Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība ar no tā izrietošajām sekām. Bet kas notiek, ja pretēji likumam rīkojas valdība?

Runa, protams, ir par 2020. gada valsts budžeta projektu, kurā ignorētas vairākas Veselības aprūpes finansēšanas likuma normas. Joprojām spēkā esošajā likumā melns uz balta rakstīts, ka veselības aprūpes “finansējums, sākot ar 2020. gadu, veido vismaz četrus procentus no iekšzemes kopprodukta”, kā arī, ka “Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20 procentu apmērā: 2019. gadā — 87 483 708 euro, 2020. gadā — 191 227 820 euro un 2021. gadā — 314 599 953 euro.”

2020. gada valsts budžeta projekts neizpilda ne vienu, ne otru nosacījumu - mediķu algu paaugstinājumam budžetā paredzēti tikai aptuveni 50 miljoni eiro, bet veselības aprūpes finansējuma īpatsvars iekšzemes kopproduktā ne tikai nesasniegs 4%, bet, iespējams, pat samazināsies zem pašreizējiem ~3,5%.

Likuma un veselības nozares piesmiešana notiek nevis situācijā, kad valstī būtu iestājusies smaga ekonomiskā krīze, bet gan mirklī, kad pats valdības vadītājs Krišjānis Kariņš lepni medijos paziņojis, ka “šis ir lielākais budžets Latvijas vēsturē”, kurā pieaugums sasniedz pusmiljardu (!) eiro.

Turpretī gadiem kritiski zemu finansētā veselības aprūpes nozare patiešām ir dziļā, hroniskā krīzē. Nav jēgas atkārtoties par katastrofālo māsu, atsevišķās specialitātēs arī ārstu trūkumu, rindām un pakalpojumu laicīgu (ne)pieejamību, augstajiem pacientu līdzmaksājumiem, aizvien gana daudz nekompensētajām vai nepietiekami kompensētajām zālēm vai neapmaksātajām operācijām reto saslimšanu gadījumos, kurām sabiedrība turpina pati vākt līdzekļus ziedošanas akcijās, visdažādākajiem līdzcilvēku pieredzes šausmu stāstiem par piedzīvoto veselības aprūpes iestādēs, t.sk. paliatīvajā aprūpē (kam pamatā visbiežāk ir tas pats finansējuma (dažreiz gan arī cilvēcības) trūkums) - tas viss ir nodrillēts līdz nemaņai, bet budžeta dalītāju ausīm acīmredzot ir tikai tukša skaņa.

Jo svarīgāk, redz, ir rēķināties ar koalīcijas partneru prasībām, saplēšot budžetu gabaliņos kā nožēlojamu lupatu deķi - nedaudz vieniem, otriem, trešajiem... Tas ir visklajākais populisms - ministri baidās par personīgo un savas partijas popularitāti, ja neizdosies sarūpēt kaut nieku, ko parādīt savai vēlētāju mērķgrupai. Protams, šos vēlētājus pie viena uzskatot par idiotiem un/vai kretīniem, kas neapjēdz, cik svarīga ir ugunsgrēka dzēšana nozarē, kas atbild par pašu būtiskāko - cilvēka veselību un dzīvību.

Tieši tāpēc, ka uz svaru kausiem ir cilvēku dzīvības (nepienācīgas veselības aprūpes dēļ Latvijā katru gadu mirst tūkstošiem cilvēku - iepriekšējos gados nozares ekspertu publiski sauktie skaitļi variē no 1500 līdz 9000 gadā, savukārt “Eurostat” pētījumā par novēršamo nāvju īpatsvaru Latvijai ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā, apsteidzot tikai Rumāniju), veselības aprūpei, saskaņā ar jebkuru veselo saprātu, bija jābūt ārpus konkurences pusmiljarda lielā budžeta pieauguma sadalīšanā.

Nevienā citā nozarē, izņemot varbūt vienīgi sociālās aizsardzības un iekšlietu jomas (ugunsdzēsēji, policisti), nav redzama tik cieša un tieša saikne ar cilvēku veselību un dzīvību kā veselības aprūpei. Tieši tāpēc budžeta veidošana patiesībā bija jāsāk ar to, ka vispirms tiek ieplānots likumā paredzētais finansējums veselības aprūpei (nerunājot nemaz par to, ka vispār jau Pasaules Veselības organizācija stingri rekomendē nevis četrus, bet vismaz piecus procentus no IKP vai par to, ka vidējais rādītājs Eiropas Savienībā ir ap septiņiem procentiem no IKP) un tad - skatīties, kas paliek visam pārējam.

