Iesaki rakstu: 
Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir atkāpusies no septembra sākumā paustā nodoma prasīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (Reformu partija) demisiju saistībā ar tā saukto atkritumu apsaimniekošanas reformu. Tiesa, ministra iecerētos atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, kas daļēji ieviestu konkurenci šajā jomā, LLPA aizvien esot gatava nepieļaut, savu mērķu sasniegšanai izmantojot citu taktiku.
Neoficiāla informācija, kas ir Pietiek rīcībā, liecina - LLPA esot sapratusi, ka ar ministra demisijas pieprasīšanu ir nokavējusi, tādēļ tagad tikšot meklēti „jauni” ceļi, kā nepieļaut izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā. Ziņu, ka Sprūdža demisija vairs nav LLPA dienaskārtībā, atbildot uz nosūtītajiem jautājumiem, Pietiek apstiprināja arī LLPA izpilddirektora vietnieks, eksdeputāts Māris Kučinskis.
Atbildot uz Pietiek jautājumu, vai tiesa, ka LLPA ir atkāpusies no medijos septembra sākumā izsludinātā nodoma prasīt Sprūdža demisiju, Kučinskis atzina, ka LLPA nemaz neesot bijis nodoma prasīt ministra Sprūdža atkāpšanos. „LLPA vērsa valsts galveno amatpersonu uzmanību uz atšķirīgām prioritātēm pašvaldību un ministra risināmo jautājumu dienaskārtībā, uzsverot, ka tālāka nesaprašanās var novest pie situācijas, kad demisija var tikt prasīta,” norādīja Kučinskis.
Pietiek jau rakstīja, ka jauno atkritumu apsaimniekošanas noteikumu „Par kritērijiem sadzīves atkritumu radītājam, kurš atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas un kuram ir tiesības slēgt līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersantu, kuru tas ir pats izvēlējies” virzību valdībā solījis atbalstīt premjers Valdis Dombrovskis. LLPA iebildumus izraisījušos noteikumus bija paredzēts iekļaut šīs nedēļas valdības darba kārtībā, tomēr tas netika izdarīts, jo VARAM vēl nebija sagatavojusi pietiekami izsvērtus argumentus.
LLPA, kas nostājusies opozīcijā jaunajiem noteikumiem, līdz šim izdevies pārliecināt Valsts prezidentu Andri Bērziņu, ka reformas atkritumu apsaimniekošanā nav nepieciešamas. Intervijā Latvijas Radio prezidents pat paziņoja par gatavību iejaukties, lai aizstāvētu lielo pilsētu intereses.
LLPA savu nostāju pamato ar topošā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna iestrādi, kuru VARAM prezentējusi pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem īpašā seminārā Liepājā. „Šajās sarunās gan ar asociāciju, gan ar pašvaldībām VARAM aicināja pašvaldības uz sadarbību šī plāna izstrādē. Minētā plāna izstrāde, kura noteiktu tālāko atkritumu apsaimniekošanas konceptu Latvijā, vienlaikus nosakot valsts, pašvaldību un privātkapitāla iesaisti, ir tuvāko mēnešu prioritāte, tāpēc LLPA ir sapratusi, ka pirms tā apstiprināšanas MK labojumi "vecajā sistēmā" netiks izdarīti,” Pietiek norādīja Kučinskis.
Tāpat LLPA savu pretestību VARAM izstrādātajiem atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem pamatojusi ar iespējamu tarifu pieaugumu iedzīvotājiem. Taču Pietiek pētītais liecinājis, ka tieši lielajās pilsētās, kur izveidojušies atkritumu apsaimniekošanas monopoli un līgumi par apsaimniekošanu noslēgti uz desmit un vairāk gadiem (pat 17), atkritumu savākšanas tarifi iedzīvotājiem ir augstāki nekā citviet, kur regulāri tiek rīkoti konkursi par tiesībām apsaimniekot atkritumus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
