Likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” aizkulises
Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova*21.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2017.gada 12. oktobrī Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) izstrādātais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts (turpmāk – Likumprojekts) izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1076). Vienlaicīgi EM izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi arī Civilprocesa likuma grozījumus.
Kā pasludināts plašai sabiedrībai, likumprojekts būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēšot “kvalitatīvu un iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi un investīcijas īres namu sektorā”, kā arī piedāvāšot jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem. Proti, izīrētājam, kā arī tiesu izpildītājam vai nekustamā īpašuma izsoles uzvarētājam tiks samazināti šķērsli, lai izmestu īrnieku no dzīvojamām telpām.
Kādā veidā tiks izveidoti “kvalitatīvie un iedzīvotājiem finansiāli pieejamie īres dzīvokļi”, likumprojekta izstrādātāji un virzītāji sabiedrību neinformē. Tomēr, kaut gan likumprojekts vēl nav izskatīts Saeimā, pat pirmajā lasījumā ne, paralēli jau notiek “Grozījumi Civilprocesa likumā” (turpmāk - Grozījumi) Likumprojekta virzība.
Civilprocesa likuma 400., 402. un 405. pantu grozījumi paredz bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtību “pret personu, ar kuru noslēgts īres līgums, un kurš ir izbeidzies nekustamā īpašumā, kurā dzīvojamās telpas ir izīrētas, vai dzīvojamās telpas īpašnieka maiņas gadījumā” un stāsies likumīgā spēkā jau pēc diviem mēnešiem – 2018.gada 1. janvārī.
Tautai ir jāzina savi “kalpi”. Likumprojekta izstrādātājs – ilggadīgs EM Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders, Grozījumus izstrādāja Audera kunga vietniece Dace Vītola (vizēja EM valsts sekretārs J.Stinka). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma atbalstīt deputātu J. Lagzdiņa, M. Pietkeviča, Ē. Zommeres, M. Kučinska, A. Ārgaļa un A. Kalvīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (reģ. nr. 911, dok. nr. 2928) un lūdza iekļaut Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā Likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā[1].
Ir skaidrs, kam ir izdevīga Likumprojekta un Grozījumu virzība – namīpašniekiem, pārvaldniekiem, privātajiem investoriem, kuru intereses lobē minētās valsts amatpersonas un deputāti[2]. Interesanti gan, ka neilgi pirms Likumprojekta un Grozījumu izstrādes un tā zibenīgās virzības par valsts līdzekļiem uzturētajā Ekonomikas ministrijas mājas lapā bija izvietota privātās organizācijas LANĪDA pasaules “miljonāru kluba” (organizācijas veidotāju formulējums) FIABCI-Latvija reklāma – skat. https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/informacija_un_skaidrojumi/daliba_starptautiskas_organizacijas/, par ko nevarēja nezināt ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta M.Kučinska kunga biedrs – Arvils Ašeradena kungs.
Kā vienīgais valsts sektora pārstāvis “miljonāru klubā” ir uzņemts EM Mājokļu politikas departamenta direktors, Likumprojekta izstrādātājs Mārtiņš Auders – skat. http://fiabci.lv/members-of-fiabci-baltic/all-fiabci-baltic-members/, kā arī iepriekšējo “privātā kluba” vietnes versiju Pielikumā.
LANĪDA - lielākās Nekustamā īpašuma firmu apvienības - ilggadīgs valdes priekšsēdētājs, vienīgais SIA “Latio” īpašnieks un “Latio” grupas daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Latio namsaimnieks” dibinātājs – Latvijas miljonārs Edgars Šīns. Par minētājiem faktiem ir labi zināms gan ģenerālprokuroram, gan arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Kaut gan no likumprojekta un grozījumu virzības iegūtais labums šobrīd nav pierādāms, bet šajā sakarā ir vēlams atcerēties termina mafija[3] definīciju - ar vārdu mafija mūsdienās apzīmē jebkāda veida kriminālu grupējumu, kam ir izveidojusies sava iekšēja sabiedrības struktūra un likumi.
Atcerēsimies tomēr arī to, ka visas minētās valsts amatpersonas savos amatos ir nokļuvušas mūsu ar Jums balsošanas rezultātā.
*Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības valžu locekļi
Iepriekšējie raksti par šo tēmu:
http://www.pietiek.com/raksti/par_likumprojektu__dzivojamo_telpu_ires_likums
[1]http://www.saeima.lv/L_Saeima8/lasa-dd=LP0911_1.htm
[2]https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/lobijs
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
