Iesaki rakstu: 
"Es vēlētos ar Jūsu portāla starpniecību, ja iespējams, saņemt publiskas argumentētas atbildes par minēto situāciju no augsti kompetentām personām - bijušās Valsts kontrolieres I.Sudrabas un bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja G.Kūtra uz šādiem vienkāršiem jautājumiem," šādu elektroniskā pasta vēstuli Pietiek saņēma no partijas No sirds Latvijai bijušās biedres Lienes Cipules. Publicējam gan viņas uzdotos jautājumus, gan no partijas saņemtās atbildes.
1. Kāpēc LR Uzņēmumu reģistram netika iesniegts „Politisko partiju likuma” 19.pantā noteiktais dokumenta – statūtu - oriģināls?
LR Uzņēmumu reģistram tika iesniegts likumā noteikts dokuments – statūti. Politisko partiju likuma 16.pants nosaka, ka pēc nobalsošanas partijas dibinātāju pilnvaroti pārstāvji trīs mēnešu laikā iesniedz visus dokumentus Uzņēmumu reģistrā. Šie dokumenti ir jānoformē tādā izskatā, kā to paredz likums un prasa Uzņēmumu reģistrs (sk.Uzņēmumu reģistra mājas lapu).
2. Kādas konkrēti izmaiņas tika veiktas partijas No sirds Latvijai statūtos – redakcionāli grozījumi vai redakcionāli precizējumi, un uz kāda likuma vai apstiprināto partijas statūtu punkta pamata tie tika veikti?
Vārdu “grozījumi” juridiski pareizāk būtu lietot gadījumos, kad normatīvā aktā izdara būtiskas izmaiņas un to izdarīšanai ir jāievēro noteikta procedūra. Sadzīvē (nenormativizētā jeb ne-juristu valodā) var lietot dažādus jēdzienus. Apspriežamajā situācijā viskorektāk būtu teikt “redakcionāli precizējumi”.
Normatīvo aktu izstrādes praksē ir pieņemts, ka katru dokumentu tā apspriešanas gaitā vai pēc pieņemšanas caurlūko speciālisti (pamatā valodnieki), lai novērstu redakcionālos negludumus. Arī pirms likumu parakstīšanas un izsludināšanas vairāki biroji vēlreiz izlasa pieņemto tekstu, lai tajā nebūtu iekļuvusi kāda pretruna vai neloģisks formulējums. Un šajā posmā var notikt teksta jeb redakcijas precizējumi, ja vien precizējums nemaina lietas būtību.
Precizējumi tika veikti, lai statūti redakcionāli atbilstu likuma prasībām. Politisko partiju likuma 14.panta 4.daļā noteikts: “Ja statūtu noteikumi ir pretrunā ar likumu, piemērojami likuma noteikumi."
3. Vai par šo labojumu veikšanu ir lēmusi partijas valde, un, ja nav, tad uz kādu pilnvaru pamata partijas valdes locekļi, kas parakstīja pieteikumu LR Uzņēmumu reģistram par partijas reģistrēšanu, veica šos labojumus?
Pēc pieteikuma iesniegšanas Uzņēmumu reģistrā un saņemtās informācijas par nepieciešamību precizēt dažus punktus pilnvarotās personas elektroniski apspriedās ar valdes locekļiem un arī juristiem. Konsultējošie juristi un arī Uzņēmumu reģistra juristi atzina piedāvātos redakcionālos precizējumus par tādiem, kas nemaina saturu pēc būtības. Jā šāds risinājums nebūtu iespējams, statūtu grozījumus drīkstētu izdarīt tikai kopsapulce.
Pieteikuma un tam pievienoto dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām apstiprina Uzņēmumu reģistra lēmums par partijas No sirds Latvijai ierakstīšanu politisko partiju reģistrā.
4. Kāpēc partijas No sirds Latvijai biedri netika informēti par labojumu veikšanu partijas dibināšanas statūtos, jo minētie labojumi, piemēram, būtiski mainīja nosacījumus, uz kuru pamata partijas biedri var sasaukt partijas biedru ārkārtas kopsapulci?
Visi partijas biedri ļoti operatīvi elektroniski saņēma informāciju par partijas reģistrēšanu. Statūti tika publicēti partijas mājas lapā.
5. Vai mainīts partijas biedru skaits ārkārtas kopsapulces rosināšanai ir uzskatāms par redakcionālu precizējumu?
Politisko partiju biedru tiesības rosināt ārkārtas kopsapulces sasaukšanu nosaka Biedrību un nodibinājumu likuma 36.panta 2.daļa, kura paredz, ka sapulci sasauc, ja to “prasa ne mazāk kā viena desmitdaļa biedru”. Šīs biedru tiesības nav ierobežojamas.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
