„Ļimončiks” Dūklavs ar 40 gadus senu inženiera mežkopja izglītību paklusām kļuvis par goda doktoru
PIETIEK29.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministra Jāņa Dūklava vienīgā izglītība ir 1976. gadā iegūtais inženiera mežkopja grāds, taču, neraugoties uz to, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis, pēc „Rīdzenes sarunu” publiskošanas palamu „Ļimončiks” ieguvušais ministrs šajās dienās paklusām ir ticis pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes goda doktora grādu.
Kā skaidro Lauksaimniecības universitāte (LLU), Dūklava sadarbība ar to esot izpaudusies vairākos virzienos. Meža augstākajai izglītībai un zinātnei svarīgākais esot Dūklava kā zemkopības ministra un viņa vadītās ministrijas atbalsts nozares politikas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē, no kuriem nozīmīgākās esot „Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015. – 2020. gadam”.
Turklāt ar Dūklava atbalstu esot „aktualizēta nepieciešamība Latvijā izstrādāt Bioekonomikas stratēģiju, kuras izveidē LLU ir partneris mērķu noteikšanā un iesaistīto pušu koordinēšanā un kas ietvers plašāku skatījumu uz mežsaimniecības un kokapstrādes, kā arī citu nozaru pievienoto vērtību tautsaimniecībai”.
Jaunais goda doktors esot veicinājis vēl veselas virknes nozaru un pat Jelgavas pils attīstību. „Dūklava kā ministra darbība ir veicinājusi lauksaimniecības, meža, pārtikas un veterinārmedicīnas zinātnes sekmīgu attīstību, turpinot jau iepriekš sākto ministrijas atbalstu LLU zinātniskās infrastruktūras pilnveidošanai. Viņš arī sniedzis atbalstu Jelgavas pils kā izglītības centra nepārtrauktā attīstībā, piedaloties sarunās gan par telpu efektīvāku izmantošanu, gan nepieciešamajiem remontdarbiem,” uzskaitījusi universitāte.
Cik zināms, Dūklava vienīgā izglītība iegūta tālos padomju laikos, kad viņš no 1971. līdz 1976. gadam studējis toreizējās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (tagad LLU) Mežsaimniecības fakultātē un ieguvis inženiera mežkopja grādu. Taču, kā izrādās, LLU goda doktora grādam vispār nav nekā kopēja ar tā saņēmēja gūto izglītību vai akadēmiskajiem nopelniem.
Goda doktora grāds LLU tiek piešķirts kopš 1992. gada, kad izstrādāts nolikums par Goda doktora grāda piešķiršanu. Goda doktora grādu, kā skaidro universitāte, ir iespējams saņemt „par ilggadēju atbalstu universitātei, sadarbību un tās attīstības veicināšanu”, līdz šim šāds grāds piešķirts jau 36 cilvēkiem.
Par goda doktora grādu „Ļimončikam” Dūklavam izlēmis LLU senāts, kurā kopā ir 60 cilvēku – gan mācībspēku, gan studējošo pārstāvju. Reizē ar Dūklavu pie goda doktora grāda ir tikuši vēl divi pazīstami ļaudis, kuriem tāpat nav nekāda sakara ar akadēmisko vidi, - Solvitas Āboltiņas no valdības vadītājas amata gāztā Laimdota Straujuma un AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