Šķiet sirreāli, ka jāraksta šīs it kā tik pašsaprotamās lietas, kas acīmredzot tomēr nav pašsaprotamas ne Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, ne finanšu ministram Jānim Reiram, ne pārējiem ministriem, kuri nu var berzēt rokas par izsistajiem grašiem katrs savai lēnei (savukārt veselības ministres vietā es atkāptos no amata - nu kā vari turpināt būt par ministri, ja neesi spējusi panākt, ka attiecībā uz tavu nozari tiek izpildītas vismaz likumā noteiktās prasības?).

Acīmredzot pat pēc neskaitāmiem publiski izskanējušiem gadījumiem (emocionālais faktors) un arī pēc neskaitāmiem statistikas datiem un starptautisko organizāciju uz faktu un skaitļu analīzi balstītiem secinājumiem (racionālais faktors) situācijas nopietnība aizvien netiek saprasta un veselības aprūpe joprojām ir prioritāte tikai saukļos.

Kāpēc tas tā ir? Kāpēc tik elementāras izpratnes vakuums jau gadiem? Acīmredzot skaidrojums ir tikai viens - absolūts empātijas trūkums, kas jau balansē uz sociopātijas robežas. Augstākās nomenklatūras politiķi acīmredzot nespēj identificēties ar veselības nozares problēmām, jo zina, ka paši vajadzības gadījumā varēs atļauties izmantot privātās medicīnas pakalpojumus. Kāpēc aizsardzības nozarei nepieciešamais finansējums atradās teju vai nākamajā dienā pēc tam, kad Tramps mazliet stingrāk pakratīja ar pirkstu?

Tāpēc, ka ar šiem draudiem mūsu priekšstāvji gan spēj gluži labi personificēties - viņi apjauš, ka, dodot NATO vadošās valsts prezidentam kaut formālu iemeslu atteikties no Latvijai paredzētajām drošības garantijām, potenciāli paredzamais kādas kaimiņvalsts iebrukums izvērstos ar reālām sekām arī pašiem (pat ja paspētu aizbēgt - zaudētiem amatiem, ietekmi, īpašumiem). Vienkārši sakot - kad konkrētā ķermeņa daļa trīc pašiem līdzekļu dalītājiem, tad politiskā griba pēkšņi uzrodas un nepieciešamais finansējums tiek atrasts bez problēmām un garām diskusijām.

Neizpratne ir tik dziļa, ka brīžiem teju vai aizkustinoša savā naivumā - uz Latvijas Radio žurnālista jautājumu (programma “Labrīt”, 1. oktobris) par budžetā nepildītajiem solījumiem (khemm, vispār jau nevis solījumiem, bet gan LIKUMA NORMĀM) Kariņš vispirms atbild ar no tiesas izbrīnītu: “Par kuriem solījumiem ir runa?” (otrs variants - nepildīto solījumu ir tik daudz, ka patiešām nepieciešams precizēt). Intervijā žurnālists ieknābj arī par finansējumu sabiedriskajiem medijiem, un vakarpusē jau acīmredzami talkā nācis sabiedrisko attiecību padoms - premjers braši sola aizbāzt muti... tfu, palielināt finansējumu sabiedriskajiem medijiem ar vienu papildus miljonu eiro, kurš būšot tieši paredzēts žurnālistu algām, un kuru atņemšot no politisko partiju finansēšanai paredzētās naudas. Redz, cik strauji, izlēmīgi un cēli - politiķi atrauj sev kumosu no mutes par labu saviem sargsuņiem, žurnālistiem! Bet ar vāji slēptu cerību, lai taču turpmāk protas un nerej, uzdodot jautājumus par kaut kādiem nepildītiem solījumiem vai, pasarg Dievs, pārkāptiem likumiem.

