Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Līgo svētkus gaidot

Jānis Erlats
21.06.2019.
Komentāri (20)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.

Visām trijām grupām ir kopīga īpašība – reizi gadā tās dodas pie dabas atzīmēt saulgriežu svētkus. Telpu vairs neierobežo civilizācijas radītie mūri, tāpēc apkārtne top citāda. Līgotājiem tā kļūst par vietu, kur pagānu rituālos atcerēties pagātni un dziesmās godināt latvisko dzīvesveidu. Savu dziesmu tulkojumus neuzspiežot citām valodām, tādējādi vēl vairāk apliecinot mūsu vienīgās valodas vērtību un nozīmību.

XIX. gadsimta sākuma uzskatu par latviešu valodu attēlo citāts no mūsdienu raksta “Es gribu runāt”. “(…) “latviešu” valoda ir vēsturiski zināmā laikā atsevišķu valodnieku veidojums atmodas laikā. Veidota no slāvu valodu bāzes. Tad kāpēc tāda Latvijā ir labāka par tāpat veidoto Puškina laikā Krievijā? Abu valodu pamatā taču ir tā pati slāvu valoda. Latviešu valoda ir pārtaisīta slāvu valoda. Ar ko pārtaisītais labāks par pamatvalodu?”

1859. gadā Krišjānis Barons izdeva grāmatu “Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi, īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām”. Autors norāda, ka latvju, leišu un veco prūšu valodas ir radušās no “Indijas sanskrita valodas”. Līdz grāmatas izdošanas brīdim par valodu salīdzinoši vēsturisko metodi bija zināms tikai šauram valodnieku lokam. Pēc grāmatas izdošanas daudziem latviešu studentiem radās lepnums par savu valodu, un pie durvīm viņi piestiprināja plāksnīti ar uzrakstu “latvis”. No 1865. gada līdz pat 1904. gadam lietuviešiem un latgaļiem aizliedza latīņu alfabēta burtus, tāpēc šajā laikā par baltu tradīciju galvenajiem glabātājiem kļuva latvieši.

Latviešu valodas pagātne vairs netika saistīta ar XVI gadsimtu, kad tika atrastas pirmās rakstu zīmes, bet gan ar daudz vēlāku laikmetu. Tā iestiepās daudzdievībā, kas diemžēl nonāca konfliktā ar kristietību. Lai izveidotu eiropeiski nacionālu valsti, varai bija jāslēdz līgums ar tautu, kurā vara apņemtos ievērot kristīgās ticības vērtības. Daudzdievību sāka uzskatīt par draudu nacionālas valsts izveidei, bet latviešu valodas pagātni par neatbilstošu nacionālas valodas statusam.

Rietumeiropas valstīs šāda konflikta nebija, tāpēc pētījumi par valodu notika daudz brīvākā gaisotnē. XX gadsimta sākumā tika izteikts pieņēmums, kāpēc nav iespējams mehānisks tulkojums no vienas valodas uz otru. Katrā valodā ir savi biežāk lietotie vārdi un vārdu savienojumi, kas veido valodas struktūru. Šī valodas struktūra traucē izmantot vienus un tos pašus precīzi tulkotos vārdus citās valodās, lai bez izkropļojumiem tiktu saprasts oriģinālās valodas teksts. Radikālākie pārstāvji apgalvoja, ka valodas struktūru var salīdzināt ar reljefu, bet domu – ar upi. Tāpat kā upes plūdums ir atkarīgs no reljefa, tāpat domas attīstība – no valodas struktūras. Vieni un tie paši sākuma dati, domāti dažādās valodās, novedot pie atšķirīga rezultāta.

XX gadsimta vidū valodniecībā parādījās vārdi pirms kuriem bija zvaigznītes simbols. Tās bija hipotētiski iespējamās, taču līdz mūsdienām nesaglabājušās valodas, kādās cilvēki varbūt sazinājās civilizācijas rītausmā. Gadsimta beigās parādījās ar zvaigznīti apzīmēti uzskati, kuri varbūt bija valdošie šajā sabiedrībā. Lielu ieguldījumu arheolingvistikas attīstībā deva Rietumos dzīvojošie latvieši, taču uz etniskā dzimtenē palikušajiem tautiešiem tie atstāja mazu iespaidu. Tāpat kā karote darvas spēja sabojāt medus mucu, tā daži pārāk radikāli apgalvojumi visu savākto materiālu nopietnu valodnieku vērtējumā padarīja ne pārāk ticamu. Lai izveidotu ļoti trauslo stīdziņu uz sirdi, bija nepieciešams to pasargāt no vismazākās šaubu vēsmas.

