būtiski, kā ir paslēpta privatizācija: vai tā būtu daļēja akciju kotēšana biržā vai citi risinājumi kapitāldaļu atsavināšanai.

Respektīvi, jautājums ir par Latvijas valsti dažādās personās ne tikai kā krietnu un rūpīgu saimnieku, bet tieši kā krietnu un rūpīgu akcionāru.

Vēl viens paradokss ir apstāklī, ka valdošā koalīcija (vienalga, kura) faktiski nav pieņēmusi vai apzināti nav spējusi pieņemt nevienu lēmumu, kas būtu patiešām mainījis sabiedrisko vai valsts kontrolē esošo plašsaziņas līdzekļu stāvokli. Lēmumu, kas būtu palielinājis šo mediju auditoriju, autoritāti un darbības rādītājus. Es uzdrošinos apgalvot, ka tieši runāšana ir aizstājusi reālu darīšanu.

Rezultātā Latvijas mediji ir tādi, kādi ir, un tādā stāvoklī, kādā ir. Un nav brīnums, ka tieši tāpēc arī daļa Latvijas auditorijas izvēlas ārvalstu (lasi: Krievijas) medijus. Jo tur ir saturs, ir kvalitāte, un ir efektīvi šī satura pārdošanas, tas ir izplatīšanas, kanāli. Mums tie var patikt, nepatikt, mēs tos varam saukt par draudiem valsts drošībai utt. Bet es iesaku paskatīties uz šo lietu citādi: kā citas valsts vara, lai arī kāda tā būtu, aizstāv savas un valsts intereses. Ja pat tas nav labs piemērs, tomēr to ir vērts ņemt vērā.

Savukārt citi daļēji valsts īpašumā esošie plašsaziņas līdzekļi ("Tet" un LMT) nepretendē uz sabiedrisko pasūtījumu un neveido ziņu raidījumus, bet piedāvā pārsvarā izklaides saturu. Iespējams, tieši tāpēc tie nav valdošās koalīcijas redzeslokā.

Pirms skatīties vai lasīt to vai citu kanālu vai vietni, auditoriju neinteresē, vai tur ir vai nav viltus ziņas. Tieši tāpat kā viltus ziņas var prasmīgi iztulkot kā radošu spēli ar puspatiesībām, meliem un īstenību, ar ko apzināti vai neapzināti ir saskārušies teju visi plašsaziņas līdzekļi.

Kāpēc lai "Tet" ("Lattelecom") neiekļautu Krievijas kanālus, ja auditorija tos pieprasa? Arī Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētāja Jāņa Bordāna paziņojumu es drīzāk redzu kā netiešu mēģinājumu izdarīt spiedienu uz "Tet" vadību.

Visas līdz šim izskanējušās diskusijas par spēcīgu Latvijas sabiedrisko mediju ir bezjēdzīgas, jo diskusijas dalībnieki pamatā runā tikai un vienīgi par LTV un LR auditorijas un ietekmes palielināšanu uz sabiedriski politiskajiem procesiem.

Taču tas, par ko Latvijas valstij tiešām būtu vērts domāt, ir valsts īpašumā esošo aktīvu konsolidēšana, lai izveidotu jaudīgu sabiedrisko mediju. Par Latvijas Televīziju un Latvijas Radio vispirms ir jārunā kā par valsts kapitālsabiedrībām, nevis kā par televīziju un radio. Tikai šāda pieeja var rezultēties saprātīgā risinājumā, lai atrisinātu vairākus gadu desmitus ilgstošās problēmas ap sabiedriskajiem medijiem. Tāpat kā par "Tet" ir jārunā kā par faktiski lielāko plašsaziņas satura izplatītāju un arī satura ražotāju.

Tieši tāpat valsts kā akcionāre nav radoši pievērsusies LTV un LR aktuālo problēmu risināšanai. Iespējams, kļūda ir tā, ka uz LTV un LR nevajag raudzīties kā uz plašsaziņas līdzekļiem, jo ikviens šāds mēģinājums tiek uztverts kā centieni ietekmēt žurnālistu (plašsaziņas līdzekļu) neatkarību, kas attiecīgi izraisa aizsardzības reakciju, bieži vien asa uzbrukuma formā.

Atkārtošu vēlreiz: pret LTV un LR tāpat kā pret "Tet" nav jāizturas kā pret medijiem ar sabiedriski politisku ietekmi, bet jāizturas kā akcionāram pret kapitālsabiedrībām, lai audzētu savu aktīvu vērtību un uzlabotu uzņēmumu darbības rādītājus.

Minēšu tikai dažus piemērus šajā kontekstā. Jau sen ir zināms, ka VSIA "Latvijas Televīzija" būtiskas izmaksas rada ēka, kurā tā atrodas. Bet! LTV ēka vispār nav problēma, ar kuru LTV būtu jānodarbojas. No tās ir jāatbrīvojas, atdodot tiem, kam tas pienākas, kuriem tas ir pamata bizness. Vai nu pārdodot privātajam sektoram izsolē, vai valstij – proti, valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi". Tai savukārt ir gan līdzekļi, gan kompetence padarīt LTV ēku pievilcīgu tirgum.