Arī pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pieņemtā lēmuma budžetu neatbalstīt un pavisam maigā formā izteiktās kritikas par likuma nepildīšanu, Kariņa reakcija bija tik dīvaina, ka, šķiet, premjeram no tiesas liekas, ka šī situācija ir gluži normāla - proti, nevajagot taču tagad meklēt kašķi, tas nevienam par labu nenākšot. Interesanti, ja Kariņa kungs būtu noslēdzis kādu līgumu un nonācis situācijā, kad otra līgumslēdzēja puse nepilda savas saistības, vai tad viņam šķistu pieņemama atbilde: “Nu, Kariņa kungs, nemeklējiet kašķi!” Droši vien ne. Droši vien Kariņa kungs dotos uz tiesu. Bet jebkurš jurists zina, ka likums ir vēl svarīgāks par līgumu. Tāpēc pašreizējā situācijā iederas jautājums - vai, piemēram, Veselības aprūpes darbinieku arodbiedrība nevarētu nākamā gada budžetu, ja tas tiks pieņemts tāds, kāds piedāvāts šobrīd, iesūdzēt Satversmes tiesā, lai tā pamēģinātu operatīvi realizēt valsts budžeta konstitucionālo kontroli?

Valdība budžeta projektā attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu acīmredzot būtiskas izmaiņas izdarīt vairs negrasās, tāpēc šobrīd vienīgā cerība saprāta uzvarai ir pēc 14. oktobra gaidāmie budžeta lasījumi Saeimā. Varbūt 13. Saeimas deputāti pierādīs, ka viņi tiešām ir likumlēmēja vara, nevis nožēlojams izpildvaras piedēklis un partiju koalīcijas leļļu teātris? Vai 13. Saeimas deputāti pastāvēs uz to, ka viņu pašu iepriekš nobalsotās likuma izmaiņas ar konkrētu finansējuma iezīmēšanu nozarei, kurai tas tiešām nepieciešams visvairāk, bija atbildīgs un pareizs lēmums, vai arī valdības spiediena rezultātā paši sevi pasludinās par idiotiem, kas “iepriekš izrīkojušies muļķīgi un tagad šo kļūdu labo”?

Taču šāda cerība, protams, ir tikai muļķa mierinājums. Ar gandrīz simtprocentīgu pārliecību var paredzēt, ka Saeimas pozīcija nopietnus iebildumus necels, budžets tiks pieņemts apmēram tāds, kāds tas ir piedāvāts, un veselības aprūpe pie tai tik nepieciešamā finansējuma jau atkal netiks - pirms tam gan vēl Saeimai vajadzētu paspēt vēlreiz grozīt Veselības aprūpes finansēšanas likumu, lai izvairītos no aplam dīvaina juridiskā kāzusa un Satversmes tiesas riskiem.

Pēc tam atliks tikai atbildēt uz retorisku jautājumu - ja valsts vara nepienācīgi pilda savu kā sabiedrības kolektīvā pārvaldes mehānisma pašu galveno funkciju - aizsargāt iedzīvotāju veselību un dzīvību, turklāt ignorējot pašas pieņemtos likumus - tad kas tas ir par vēstījumu šīs valsts iedzīvotājiem, nodokļu maksātājiem.

Novērtē šo rakstu:

31
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

CSDD krīzes laikā gremdē autoskolas

FotoKamēr Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sevi pozicionē kā tehnoloģiski progresīvu iestādi un ievieš e-pakalpojumus, tās pārraudzībā esošās autoskolas ir vienīgās izglītības iestādes valstī, kurām "Covid-19" krīzes laikā tiek liegts izmantot mūsdienīgus risinājumus - tālmācības platformas topošo autovadītāju apmācībai. Jau tuvākajā laikā tas var rezultēties ar smagu krīzi gan autoskolu, gan arī pasažieru un kravu pārvadājumu nozarē.
Lasīt visu...

12

Ticēt, cerēt un... vilties

FotoValdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.Grūti pateikt, cik daudzi noticēja šai pasakai, bet vīlās gan daudzi, pievienojoties to skeptiķu pulkam, kuri jau sākotnēji solījumu palīdzēt tulkoja kā palīdzēšanu tikai savējiem, pietuvinātiem.
Lasīt visu...

21

Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu

FotoKopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Lasīt visu...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

FotoDaudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas ir izdevīgi.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

12

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

Simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju...

Foto

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

Iespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko...

Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...