Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūrnieces demisijas drāma un tās noslēgums - kā to vērtēt, kā uztvert Latvijas politikā nebijušo, kad ministrs, kura demisiju premjers ir pieņēmis, vēl vairākus mēnešus turpina strādāt valdībā? Kurš Mūrnieces demisijas epopejā ir ieguvējs, kurš zaudētājs? Pietiek vērtē polittehnologs Jurģis Liepnieks.

„Sāksim ar to, ka ministre visā šajā epopejā ar savu demisiju, šķiet, katrā solī ir pieņēmusi visaplamākos lēmumus, kādus vien bija iespējams pieņemt.

Vispirms bija Jēkabpils traģēdija. Ministrei tā bija iespēja demonstrēt savu izpratni par politisko atbildību. Toreiz, iesniedzot demisiju, ministre būtu izdarījusi soli, kas palīdzētu gan viņai, gan celtu uzticību valdībai, gan, iespējams, palīdzētu visai valstij, lai politiskajā procesā beidzot ieviestu kaut kādus augstākus ideālus, uz kādiem Jaunais laiks un arī Mūrniece pati vienmēr ir norādījusi.

Nu, labi – viņa toreiz izlēma nedemisionēt. Protams, bija iespējams nedemisionēt, jo skaidras vadlīnijas tam, kas tad ir ministra politiskā atbildība, nav. Turklāt ministre izcīnīja lielu cīņu, stāstot, ka valstij, iekšlietu sistēmai, valdībai un visiem būs labāk, ja viņa turpinās darbu, strādās aktīvi un ļoti enerģiski pie atklāto trūkumu novēršanas. Un praktiski sabiedrība jau bija pieņēmusi šo ministres pozīciju.

Taču nepagāja ne pāris nedēļu, kad ministre, reaģējot uz nosacīti daudz sīkāku notikumu iekšlietu sistēmā, negaidīti tajā brīdī, kad visi jau bija uzklausījuši ministres argumentāciju, kāpēc viņai jāstrādā, iesniedza demisiju.

Droši vien, ka tā kaut kādā veidā bija izdevība mazināt to šaubu ēnu, kas viņai uzgūlās pēc nedemisionēšanas Jēkabpils traģēdijas sakarā. Iespējams, ka tā viņa varēja darīt.

Taču vēl pāris dienas vēlāk izrādās, ka ministre gan ir iesniegusi demisijas rakstu, tomēr faktiski sāk darbības, kuru mērķis acīm redzami tomēr ir palikt amatā.

Ar to Mūrniece ļoti neērtā situācija nostādīja savus partijas biedrus un premjeru, jo neslēpti, izmantojot zaļo zemnieku un Aivara Lemberga atbalstu, viņas ideja par to, ka viņa vēlētos Saeimas uzticības balsojumu, nostādīja partijas biedrus neapskaužamā situācijā. Jo, protams, šāds balsojums faktiski it kā neļauj iespēju viņas pašas partijas biedriem balsot pret, ja jau partneri un, iespējams, opozīcija viņu atbalsta. Šāda ministres rīcība, mazākais, būtu uzskatāma par nekoleģiālu pret saviem komandas biedriem valdībā un partijā.

Mūrnieces demisijas stāsta noslēgums vispār ir kuriozs. Premjers, apstiprinot Mūrnieces demisijas rakstu, ir pieņēmis it kā pareizu lēmumu, taču kaut kādā tādā formā, kas liek vaicāt, vai premjers vispār saprot demisijas jēgu.

Demisijas pieņemšana tā vai citādi nozīmē to, ka šis ministrs ir zaudējis premjera uzticību, ka šis ministrs nevar strādāt valdībā, ka nav piemērots darbam valdībā. Un, ja jau viņš nav piemērots darbam valdībā, nav saprotams, kā šis ministrs bez premjera uzticības varētu būt piemērots kādu neatliekamu darbu veikšanai.

Iespējams, ka šis lēmums ir ārkārtīgi zīmīgs, pat simbolisks Dombrovska valdībai, jo, ja tā padomā, Dombrovska valdības darbs visu šo pēdējo gadu ir bijis tieši tāds - atlikt problemātiskus jautājumus. Tagad viņam ir atliktā Mūrniece, pirms tam bija atliktais budžets. Respektīvi, 2011.gada budžets tika pieņemts, lai gan premjers zināja, ka tas neatbilst starptautisko aizdevēju prasībām, un zināja, ka budžets būs jāgroza. Līdz ar to budžets it kā tiek pieņemts, tajā pat laikā tas ir tāds atlikts.

Valdībai visu laiku ir atlikta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, ir atlikts darbs pie reformām valstī, ir atlikts darbs pie sociālām un ekonomikas problēmām, un tagad Dombrovskim ir arī atliktā Mūrniece. Nu, iespējams, tas ir tas, kas raksturo šo valdību un to, kā premjers pieņem lēmumus.

Domāju, ka zaļie zemnieki šajā epizodē ir demonstrējuši izcilu politisko meistarību. Viņi pamanījās gan iedzīt zināmu ķīli Vienotības rindās, gan nostādīt premjeru šajā muļķīgajā pozīcijā. Ja Mūrniece paliek amatā, tad katra diena, ko viņa turpmāk strādās, protams, vājinās Vienotību un šo valdību, jo skaidrs, ka ministres popularitāte nepieaugs, tieši otrādi - visas šīs epopejas rezultātā tā vēl vairāk kritīsies.

Turklāt tagad Mūrniece vispār būs atbrīvota no politiskās atbildības. Pat, ja iekšlietu sistēmā šajos mēnešos, kamēr Mūrniece strādās, notiks vēl kāds satricinājums, viņai par to nekas nebūs, jo mums taču iekšlietu ministra amatu pilda demisionējis ministrs. Tas arī ir kuriozs, bet ir skaidrs, ka demisionējis ministrs jau droši vien nevar uzņemties nekādu atbildību ne par ko. Ministrs jau ir demisionējis, tikai kaut kā atlikts.

Respektīvi, mums ir ministrs, kurš pat pēc visskarbākās politiskās atbildības definīcijas vairs nevar uzņemties nekādu atbildību un demisionēt, jo ministrs jau ir demisionējis. Ministrs vienkārši strādā!

Manuprāt, tas ir kuriozs, pilnīgs kuriozs un domāju, ka Dombrovska valdībai un Vienotībai ir iespēja kļūt slaveniem ar šo gājienu.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...