Kā noprotams, ar zvaigznīti apzīmētie uzskati attiecas uz ļoti tālu pagātni. Senatni, kas mērāma gadu tūkstošos. Laiku pirms  tam, kad cilvēka būtība tika sadalīta divās daļās – mirstīgajā miesā un nemirstīgajā dvēselē. Arī pirms tam, kad tika pieņemts, ka cilvēka ciešanas rodas no viņa vēlmēm. Tas bija laikmets, kad cilvēka prātu uzskatīja par trūkumu, kas liedza tam dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Prāts lika cilvēkam paķert labāko medījuma gabalu, un aizskriet to apēst vienatnē. Tas meklēja attaisnojumu savai rīcībai, kam pretojās sirds. Tā mainīja savu pukstēšanas ritmu ne tikai fiziskās slodzes, bet arī cilvēka uzvedības dēļ. Pēc izdarītā pārkāpuma sirds kļuva smaga, un cilvēkam bija grūti atgriezties atpakaļ sabiedrībā. Lai tā nenotiktu, cilvēkam bija jādzīvo saskaņā ar sirds apziņu.

Ko darīja cilvēks pirms tam, kad uzsāka garīgās dzīves ceļu? Nesa ūdeni, gatavoja ēdienu, vāca malku. Ko darīja cilvēks pēc tam, kad pabeidza garīgās dzīves ceļu? Nesa ūdeni, gatavoja ēdienu, vāca malku. Kāds bija garīgā ceļa mērķis? Pilnībā atbrīvoties no prāta ietekmes, kļūt par lielo Neko. Savā domāšanā pacelties pāri cilvēciskajām domām, ļaujoties pārdomām. Sirds pukstēšana mainījās arī no domas plūduma valodas struktūras ietvaros, taču līdz mūsdienām saglabājušās ļoti maz valodu, kurā tas vēl ir iespējams. Viena no tām ir latviešu valoda.

Nesaprotamā informācijā prāts meklē kaut ko atpazīstamu, lai, pamatojoties uz atrasto, izveidotu attieksmi pret visu informācijas kopumu. Tas ir noderīgi tad, ja cilvēks ir apmaldījies mežā un viņam ir jāmeklē izeja no tā. Savukārt, ja cilvēks pēta rakstu zīmes, tad noteicošais ir viņa garastāvoklis lasīšanas brīdī. Atkarībā no tā, kāds tas ir, prāts tiek izmantots slavēšanai vai pelšanai, turklāt pats cilvēks tic prāta secinājumiem. Negatīvā attieksme pret prātu bija skaidrojama ar to nepareizu pielietošanu domāšanā, - māņticību, kuru radīja prāts.

Eiropeiskās civilizācijas pamatā ir rakstu zīmes – pierakstīti to cilvēku uzskati, kuri atsaucās uz runājošiem, taču savus uzskatus nepierakstošajiem cilvēkiem. Sākumā zīmju pētīšanu sauca sengrieķu vārdā “historia”, vēlāk tā apzīmēja stāstus par atstātajās zīmēs notikušiem pagātnes notikumiem. Pagātne no vēsts kļuva par “istoriju”, sākumu citādam latviešu valodas skaidrojumam.

Atrodoties dabā, kur nevar ieraudzīt cilvēku atstātās zīmes, nav iespējams noteikt ainavas vecumu. Varbūt tie ir gadu tūkstoši, desmiti, simti, bet varbūt pat miljoni. Mūsdienu cilvēka prātam grūti atrast pagātnes aizmetņus, ar kuriem tas varētu attaisnot tagadni. Prāts apklusīs, taču domāšana turpināsies. Tad sirdsapziņa vairs nebūs prāta konstruēts jēdziens, bet gan sirds ritms. Pagātne vairs nebūs zīmju pētīšana, bet gan vēsts turēšana. Tik svarīga vārda kā “mūžs” nozīmi eiropeiskā civilizācija jau ir pazaudējusi, līdz ar to vārds ir tapis brīvs no prāta važām. Tad doma un sirds atkal kļūs par vienu veselumu, un cilvēks – par dabas bērnu. Būtni, kura atklājusi sava prāta spēku, taču vēl nav iemācījusies to savaldīt.

Visiem priecīgu līgošanu, un lai katrs atrod savu fizisko vai garīgo papardes ziedu!

Novērtē šo rakstu:

19
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...