„Ļimončiks” Dūklavs ar 40 gadus senu inženiera mežkopja izglītību paklusām kļuvis par goda doktoru
PIETIEK29.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministra Jāņa Dūklava vienīgā izglītība ir 1976. gadā iegūtais inženiera mežkopja grāds, taču, neraugoties uz to, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis, pēc „Rīdzenes sarunu” publiskošanas palamu „Ļimončiks” ieguvušais ministrs šajās dienās paklusām ir ticis pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes goda doktora grādu.
Kā skaidro Lauksaimniecības universitāte (LLU), Dūklava sadarbība ar to esot izpaudusies vairākos virzienos. Meža augstākajai izglītībai un zinātnei svarīgākais esot Dūklava kā zemkopības ministra un viņa vadītās ministrijas atbalsts nozares politikas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē, no kuriem nozīmīgākās esot „Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015. – 2020. gadam”.
Turklāt ar Dūklava atbalstu esot „aktualizēta nepieciešamība Latvijā izstrādāt Bioekonomikas stratēģiju, kuras izveidē LLU ir partneris mērķu noteikšanā un iesaistīto pušu koordinēšanā un kas ietvers plašāku skatījumu uz mežsaimniecības un kokapstrādes, kā arī citu nozaru pievienoto vērtību tautsaimniecībai”.
Jaunais goda doktors esot veicinājis vēl veselas virknes nozaru un pat Jelgavas pils attīstību. „Dūklava kā ministra darbība ir veicinājusi lauksaimniecības, meža, pārtikas un veterinārmedicīnas zinātnes sekmīgu attīstību, turpinot jau iepriekš sākto ministrijas atbalstu LLU zinātniskās infrastruktūras pilnveidošanai. Viņš arī sniedzis atbalstu Jelgavas pils kā izglītības centra nepārtrauktā attīstībā, piedaloties sarunās gan par telpu efektīvāku izmantošanu, gan nepieciešamajiem remontdarbiem,” uzskaitījusi universitāte.
Cik zināms, Dūklava vienīgā izglītība iegūta tālos padomju laikos, kad viņš no 1971. līdz 1976. gadam studējis toreizējās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (tagad LLU) Mežsaimniecības fakultātē un ieguvis inženiera mežkopja grādu. Taču, kā izrādās, LLU goda doktora grādam vispār nav nekā kopēja ar tā saņēmēja gūto izglītību vai akadēmiskajiem nopelniem.
Goda doktora grāds LLU tiek piešķirts kopš 1992. gada, kad izstrādāts nolikums par Goda doktora grāda piešķiršanu. Goda doktora grādu, kā skaidro universitāte, ir iespējams saņemt „par ilggadēju atbalstu universitātei, sadarbību un tās attīstības veicināšanu”, līdz šim šāds grāds piešķirts jau 36 cilvēkiem.
Par goda doktora grādu „Ļimončikam” Dūklavam izlēmis LLU senāts, kurā kopā ir 60 cilvēku – gan mācībspēku, gan studējošo pārstāvju. Reizē ar Dūklavu pie goda doktora grāda ir tikuši vēl divi pazīstami ļaudis, kuriem tāpat nav nekāda sakara ar akadēmisko vidi, - Solvitas Āboltiņas no valdības vadītājas amata gāztā Laimdota Straujuma un AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