Tas pats attiecas uz Latvijas Radio ēku. Jā, piekrītu, vēsturiskā pieredze, kas saistīta ar šo ēku, uzliek noteiktus pienākumus gan sabiedrības, gan valsts interešu vārdā. Bet vietā ir jautājums – ja ēkai būtu cits īpašnieks, vai tas to arī nevarētu darīt? Neredzu nevienu iemeslu, lai tā nebūtu. Ko tas dotu? Abām organizācijām noteikti būtu lētāk nomāt atbilstošu daudzumu telpu, samazinot būtisku izdevumu daļu. Savukārt ieekonomētos līdzekļus varētu novirzīt satura veidošanai un izplatīšanas kanālu stiprināšanai.

Pat savulaik apspriestā ideja par LR un LTV apvienošanu rezultējās tikai jauna un, manuprāt, sekmīga satura izplatīšanas kanāla izveidē – portālā "lsm.lv". Bet tālāk arī netika, jo ir nošķirtas "saimniecības", precīzāk sadalītas ietekmes sfēras (kam radio, kam televīzija), ko ļoti sekmīgi uztur abu kapitālsabiedrību darbinieki. Viņu nostāja ir saprotama: tās ir bailes zaudēt dzīves jēgu (skan patētiski) jeb, piezemētāk runājot, risks zaudēt darbavietu pirmspensijas vecumā, sava sociālā statusa zudums, bailes par to, vai būšu kādam vajadzīgs. Lai gan šādu un saistītu problēmu risināšana ir abu kapitālsabiedrību valdes, personālvadības un, kā tagad ir mūsdienīgi pieņemts, pārmaiņu vadības komandas uzdevums.

Jēdzīgs būtu scenārijs arī nodalīt "Tet" mediju satura ražošanu un izplatīšanu, atpērkot kapitāldaļas no otra akcionāra, un konsolidēt LTV, LR un "Tet" mediju biznesu atsevišķā jaudīgā valsts īpašumā esošā mediju kompānijā, kas būtu reāls konkurents faktiski lielākajam tirgus dalībniekam – MTG grupai. Otrs risinājums, kas no valsts un sabiedrības interešu viedokļa ir pretrunīgāks, būtu uz "Tet" bāzes veidot jaudīgu sabiedrisko mediju, kas veiktu gan satura ražošanu (vismaz daļēji pildot valsts pasūtījumu), gan izplatīšanu pa saviem kanāliem, pievienojot daļu no LTV un LR.

Ko valsts no tā iegūtu? Aktuālāku un sabiedrības acīs jaudīgāku mediju uzņēmumu ar daudz augstvērtīgāku un pievilcīgāku saturu. Labāku pārvaldību, labāku pārdošanu, izmaksu optimizāciju u. c. Faktiski valsts konsolidētu savus mediju biznesa aktīvus un gūtu pārliecinošu sinerģiju. Starp citu, šī ideja ir reāla. Atgādināšu, ka vienīgais "Tet" (tolaik vēl nebija SIA "Lattelecom") meitasuzņēmums, kuru izdevās atdalīt vadības izpirkuma rezultātā (management buyout), bija tā transporta daļa. Rezultātā izveidojās SIA "Transporent" – uzņēmums, kura pirmais klients bija pats "Lattelekom", bet kurš normāli darbojas brīvās konkurences apstākļos.

Taču domāju, ka šis plāns nav īstenojams, jo pašlaik valdošajā koalīcijā ir cīņa tikai par un ap NEPLP, kas faktiski ir cīņa par mēģinājumu pastarpināti ietekmēt LR un LTV ziņu dienesta saturu un pakratīt ar pirkstu citiem medijiem. Diemžēl tā pati NEPLP un citi aizmirst, ka arvien pieaugoša auditorija un lielāka jauda ir interneta medijiem un dažādiem starptautiskiem kanāliem.

Valdošā koalīcija nav pat domājusi par tādas struktūras izveidi, kas atbilstu mūsdienu mediju satura ražošanas un izplatīšanas struktūrai. Vēl ļaunāk – nav domājusi kā kārtīgs un gādīgs akcionārs, lai vairotu savu mediju aktīvu vērtību. Faktiski šī pieeja ir vecas lampu televizora kastes līmenī. No kuras sen bija laiks atteikties.

Novērtē šo rakstu:

24
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

FotoZinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz uzrakstu savu nostāju. Tātad, uzskatu, ka mediķi ir malači, ka izgāja ielās. Sen jau vajadzēja un vajag vēl. Ne tikai viņiem, arī skolotājiem, policistiem, visiem, kam solīts gadiem. Mēs paši Re:Baltica esam neskaitāmi daudz rakstījuši par mazām algām, katastrofālo medmāsu trūkumu, budžeta ačgārnībām. Radot spiedienu, ir iespējams radīt arī pārmaiņas.
Lasīt visu...

21

Atlajst sajmu?

FotoEs ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas, kurš apzinās, ko dara, un ir informēts par visiem notikuma aspektiem, nevis ļaujas histērijai. Es zinu, ka ir forši spēlēties priekšniekos, bet te būs pāris fakti domas rosināšanai:
Lasīt visu...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...