"Liepājas metalurga" vērtīgākā aktīva pārvaldīšana uzticēta politiski un saimnieciski iezīmētām personām
PIETIEK11.02.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāki ministri šodien valdības sēdes slēgtajā daļā, lemjot par Liepājas metalurga pārdošanas plāna apstiprināšanu, varētu lūgt sēdes protokolā ietvert atrunu, ka atbalsta maksātnespējīgā uzņēmuma pārdošanu pa daļām, kā to piedāvā uzņēmuma maksātnespējas administrators Haralds Velmers, vienīgi ar nosacījumu, ja tiek nodrošināts, ka Liepājas metalurga vērtīgākais aktīvs – uzņēmums Liepājas osta LM tiek pārdots kopā ar uzņēmuma ražotni, sēdes priekšvakarā Pietiek prognozēja avoti valdības koalīcijā. Tikmēr jau janvārī vērtīgākajam no Liepājas metalurga meitasuzņēmumiem mainīta padome un valde, amatos nonākot gan ar vecajiem akcionāriem, gan politiski ietekmīgām personām saistītiem cilvēkiem.
Liepājas ostā strādājošais Liepājas metalurga meitasuzņēmums ir kārdinošs kumoss, kuram kravu pārvadājumos un pārkraušanā ieinteresēti pircēji atrastos arī bez pamatuzņēmuma ražotnes, kuras darbības atjaunošanai nāktos ieguldīt aptuveni 50 miljonus eiro. Tomēr Liepājas metalurga maksātnespējas administratoram Haraldam Velmeram, pirmdien aiz slēgtam durvīm koalīcijas partijas informējot par pārdošanas plānu, nav izdevies visus līdz galam pārliecināt, ka ostas uzņēmums tiks pārdots kopā ar ražotni. Ar 13. janvāri datētajā administratora piedāvātajā pārdošanas plānā, ko Pietiek jau publicējis, nav atrunāta AS Liepājas osta LM pārdošana, solot, ka attiecībā uz šo meitasuzņēmumu pārdošanas kārtība tiks precizēta.
Gan amatpersonas, gan potenciālo investoru pārstāvji Pietiek izteikušies, ka bez Liepājas ostas LM paša uzņēmuma pamatražotne būtu problemātisks ieguldījums. Tirgojot kopā ar ostu, Liepājas metalurgam ir reālāk piesaistīt stratēģisko investoru, bez ostas pārdot ir bezcerīgi – tikai par “metāllūžņu cenu”, Pietiek dienu pirms valdības sēdes izteicās atsevišķi ministri.
Tikmēr jau janvāra sākumā Liepājas metalurga vērtīgākajam aktīvam AS Liepājas osta LM mainīta padome un valde. Par padomes priekšsēdētāju iecelta VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdē ilgus gadus iepriekš strādājusī Inese Odiņa-Laizāne. Viņa jau sen tikusi saistīta ar iepriekšējās valdības “pelēko kardinālu” Sandru Bukani, kura neformālu ietekmi saglabājusi arī Laimdotas Straujumas valdībā. Abas savulaik kopā strādājušas VNĪ vadībā. Neoficiālas norādes ir, ka abas vieno ciešākas attiecības. Odiņas-Laizānes amatpersonas deklarācijā vairākus gadus norādīts konts kādā Portugāles bankā. Bukanu ģimenei piederošā SIA Solid Realty nodarbojies arī ar nekustamo īpašumu darījumiem Spānijas un Portugāles piekrastē.
Pietiek 12. janvārī jau informēja - kā rāda Lursoft datu bāze, 7. janvārī Liepājas ostas LM vadībā veiktas apjomīgas pārmaiņas. Uzņēmuma valdē vietu gan saglabājis valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks, taču to zaudējis Aleksandrs Vaļums un Olafs Vītols, bet vietā nācis 1972. gadā dzimušais Gatis Svētiņš.
Savukārt par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju kļuvusi Inese Odiņa-Laizāne, par viņas vietnieku - Mārtiņš Berķis-Bergs, bet par padomes locekļiem - Kaspars Kulbergs un Haralds Kālis. Lēmumu par šo amatpersonu nomaiņu ir bijis tiesīgs pieņemt tikai Liepājas metalurga administrators Velmers.
No jaunieceltajām uzņēmuma amatpersonām Kālim ir saskatāma tieša saistība ar Zaharjina interešu pārstāvību, kas var likt izdarīt secinājumu par to, ka Zaharjins pamazām pārņem Liepājas ostu LM savā kontrolē. Zaharjinu ģimenes advokāti ir Ainārs un Gundega Kreiči: advokāts un maksātnespējas administrators Ainārs Kreics pašlaik ir Liepājas metalurga padomes loceklis, savukārt Zaharjina dzīvesbiedres advokāte un maksātnespējas administratore Gundega Kreice, kā zināms Pietiek, ir Liepājas ostas LM galvenās grāmatvedes Ritas Gailumas meita.
Oficiāli Zaharjinu ģimenei un viņu kompanjonam Iļjam Segalam Liepājas ostā LM pieder daži procenti akciju, bet lielākais īpašnieks ir Liepājas metalurgs, kuru pašlaik pārvalda administrators Velmers.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
