"Liepājas metalurga" lēnā novešana līdz maksātnespējai - tizlums vai shēma?
PIETIEK28.05.2014.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
mhm
30.05.2014. 10:42»
atis
tur jau tas trakākais, ka tā nav nekāda shēma, neviens no valdības visdrīzāk neko nāsīs nav ievilcis. viens vienīgs tizlums
Tā gan nav, ka tizlums. Korupcijas definīcija neparedz tikai tiešu mantisku vai naudisku ieguvumu, tie var būt arī citi labumi, piem., amats EP, komercsabiedrības valdē, atbrīvošana no kriminālatbildības utt., u.tjp.
LM, tāpat kā Lattel, airB u.c. noteikti ir shēma, kuras rezultātā uzņēmumā vispirms iepludina valsts līdzekļus, iztukšo uzņēmumu, tad pārdot par sviestmaizi nākamajam. Un shēma sākas no gala.
janka
29.05.2014. 22:47Nekas šajā pasaulē nenotiek tāpat vien.Meklējiet iegūvejus.Valsts jau noteikti tā nav.
Ojārs
29.05.2014. 15:35»
atis
tur jau tas trakākais, ka tā nav nekāda shēma, neviens no valdības visdrīzāk neko nāsīs nav ievilcis. viens vienīgs tizlums
Vēl trakāk ir tas, ka rudenī vēlētāji par šo pašu tizlumu atkal nodos savas balsis Saeimas vēlēšanās it kā nekas nebūtu noticis...
atis
29.05.2014. 10:08tur jau tas trakākais, ka tā nav nekāda shēma, neviens no valdības visdrīzāk neko nāsīs nav ievilcis. viens vienīgs tizlums.
Ojārs
29.05.2014. 10:06»
klauns
LM saimnieki var berzēt rokas, jo šīs valsts pārvalde parasti atrodas shēmotāju un pašapmierinātu muļļu rokās. Ar pirmajiem vienmēr varēs sabīdīt štelles, bet tie otrie ir par stulbiem, lai saprastu, ka kāds bīda štelles
Cilvēki ķeras pie lietām, no kurām neko nejēdz, kuras nekad iepriekš nav darījuši. Dombrovskis, Vilks, Pavļuts, ... nevienam no viņiem nav nekādas vadītāja iepriekšējas pieredzes, par ražošanu nemaz nerunājot. Taču viņi nāk un bez kādas šaubīšanās sēžas krēslos un sāk skoloties, apgūt praktisko pieredzi saimniekojot uzreiz ar miljoniem uz mūsu visu rēķina. Kāpēc mēs tagad paši brīnāmies, ka viņiem nesanāca?! Tas taču nebija nopietni no paša sākuma, vai tad tur bija kāds cits iznākums sagaidāms?! Ja vēl padomniekus būtu sev zinošus un pieredzējušus izvēlējušies... Taču tie tādi paši un vēl zaļāki, drēbi nepazīstoši. Taču jūra visiem līdz ceļiem. Tāpēc tādi pareksi, metalurgi, baltiki, ... bija ir un būs kā āmen baznīcā.
klauns
28.05.2014. 22:51LM saimnieki var berzēt rokas, jo šīs valsts pārvalde parasti atrodas shēmotāju un pašapmierinātu muļļu rokās. Ar pirmajiem vienmēr varēs sabīdīt štelles, bet tie otrie ir par stulbiem, lai saprastu, ka kāds bīda štelles.
pārvaldījums
28.05.2014. 22:47Ja uzņēmuma jāpalīdz un ar to var atkopties, nav runa. Tikai tad arī vadība un kontrole ir jāveic pienācīgi. Absolūta valdības kļūda . Uzņēmums var var prasīt , kas vien prātā ienāk , taču devējam ir jābūt prātiņam mājās.
Ojārs
28.05.2014. 21:50Lasīju dalītām jūtām - viedoklis interesants, skatījums tomēr virspusējs un diskutabls. Daļai apgalvojumu un secinājumu var piekrist, daļai nekādā gadījumā. Kārtējo reizi jāsecina, ka nepietiekami paskaidrojumi un noklusējumi rada tukšumu, kuru aizpilda baumas un minējumi. Te nu ir rezultāts...
kolhoza princips
28.05.2014. 18:37Lieta tada, ka gan vara, gan siles biznesmeni uztver valsts naudu kaa "kolhoza naudu". tas ir, ka taa nav ne mana, ne tava, tatad davai sadalam savaa starpaa. Apjajam to " kolhozu" un papildinam savas kabatas. Un sads "kolhoza" naudas scenarijs turpinasies visu laiku, kamer netiks mainiti likumi un par realu valsts naudas izsaimniekosanu bus cietums. Ja nozog kada personigo naudu, tad uzreiz ipasnieks lec gaisaa, bet te jau 24 gadus tiek sadalita un savakta " kolhoza" jeb valsts nauda, nu kas tur liels grabeju acis! Bet ir atskiriba no kolhoza un valsts. Sadi valsts var tikt zaudeta, jo bus iedzita parados un beigas defoltaa.
Vilis
28.05.2014. 18:30Dombrovskim,Repshim ,Vilkam un vel dažiem zagliem, obligati jasež cietuma.Kura Valsti mēs dzivojam - kauns,ka ES ir tada VALSTS, ka LATVIJA````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````````s
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
