Likums prasa glabāt dokumentus trīs gadus? Tas nekas, policija prasa uzrādīt dokumentus par 12 gadus senu vēsturi: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK16.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com, - arī turpmāk to darīsim regulāri reizi nedēļā.
Fiziskai personai bija atvērts norēķinu konts Latvijas kredītiestādē, un šajā kontā vismaz kopš 2011. gada decembra atradās minētajai personai piederošie naudas līdzekļi nepilnu 200 tūkstošu euro apmērā. Gandrīz deviņus gadus vēlāk (2020. gada augustā) Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) rodas aizdomas, ka šie naudas līdzekļi, iespējams, varētu būt iegūti nelikumīgā ceļā, tāpēc uz FID ziņojuma pamata Valsts policijas amatpersona ierosina kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu mantu, naudas līdzekļus arestē un ierosina tiesai šos naudas līdzekļus kriminālprocesa ietvaros konfiscēt valsts labā.
No policijas lēmuma nav iespējams secināt noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušo personu. Iespējamā noziedzīgā nodarījuma raksturs, būtība un izdarīšanas termiņš nav noskaidroti. Attiecīgi nav iespējams noskaidrot arī, vai attiecībā uz iespējamo noziedzīgo nodarījumu ir vai nav iestājies noilgums un vai šāds iespējamais noziedzīgais nodarījums vispār jebkad ir ticis pastrādāts.
No policijas lēmuma izriet, ka bankas konta (un tajā esošo naudas līdzekļu) īpašniekam 2020. gada martā tika dota formāla iespēja iesniegt pierādījumus par naudas legālo izcelsmi laika periodā no 2008. līdz 2018. gadam, t.i., ietverot 12 gadus senu vēsturi, un papildus tika pieprasīts arī skaidrot ne tikai saņemtās naudas izcelsmi, bet arī no konta veiktos izejošos maksājumus citām personām laika periodā no 2012. gada, t.i., vismaz astoņus gadus senā vēsturē. Lieki piebilst, ka saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem tiesību aktiem fiziskai personai nav pienākuma uzglabāt jebkādus dokumentus ilgāk par trīs gadiem.
Fiziskās personas nespēja iesniegt attiecīgos pierādījumus no tik senas vēstures izraisīja visai smagas sekas – uz procesa virzītāja pieņēmuma pamata par naudas līdzekļu iespējamo nelikumīgo izcelsmi šie naudas līdzekļi tika arestēti, un lieta nodota tiesai jautājuma izlemšanai par naudas konfiskāciju un ieskaitīšanu valsts budžetā. Par šīs lietas virzību tiesā ziņu mums pagaidām nav, bet sekosim līdzi notikumu attīstībai.
Īpaši interesants fakts, kuram pievēršama uzmanība šajā gadījumā, ir – attiecīgo lēmumu pieņēma Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas vecākais inspektors, un lēmums ir datēts ar 2020. gada decembri.
Šīs pašas Valsts policijas struktūrvienības amatpersona ar identisku amata nosaukumu 2021. gada janvārī absolūti identiskā kāzusā (iepriekš jau apskatītā) nāca pie secinājuma, ka pieprasīt fiziskajai personai ziņas un dokumentus par 8-18 gadus seniem notikumiem un darījumiem “nav pamats un nav iespējams”, jo attiecīgo dokumentu uzglabāšanas termiņš saskaņā ar likumu ir tikai trīs gadi (tajā gadījumā kriminālprocess tika izbeigts un naudas līdzekļiem arests noņemts).
Rodas retorisks jautājums, vai Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļā strādā viens vecākais inspektors, kurš ir slinks un vienkārši negrib strādāt, un tādēļ atsakās izmeklēt lietas par noziedzīgi iegūtu mantu?
Varbūt otrs šīs pašas Valsts policijas struktūrvienības vecākais inspektors, kurš, iespējams, sēž vienā kabinetā ar pirmo vecāko inspektoru, ir totāli nojūdzies un gatavs darīt visu un jebko, lai savām rokām piepildītu valsts budžetu ar fiziskajām personām konfiscētiem naudas līdzekļiem?
Bet varbūt attiecīgajā Valsts policijas struktūrvienībā tiek praktizēta kaut kāda vēl neizdibināta shēma, kuras ietvaros atsevišķām personām ir lielākas iespējas sagaidīt taisnīgu rezultātu nekā citām personām?
Izmeklētājs: Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas vecākais inspektors Jānis Kalniņš
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
