"Liepājas metalurga" administrators melojis, atklātajās nelikumībās vainojot "Latvijas pasta" "kapacitāti"
PIETIEK04.12.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs administrators Haralds Velmers ir melojis, pēc atklātībā nonākušajām nelikumībām saistībā ar uzņēmuma darbinieku atlaišanu no darba ar atpakaļejošu datumu paziņojot, ka vainojama esot Latvijas pasta un vēl kādu vārdā neminamu iestāžu "kapacitāte".
Pietiek otrdien publiskotie dokumenti, kas saistīti ar viena konkrēta Liepājas metalurga strādnieka atlaišanu, rādīja - Velmers uzņēmuma darbiniekam paziņojis, ka 14. novembrī viņam tiek uzteikts darba līgums.
Vēstule datēta ar 12. novembri, un tajā norādīts, ka strādniekam parakstīts uzteikums jāiesniedz līdz 20. novembrim. Ja tas netikšot izdarīts, administrators uzskatīšot, ka strādnieks uzteikumu saņēmis un ar to iepazinies 15. novembrī.
Taču pasta dokumenti un paša nosūtītāja paraksts apliecināja, ka patiesībā uzteikumu Velmers izsūtījis tikai 20. novembrī - tātad vairākas dienas pēc tam, kad strādniekam tika uzteikts darbs, un faktiski vienlaikus ar datumu, līdz kuram strādniekam saskaņā ar Velmera vēlmi jau bija jāatsūta parakstīts uzteikums.
Paša Velmera skaidrojums ir - pie visa vainojama esot Latvijas pasta un "citu iestāžu" (kuras administrators nespēj nosaukt) kapacitāte. "Visus atlaižamo maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs darbinieku uzteikumus nosūtīt vienlaicīgi nebija iespējams kapacitātes dēļ, jo to nespēja apstrādāt ne pasts, ne citas iestādes," - šādu skaidrojumu aģentūrai LETA bija sniedzis Velmers.
Taču nu atklājies, ka, sniedzot šo paziņojumu, Velmers ir melojis - Latvijas pasta datu reģistri rāda, ka ne 12., ne 13. vai 14. novembrī administrators šādu uzteikuma vēstuli nav pat mēģinājis nosūtīt.
Tas noticis tikai 19. datumā, dienu pirms tam, kad saskaņā ar Velmera vēlmi strādniekam jau vajadzēja būt paziņojušam par vēstules saņemšanu. Turklāt, iespējams, Velmers vēstuli pastā tīšām nodevis jau pēc laika, kad tiek garantēta vēstules piegādāšana nākamajā dienā.
"Aprakstītā vēstule ir nodota izsūtīšanai 19.11.2013., izsūtīta 20.11.2013. (jo acīmredzot no klienta puses nodota nosūtīšanai pēc pasta apmaiņas laika beigām) un Liepājas 14. pasta nodaļā pienākusi 21.11.2013. Šajā datumā tā arī nodota pastniekam piegādei," - to tagad oficiāli apliecina arī Latvijas pasts.
Savukārt pats melos pieķertais Velmers nekādus jaunus paskaidrojumus pagaidām nav sniedzis. Aģentūrai LETA viņš vienīgi norādījis, ka pastāvot viņa atklāti robi Maksātnespējas likumā, kur "īsti nav paredzēta tāda apmēra atlaišana".
Kopā Liepājas metalurgā plānots atlaist aptuveni pusotru tūkstoti darbinieku, darbā pagaidām tiks paturēti daži simti. Pietiek zināms, ka liela daļa no viņiem līdzīgi aprakstītajam strādniekam oficiāli atlaisti ar atpakaļejošu datumu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
