Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo mēnešu laikā esam aizvien tuvāk situācijai, kad savu darbību varētu atjaunot leģendārais, taču likstām vajātais uzņēmums „Liepājas Metalurgs”. Diemžēl tajā pašā laikā liepājnieku vidū ir it kā pieaudzis pieprasījums pēc „Metalurga” neatjaunošanas, to pamatojot it kā ar rūpēm par apkārtējo vidi.

Lieta tāda, ka Turcijas kompānija „Aslani Metalurji” tuvāko 5 gadu laikā plāno ieguldīt „Liepājas Metalurgā” aptuveni 200 miljonus EUR un izveidot 400 – 500 jaunas darbavietas Ilgtermiņa perspektīvā darbinieku skaits varētu pieaugt pat līdz 700 – 1000. Attiecīgi „Metalurgs” atkal varētu kļūt par darbspējīgu un aktīvu uzņēmumu, kas sniegtu ieguldījumu ne vien Liepājas, bet visas Latvijas ekonomikas attīstībā.

Jāatgādina, ka uz šo brīdi „Liepājas Metalurgs” jau kādu laiciņu nav darbspējīgs, neatbilst Eiropas Savienības metalurģijas nozares prasībām un ir paspējis bankrotēt veselas divas reizes. Uzņēmuma ar vairāk nekā simt gadu vēsturi krahs bija smags trieciens ne tikai tā darbiniekiem, bet visai Liepājai un Latvijai kopumā. Turku investoru piesaiste beidzot ir devusi reālas cerības, ka viens no valsts leģendārākajiem uzņēmumiem varēs atjaunot savu darbību.

Rodas pašsaprotams jautājums, kādēļ tieši šajā brīdī, kad investīciju piesaiste uzņēmumam jau ir iegājusi savā pēdējā fāzē, Liepājā ir aktivizējušies zaļie aktīvisti, kas aģitē par „Liepājas Metalurga” radīto apdraudējumu apkārtējai videi? Vai tiešām tās ir tikai rūpes pār piekrastes floru un faunu vai tomēr atsevišķu politdarboņu ambīcijas?

Paskaidrošu sīkāk. Pašlaik pret „Liepājas Metalurga” pārdošanu turkiem un darbības atjaunošanu aģitē vides aizstāvju kustība „Radi vidi pats”. Šī gada 18.jūnijā bija ieplānota biedrības organizēta tiešsaistes diskusija „Metalurgs – Liepājas vēsture vai nākotne?”, kas gan nenotika, jo neieradās viens no diskusijas dalībniekiem. Pasākums, visticamāk, notiks tuvākajā nākotnē, un tā primārais mērķis ir sēt sabiedrībā šaubas par to vai „Metalurga” pārdošana turkiem ir „prāta darbs” un vai tomēr valstij nevajadzētu iejaukties un apturēt šo procesu.

Kurš gan vēlētos apturēt 200 miljonu EUR ienākšanu Latvijas ekonomikā? Ļoti elementāri – savu politisko ambīciju vadīti reģionālie vietvalži! Lieta tāda, ka Liepājas pilsētas dome Ulda Seska (Liepājas partija) un Jāņa Vilnīša (Latvijas Reģionu apvienība) veidolā uzskata, ka turku investoru ienākšana pilsētā ir saistīta ar Jaunās konservatīvās partijas, tātad savu tiešo politisko konkurentu interesēm. Tieši šī iemesla dēļ Liepājas dome jau šī gada pavasarī sāka aktīvi meklēt liekus 3 miljonus EUR, lai paši iegādātos „Metalurga” daļas un apturētu turku ienākšanu pilsētā.

Iespējams, ka domes vēlmei pretoties acīmredzami izdevīgam darījumam ir vēl dziļāki iemesli. Piemēram, varētu būt tā, ka U. Sesks ar līdzgaitniekiem jau bija sarunājis, ka „Metalurgu” pēc kāda laiciņa par zemāku cenu notirgos kādiem sev pietuvinātiem uzņēmējiem, par to saņemot arī kādu „kapeiciņu” savās kabatās. Tā, protams, ir tikai spekulācija, taču, zinot to, kā mūsu vietvalži organizē līdzīga veida darījumus, varētu būt arī taisnība.

Kāds, protams, varētu teikt, kur gan ir problēma „Metalurgu” nopārdot kādam citam, nevis tieši turkiem? Atbilde ir pavisam vienkārša, - tādēļ, ka vienīgās valstis, kas līdztekus Turcijai ir ieinteresētas mūsu metalurģijas nozarē, ir Krievija un Ķīna. Nevienam nav noslēpums, ka abas - gan Krievija, gan Ķīna -, maigi izsakoties, ir ne vien mūsu konkurenti, bet pat ienaidnieki, kas nereti izmanto ietekmi citu valstu ekonomikās kā hibrīdkara metodi savu politisko mērķu sasniegšanai.

Tajā pašā laikā Turcija ir mūsu sabiedrotais. NATO dalībvalsts, ar kuru vēsturiski esam allaž bijuši labās attiecībās. Turklāt Turcijai atšķirībā no Krievijas un Ķīnas nav mūs apdraudošu stratēģisko ambīciju Baltijas reģionā. Līdz ar to „Metalurga” iegāde ir abpusēji izdevīgs biznesa darījums.

Ja viss notiks pēc plāna un Liepājas domnieki neliks šķēršļus turku investīciju ienākšanai Latvijas ekonomikā, pirmā rosība „Metalurgā” varētu sākties jau šogad. Tas būtu vēlamais scenārijs, jo pēc COVID-19 pandēmijas nogurdinātajai Latvijas ekonomikai lieti noderētu papildu stimuls turku naudas veidolā.

Novērtē šo rakstu:

40
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi